Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī ārpus Rīgas ierēdņi reižumis spēj atrast radošus risinājumus, kā likumīgi vai vismaz šķietami likumīgi paveikt to, ko sirds kāro, - to nule uzskatāmi apliecinājusi Tukuma novada dome, atrodot vismaz pašus deputātus pārliecinošus argumentus, kāpēc vietējā muzeja direktore drīkst pieņemt darbā pati savu meitu, ja vien pati šajā procedūrā īstajā brīdī paiet malā. Domes priekšsēdētāja Jura Šulca parakstītais skaidrojums par šo faktu ir tik izteiksmīgs, ka publicējam to pilnībā.

„Sakarā ar Jūsu atklāto vēstuli Tukuma novada Domes deputātiem paskaidrojam: vēstulē minētie fakti pārbaudīti, iepazīstoties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas meitas Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā, kā arī izvērtējot notikušā atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbā noteiktajiem ierobežojumiem.

Minētā likuma 11 .panta pirmajā daļā noteikts, ka „valsts amatpersonai aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti”.

Darba līgums ar Kristīni Ozolu par pieņemšanu darbā Tukuma muzejā par Pils torņa vadītāju noslēgts 2008. gada 18. augustā. No muzeja puses darba līgumu parakstījis Tukuma muzeja direktora vietas izpildītājs V. Kaktiņš. Tas saistīts ar to, ka muzeja direktore Agrita Ozola šajā laikā atradās ikgadējā atvaļinājumā (no 2008. gada 21. jūlija līdz 2008. gada 21. augustam; pamats - Tukuma rajona padomes 15.07.2008. rīkojums Nr.84-p). Arī 2008. gada 18. augusta rīkojumu Nr.80 par Kristīnes Ozolas pieņemšanu darbā izdevis un parakstījis V. Kaktiņš.

Iepazīstoties ar Administratīvās rajona tiesas praksi šāda rakstura lietās (piemēram, Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr.A42435007), jāsecina, ka tiesas skatījumā nepieļaujama un sodāma ir valsts amatpersonas funkciju veikšana interešu konflikta situācijā.

Dotajā gadījumā Tukuma muzeja direktore A. Ozola nav veikusi nekādas funkcijas, saistītas ar viņas meitas K. Ozolas pieņemšanu darbā.

2009. gada 22. decembrī ir nolikusi Tukuma muzeja Darbinieku izvērtēšanas komisijas sēde. Komisijā 4 personas - muzeja direktore A. Ozola, direktores vietniece zinātniskajā darbā D. Smitenberga, direktores vietnieks saimnieciskajā darbā V. Kaktiņš, galvenās krājuma glabātājas p.i. M. Matīsa. Komisija, izvērtējot K. Ozolas veiksmīgo darbību sabiedrisko attiecību jomā un sakarā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas izveidošanu, ieteikusi par nodaļas vadītāju iecelt K. Ozolu. Pamatojoties uz minētās komisijas ieteikumu, K. Ozola no 2010. gada 1. aprīļa pārcelta darbā par Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju. No komisijas sēdes protokola redzams, ka A. Ozola nepiedalās lēmuma pieņemšanā.

Saskaņā ar Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas amata aprakstu Kristīne Ozola administratīvi ir pakļauta muzeja direktoram, bet funkcionāli - direktora vietniekam zinātniskajā darbā. Tātad muzeja direktore A. Ozola tiešus darba uzdevumus savai meitai nedod, to dara direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

Pārbaudes laikā konstatētais ļauj secināt, ka, pieņemot Kristīni Ozolu darbā Tukuma muzejā un vēlāk pārceļot citā amatā, nav pieļauti spēkā esošo normatīvo aktu pārkāpumi.”

Novērtē šo rakstu:

1
0