Iesaki rakstu:

Sakarā ar masu informācijas līdzekļos izskanējušajām ziņām par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Muitas pārvaldes vadītāja T.Kravaļa (attēlā) atstādināšanas apstākļiem un iespējamiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, cita starpā nodarot zaudējumus valstij, lūdzu Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem, -

1. Kā iespējams, ka VID vadība vesela pusotra gada garumā vērtēja, vai VID Muitas pārvaldes vadītājs T.Kravalis nav izdarījis kādus tiesību normu pārkāpumus sakarā ar 2014.gada jūnijā Terehovas muitas kontroles punktā no Krievijas iebraukušo divu aizturēto kravas automašīnu "palaišanu" brīvā apritē?

2. Kad konkrēti pie VID vadības griezās antikontrafakta tīkla pārstāvis ar lūgumu pārbaudīt, vai amatpersonas nav pieļāvušas noziegumu izdarīšanu? Kāda ir bijusi atbildīgo VID amatpersonu rīcība sakarā ar saņemto iesniegumu?

4. Vai dienesta izmeklēšanas vesela gada garumā ir uzskatāmas par efektīvu personas, kura vēršas sakarā ar tiesību aizskārumu, tiesību aizsardzības līdzekli?

5. Kā VID vadība var izskaidrot situāciju, kad tika pieļauta sekojoša situācija - T.Kravalis izmantojis savu dienesta stāvokli, lai traucētu izmeklēt viņa māsas lomu viltoto drēbju kravas atbrīvošanā un to acīmredzot ir darījis vesela gada garumā?

6. Kāpēc pastāvot konkrētiem apstākļiem uzreiz netika uzsākts kriminālprocess, kā to pieprasa Kriminālprocesa likums, bet VID vadība faktiski ir akceptējusi un ļāvusi iestāties T.Kravalim un viņa māsai inkriminētā nodarījuma sekām?

7. Vai un kas sakarā ar minētiem apstākļiem ir vērtējis arī VID atbildīgo amatpersonu nolaidību un faktisko bezdarbību, cita starpā arī attiecībā pret VID vadītāju I.Pētersoni?

Ir saņemta finanšu ministra atbilde uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm (reģistrācijas nr. 57/J12). Deputātu jautājumi tika uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu, nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par VID nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu. Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA.

No publiskajā telpā pieejamās informācijas izriet šāda situācija: no VID puses RIMI/MAXIMA ir pareizie un labie, bet to piegādātāji (kas ir mūsu vietējie uzņēmumi) ir sliktie un riskantie, kuri ir spiesti sadarboties ar augsta riska darījumu partneriem nolūkā realizēt preci RIMI/MAXIMA, jo šiem mazumtirdzniecības tīkliem ir būtiska galapatērētāju tirgus daļa.

Rezultātā ir izveidojusies absurda un tautsaimniecībā nepieļaujama situācija – vietējie ražotāji un tirgotāji tiek faktiski netieši piespiesti no RIMI/MAXIMA puses preci pārdot par ļoti zemu cenu (neiegūstot pietiekamu peļņu un pievienoto vērtību, kas attiecīgi netiek samaksāta budžetam), tā vietā RIMI/MAXIMA, faktiski izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, iegūst būtiskāko peļņas sadaļu, ko faktiski samaksā Latvijas iedzīvotājs (tostarp, pensionāri, skolotāji, mediķi), bet peļņa rezultātā tiek aizpludināta (tajā skaitā, caur izdevumu daļu) un uzņēmumu ienākumu nodoklis tiek samaksāts (ja tiek samaksāts) citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tādējādi Latvijas valsts budžeta faktiskie naudas līdzekļi netiek iegūti, bet aizplūst no valsts.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai VID un Finanšu ministrija ir vērtējusi pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ar būtisku nozīmi (RIMI/MAXIMA) preču iepirkuma politiku attiecībā uz vietējiem ražotājiem un piegādātajiem? Ja jā, tad kāda ir vērtēšanas metodika, izdarītie secinājumi un VID izstrādātā politika šīs situācijas novēršanai!? Ja nē, tad paskaidrojiet kāpēc VID un Finanšu ministrija šādu mazumtirdzniecības jomu ar būtisku ietekmi uz budžeta ieņēmumiem nav analizējusi.

2. Vai VID veic starptautiskus nodokļu kontroles pasākumus pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem RIMI/MAXIMA, lai varētu pārliecināties par transfēra cenu politikas faktisko realizāciju ne vien Latvijā, bet arī saistīto uzņēmumu mītnes zemēs? Ja šādi pasākumi tiek veikti, tad konkrēti kādi ir nodokļu kontroles pasākumu rezultāti? Ja šādi pasākumi netiek veikti, tad kāpēc?

3. Vai VID analizē un izvērtē uzņēmumu faktisko spēju samaksāt lēmumā par audita rezultātiem uzlikto budžetā maksājamo nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu? Vai gadījumā nav piekopta prakse, ka VID virtuāli uzliek uzrēķinus, kurus uzņēmums nemaz faktiski nevar samaksāt, līdz ar to VID ar savām darbībām nevis apkaro ēnu ekonomiku, bet gan to veicina?

4. VID lēmumos par audita rezultātiem nereti norāda, ka nodokļu maksātājam ir pienākums iegūt arī tādu informāciju par sadarbības partneri, kuru nav iespējams iegūt publiskajās datu bāzēs. Paskaidrojiet, kur un kādā veidā uzņēmums īsi pirms darījuma vai darījuma laikā var iegūt informāciju par darījuma partneri: darbinieku skaitu, darbinieku algu apmēru, struktūrvienības reģistrācijas esamību vai neesamību, transporta esamību vai neesamību, darījuma laikā lietoto transportu, preču un pakalpojumu izcelsmi, utml. - nolūkā izvairīties no riska darījumiem?

 5. Vai VID ir izveidota publiskā datu bāze, kurā nodokļu maksātājs var iegūt informāciju par darījuma partneri pirms darījuma vai darījuma laikā un kuru VID pēc tam izmanto nodokļu kontroles pasākumos? Vai VID ir izveidots augsta riska nodokļu maksātāju publisks reģistrs? Vai VID ir izstrādāta un nodokļu maksātājiem pieejama metodika par konkrētiem riskiem un datiem, kas nodokļu maksātājam ir jāvērtē attiecībā uz darījuma partneri?

 6. Cik ilgā laikā VID ģenerāldirektors izskata sūdzības par audita rezultātiem? Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, visi šie lēmumi tiek pieņemti, neievērojot likumā noteiktos termiņus, tas ir maksimāli, 4 mēneši. Vai nav izveidojusies situācija, ka VID strikti prasa nodokļu maksātāju rīcību atbilstoši likumam, bet vienlaikus pats neievēro likuma prasības? Vai VID vadības rīcībā nav saskatāms tiesiskais nihilisms un iespējamā likuma patvaļīga ignorēšana?