Ikvienam šajā valstī ir pienākums un tiesības respektēt tiesiskās paļāvības principu

»

Tāpēc, ka tiesa vēl nav atzinusi, ka viņu darbinieks bija vainīgs. Kriminālprocesā darbojas nevainības prezumpcija. Kad atzīs var vainīgu, gribot negribot būs jāmaksā.

Atbildēt

»

Tieši tā, tad pienātos 5 miljoni. Mūsu tauta nez kāpēc ir iedomājusies, ka, ja reiz kādam ir nauda, tad tam ir pienākums šo naudu dāļāt pa labi un kreisi, pat tad, ja pēc likuma tas nav jādara. Un, ja viņš to nedara, tad seko epiteti, kādi nu tagad seko... visskumjākais šajā ziņā ir tas, ka kaut kāda tur nekā personīga, par kura "objektivitāti" jau sen nevienam domājošam cilvēkam šaubu nav, tendenciozajai stabulei pūš līdzi pat izglītoti un inteliģenti sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Atbildēt

Ja reiz bez emocijām, tad pamēģinām apgriezt šo bezgala traģisko situāciju otrādāk. Pieņemam, ka pirms pusotra gada (kad notika CSNg) limiti bija 5 mio. Pēc tam Satversmes tiesa nolemj, ka limiti jāsamazina uz 150 EUR. Jautājums - vai cietušajiem pienākas morālā atlīdzība 5 mio (kas bija spēkā CSNg brīdī) vai 150 EUR (kas ir spēkā tagad)?
P.S. Atbilde uz šo jautājumu gan neaizliedz visiem kopā korī bļaut, ka LTAB un Gjensidige ir morāli kropļi, bet persona, kas parakstījusi šo paziņojumu - pērkama kuce.

Atbildēt

»

Beidzot kāds saprot situāciju un cepšanās stulbumu. Kāpēc Rīgas satikmse nemaksā? Tas bija viņu transportalīdzeklis, viņu vadītājs.

Atbildēt

Īsti nesaprotu šajā stāstā, par ko cepiens? Vai tad apdrošinātājs izraisīja CSNg? Tātad apdrošinātājs atbild pēc līguma un apdrošināšanas noteikumiem, un noteiktajos limitos. Tas neatceļ CSNg izraisītāja atbildību un cietušo iespējas piedzīt no tā papildus kompensāciju. Ja pareizi saprotu šis ir par to gadījumu ar Rīgas Satiksmes trolejbusu, kas nozīmē, ka cietušie var pa taisno no Rīgas Satiksmes prasīt morālo kompensāciju. Kā parasti viens muļķis nobļaujās un muļķu zemē cepiens mēneša garumā!

Atbildēt

»

Varbūt. To jau beigās izšķirs tiesa. Jo situācija ir tiešām stulba. Katram tiesību subjektam tomēr ir tiesības paļauties, ka, ja viņš rīkojas tiesiski, tad konkrētais darījums nemainīs savu būtību dēļ normatīvo aktu izmaiņām. Šajā gadījumā apdrošinātājs ir nonācis neapskaužamā situācijā (vēlreiz saku - atmetam emocijas par bagātajiem norvēģiem un nabaga apbižoto latvieti) - viņi pārdot preci par kādu konkrētu cenu, ierēķinot iespējamos riskus un maksimālo summu, kas būtu jāizmaksā, atbilstoši likumdošanai. Paiet laiks, bet no viņa prasa vairāk nekā līgumā ir atrunāts. Tas ir līdzīgi kā, piemēram, tu pārsniedz ātrumu. Tevi aptur policis un izraksta rēķinu par, teiksim, 100 EUR, kas jānomaksā mēneša laikā. Pēc 2 nedēļām ar Satversmes tiesas lēmumu (vienalga, kādu iemeslu dēļ) mainās administratīvā pārkāpuma kodekss un sods tiek pieckāršots un poliči prasa, ka vēl 4 simtiņi jāpiemet klāt. Arī teiksi, ka jāsamierinās?

Atbildēt

»

Ja Satversmes Tiesa būs atzinusi, ka 2 gadu garantija ir nelikumīga, nāksies samierināties ar 1 gada garantiju.

Atbildēt

Tagad mazliet noliekam malā emocijas un iedomājamies situāciju - jūs nopērkat, piemēram, gludekli. Pēc likuma tam ir jādod garantija 2 gadu garumā. Un, lai iztiktu bez filozofijas, grāmatiņas nav, čeks kā garantija. Paiet pusotrs gads, jums gludeklis izģērbjas. Jūs to nesiet uz veikalu, nosviediet uz letes un sakiet pārdevējam - a nu ka dod man jauunu gludekli, šamais aizgājis pie tēviem. A pārdevējs saka - ni un ni, pirms mēneša stājās spēkā izmaiņas likumos, kas paredz, ka garantijai ir jābūt vienam gadam. Un tagad atjautības uzdevums - pēc kura likuma pārdevējam ir jāvadās - pēc tā, kas bija uz gludekļa pirkšanas bŗidi vai pēc tā, kas ir uz brīdi, kad gludeklis piesaka streiku?

Atbildēt

»

Bet vai tad tas šeit netiek darīts?

Atbildēt

Ikvienam šajā valstī ir pienākums un tiesības respektēt tiesiskās paļāvības principu arī tam, kurš savu civiltiesisko atbildību ir apdrošinājis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apdrošināšanas sabiedrībā.

Atbildēt

Piebilde izsaka visu - paši apzinās, ka sarakstījuši sviestu, tāpēc paši neparaksta.
Būtu labi, ja žurnālisti šo gadījumu novestu līdz Norveģijas presei un noskaidrotu Gjensidige mātes kompānijas viedokli par šo.

Atbildēt

ceru ,ka drīz bankrotēsiet.

Atbildēt

»

A ko tad tu gribēji - pats aprēķināt zaudējumus? :D

Atbildēt

Nešauboties ne mirkli,apgalvoju,ka Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB)ir parazītisks visu apdrošināšanas privātfirmu "jumts",par ko pārliecinājos pirms diviem gadiem,kad negadījumā,nolecot no ceļa, izvairījos no aizmiguša braucēja auto.Miegamices vainu atzina kā ceļu policija,tā pats vaininieks,taču vainīgā apdrošinātājs "Baltikums" nelietīgi vainu sadalīja pa 50% un man nozaga 140 latus,kas pietrūka,lai novērstu visus bojājumus manam auto.Un,blēdība sākas jau ar to,ka zaudējumus aprēķina un apmaksā vaininieka apdrošinātājs.

Atbildēt

Man tas izskataas peec kraapnieciibas sevishki lielaa apmeeraa personu grupaa peec ieprieksheejas vienoshanaas .

Atbildēt

Patiesiibaa - cik tieshi stulbam ir jaabuut , lai maksaatu naudu shim kantorim par it kaa apdroshinaashanu , kur pat shaadaa skaljaa un loti saapiigaa gadiijumaa , kur visa sabiedriibas uzmaniiba ir viniem pieveersta , vini nevis meklee celjus un veidus , kaa vienoties ar atliidziibas sanjeemeeju, bet algo kaut kaadus tur sabiedriskos cilveekus , kas vinju vietaa aicina cilveekus paljauties ,ka tas , ko vinji izpilda , ir tiesiskaa paljaaviiba , nevis ziimola graushana vai pat kas kriminaalaaks ???

Atbildēt

Kaads veel ar viniem apdrosinaas ???

Atbildēt

Bez tiesiskās paļāvības nekur.

Atbildēt

Šis gadījums ir atbaidošs.
Vienīgā cerība ir veidot rezonansi valstīs, kur Gjensdige klienti nav inerti oligofrēni. "
Latvijā, par nožēlu, nesanāk..

Atbildēt