Iesaki rakstu:

„Pateicoties” LR Ģenerālprokuratūrai, kura nav vēlējusies iepazīstināt Eiropas Savienības Tiesu ar pietiekami detalizētu pamatojumu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atstādināšanai no amata, viņš jau nākamnedēļ, Eiropas Savienības Tiesai pasludinot spriedumu viņa lietā, varētu atgriezties darbā. Vienīgais, kas varētu tam kavētu, būtu kāds jauns Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu solis, piemēram, steidzīga apsūdzības uzrādīšana.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir publiski informējusi, ka nākamotrdien, 26. februārī tā gatavojas paziņot spriedumu lietā par Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam noteiktajiem amata ierobežojumiem.

Iebilstot pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par kukuļošanas lietā aizdomās turētā Rimšēviča atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, tiesā ar pieteikumu bija vērsies ne tikai viņš pats, bet arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tiesas spriedums līdz ar to oficiāli vēl nav zināms, taču neoficiāla informācija liecina, ka tas varētu būt labvēlīgs Rimšēvičam, bet Latvijas valsts argumenti viņa atstādināšanai līdz ar to tiktu atzīti par nepamatotiem.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka ziņas par gaidāmo prāvas iznākumu jau ir sasniegušas arī Latvijas valdību un tiesībsargāšanas iestāžu vadību, kur notiek gan vainīgā noskaidrošana, gan tālāko darbību apsvēršana.

Par vainīgo, visticamākais, tiks „nozīmēta” Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerāprokuratūra, kura nav vēlējusies iepazīstināt tiesu ar pietiekami detalizētu pamatojumu Rimšēviča atstādināšanai no amata. Tiek arī uzskatīts, ka nav padomāts par to, lai Latvija tiesā tiktu pārstāvēta profesionāli pietiekami augstā līmenī.

Skaidrs signāls par to ir bijis arī ģenerāladvokātes Julianas Kokotes tiesā izteiktais viedoklis, ka tiesai nav sniegta informācija par nodarījumiem, kuri tiek inkriminēti Rimšēvičam.

Tāpat Kokote tiesā arī paziņoja, ka Latvijas valsts, nosakot konkrētu drošības līdzekli un atstādinot Rimšēviču no viņa amata, nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai nosaka ECB statūti.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, valdības aprindās, tostarp Tieslietu ministrijas vadībā, tiek uzskatīts, ka Rimšēviča atgriešanās darbā gadu pēc tam, kad viņš tika demonstratīvi un skaļi aizturēts, būtu apkaunojums gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūrai.

Ņemot vērā arī to, ka nepamatoti ir izrādījušies arī sākotnējie paziņojumi par Rimšēviča kukuļņemšanas un ietekmes tirdzniecības lietas drīzu nonākšanu tiesā, pašlaik, kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, tiek apsvērti vairāki iespējamie risinājumi, lai šo situāciju „atrisinātu”.

Viens no šiem risinājumiem varētu būt Rimšēviča lietas izmeklēšanas forsēšana, lai iespējami ātri būtu iespējams uzrādīt apsūdzības un lietu nodot tiesai. Tiesa, nav īsti skaidrs, vai tas varētu aizkavēt Rimšēviča atgriešanos Latvijas Bankas prezidenta amatā viņam labvēlīga ES Tiesas sprieduma gadījumā.