Menu
Pilnā versija
Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija · 16.02.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 271.1 pantu "Varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršana", tādējādi paredzot kriminālatbildību par varas pārstāvja goda un cieņas aizskaršanu, tam pildot uzliktos dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības, drošības un valsts robežas apsardzības jomā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole uzsver: "Likumprojekta mērķis ir parūpēties par iekšlietu nozares amatpersonām, lai pasargātu viņus dienesta pienākumu izpildes laikā, kā arī, lai motivētu un piesaistītu iekšlietu dienestiem jaunus darbiniekus, kuriem arī būtu svarīgi, ka valsts par viņiem rūpējas. Savukārt sabiedrībai ir jāzina, ka par visatļautību pienākas atbildība."

Pēdējā laikā amatpersonām, pildot dienesta pienākumus saistībā ar valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu kontroli, arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad pret tām publiskā vietā tiek izrādīta necieņa, tiek aizskarts likumsargu gods un cieņa. Piemēram, amatpersonas tiek aizskartas ar rupjiem un necenzētiem vārdiem, tiek saņemti draudi inficēt ar Covid-19. Īpaši minētās darbības izpaudās rīkotajās akcijās pret valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, protesta akcijās un izpausmēs pret Covid-19 vakcināciju.

Šādas darbības apdraud Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūciju normālu darbību. Aizskarot varas pārstāvja godu un cieņu, persona primāri vēršas pret valsts pārvaldi, kuru reprezentē šī amatpersona. Iekšlietu ministrijas ieskatā šāda situācija nav pieļaujama.

Likumprojektā ietvertā norma paredz par minēto noziedzīgo nodarījumu noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija norāda, ka sagatavotā norma neierobežo personas tiesības brīvi paust viedokli vai izteikt kritiku. Nosakot robežu starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, nepieciešams nodrošināt līdzsvaru, lai neviena no šīm tiesībām netiktu nesamērīgi ierobežota.

Likumprojekts tiks virzīts izskaitīšanai valdībā un jāpieņem Saeimai.

Novērtē šo rakstu:

21
106