Iesaki rakstu:

2017.gada Valsts budžeta paketē ir iekļaut vairāki likumprojekti, kurus virza Ekonomikas ministrija (EM). Viens no tiem ir grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas saistīti ar Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) piemērošanas izmaiņām.

Neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi paskaidrot, kāda ir šī likumprojekta saistība ar Valsts budžetu, neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi sniegt savus aprēķinus, kā tieši, kuras tautsaimniecības nozares ietekmēs EM piedāvātās OIK piemērošanas izmaiņas, neskatoties uz to, ka EM tā arī nav spējusi sniegt iespējamo alternatīvo OIK piemērošanas risinājumu analīzi, pat iezīmēt šīs iespējas, neskatoties uz to, ka šis likumprojekts nav pietiekoši izdiskutēts ar speciālistiem un tautsaimniecības nozares pārstāvjiem, uz ko norāda sabiedrības reakcijas plašsaziņas līdzekļos, neskatoties uz to, ka šī likumprojekta grozījumi vispār stāsies spēkā tikai 2018.gadā, EM uzstājīgi virza šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā 2017.gada Valsts budžeta paketē.

Lai novērstu bažas, ka tas tiek darīts tādēļ, ka EM vienkārši nav spējīga sagatavot pamatotu priekšlikumu, par kuru tā ir gatava diskutēt, vai arī virza šo priekšlikumu nevis sabiedrības, bet gan atsevišķu biznesa interešu vadīta, kādēļ arī EM cenšas izvairīties no pilnasinīgas diskusijas Saeimā par savu sagatavoto priekšlikumu, lūdzam jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

- Jūs vairākkārt sabiedrībai esat paziņojuši, ka jūsu virzītās OIK piemērošanas izmaiņas, tiek virzītas rūpēs par tautsaimniecības attīstību, tomēr, kā tieši šīs jūsu inspirētās izmaiņas ietekmēs konkrētas tautsaimniecības nozares, Jūs nespējāt paskaidrot. Tāpēc lūdzam iesniegt jūsu veiktos aprēķinus (ne tikai hipotētiskus apgalvojumus, par kuru pamatotību nav iespējams pārliecināties) par jūsu piedāvātā OIK piemērošanas mehānisma ietekmi pa konkrētām tautsaimniecības nozarēm (nevis vispārīgi, pa pieslēguma sprieguma pakāpēm).

- Jūs apgalvojat, ka jūsu piedāvātais risinājums veicinās apstrādājošās rūpniecības uzņēmumu attīstību. Lūdzu, raksturojiet, kāds ir elektroenerģijas patēriņa profils ražojošam uzņēmumam, kurš atrodas attīstības stadijā (tātad nav vēl spējīgs izmantot efektīvi visu sava pieslēguma jaudu), kāda ir no tā izrietošā pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte, un sniedziet jūsu aprēķinus, kā jūsu inspirētais OIK piemērošanas modelis ietekmēs šāda uzņēmuma elektroenerģijas izmaksas?

- Vai EM, izstrādājot savu OIK piemērošanas modeli, ir veikusi analīzi un aprēķinus ne tikai par iespējām pārdalīt OIK maksājuma slogu starp elektroenerģijas patērētājiem, bet arī par iespējām samazināt pārāk dāsno atbalsta apmēru elektroenerģijas ražotājiem, no kura veidojas OIK? Ja esat – lūdzu, iesniedziet savu analīzi un aprēķinus.

- Viena no nozīmīgākajām OIK izmaksu komponentēm, kas jāsedz Latvijas patērētājam, ir maksājums VAS Latvenergo par TEC1 un TEC2 ģenerācijas jaudām. Vai jūs piekrītat VAS Latvenergo paustajam apgalvojumam, ka šī maksājuma samazināšana apdraudēs uzņēmuma sekmīgu darbību? Lūdzu, sniedziet EM veikto analīzi, kas pamato jūsu viedokli.

- EM ir atbildīga par enerģētikas nozares politiku, jūs kā ministrs vairākkārt esat uzsvēris, ka apstrādājošās rūpniecības attīstībai ir nepieciešams nodrošināt pēc iespējas zemākas elektroenerģijas cenas. Lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā ir VAS Latvenergo, kura akciju turētājs arī ir EM - tāpēc lūdzam sniegt jūsu atbildi: kāds tad ir VAS Latvenergo uzdevums - nodrošināt pēc iespējas lielāku peļņu, lai nodrošinātu Valsts budžeta ieņēmumus no Latvenergo dividendēm, vai nodrošināt tautsaimniecību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju, lai sekmētu tās attīstību? Un ko jūs kā ekonomikas ministrs esat paveicis, lai jūsu reālais veikums atbilstu jūsu publiski paustajiem paziņojumiem par elektroenerģijas izmaksu samazināšanu?

- Kādēļ EM uzstājīgi cenšas virzīt savu priekšlikumu par OIK piemērošanu steidzamības kārtībā iekļaujot to 2017.gada Valsts budžeta paketē, ja šīs izmaiņas stāsies spēkā tikai 2018.gadā?