Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas konstitucionālo tiesību zinātājs profesors Kārlis Dišlers savulaik rakstīja: „Demokrātiska valsts nav domājama bez satversmes likuma, kas noteiktu viņas iekārtas tiesiskos pamatus.”

Laika gaitā radītie Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) grozījumi, papildinājumi un citas Satversmē neparedzētas darbības degradējušas valsts pamatlikumu.

Ieskatīsimies ievadā: „Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un kristīgās vērtības.”

Palasīsim, kā šo brīdi raksturo latviešu Indriķis (virs Indriķa atdusas vietas uzcelta Rubenes baznīca) Indriķa hronikas XXVI nodaļas 6. apakšpunktā:

„Pēc tam tie paši sakalieši aizgāja uz Ģervu un saķēra tur Hebu, kas bija viņu soģis, un aizveda viņu kopā ar pārējiem dāņiem uz savu pili, un mocīja viņu un citus ar briesmīgu mocību, saplosīja viņu iekšas un izņēma sirdi vēl dzīvam Hebam no viņa miesas, cepa to uz uguns, sadalīja savā starpā un apēda, lai būtu stipri pret kristīgiem, un viņu miesas tie deva suņiem un debess putniem par barību,”

Lai pilnīgāk saprastu kristietības svētumu, atcerēsimies dzīvu sadedzināto franču jaunavu Žannu d’Arku, kuru pēc 489 gadiem kanonizēja, un Džordano Bruno, kuru dzīvu sadedzināja 1600. gada 17. februārī par teikšanu, ka Zeme griežas un arī uz citām zvaigznēm var būt dzīvība. Tagad kosmosā lido satelīts „Venta 1”, bet jaunais zinātnieks nav kanonizēts. Kauns kristietībai.

1236. gada septembrī Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvins sapulcēja lielu karaspēku. Krustneši, ordeņa brāļi, palīgos pieaicinātie 200 krievu karavīri no Pleskavas, pakļautie lībieši, latgaļi un igauņi, kas bija spiesti piedalīties vācu karagājienos, virzījās uz Lietuvu. Savācis bagātu laupījumu, karaspēks devās atceļā. Kādā Saules novada purva salā tas pārnakšņoja, bet no rīta- 22. septembrī – atklāja, ka ir lietuviešu un zemgaļu ielenkts. Sākās kauja, kuras vietu vācu pretinieki jau iepriekš bija veiksmīgi nolūkojuši – te nelielas karavīru grupiņas varēja nogriezt atkāpšanās ceļus, bet naktīs pievilkt galvenos spēkus.

Secinājums: Vairākas laupītāju grupas dalījās savā guvumā, bet zinātnieki vēl nav konstatējuši notikuma norises vietu.

Statistika vēl nav saskaitījusi, cik Latvijā sadedzināts vai noslīcināts burvju.

Valsts arhīvā ir dokuments, kas apliecina Olaines baznīcas pārbaudi 1802. gadā. Konstatēts, ka kauna stabs pie baznīcas ir, bet tam nav metāla ķēdes ar dzelzs „apkaklīti”, kurā pēc kristiešu svētātēva ieskatiem ieslēdzams grēcinieks, līdz mācītājs to atbrīvos.

Par ļaunumu, ko it kā kristīgie krustneši atnesa Baltijas zemēm, lasām Livonijas hronikā. Tie bija ziemeļu karagājieni. Par karagājieniem uz dienvidiem, kas bija vērsti lai atbrīvotu Kristus dzimto pilsētu no islama, mums literatūras nav. Varam tikai iedomāties, ka tas apvienoja ortodoksālos islama radikāļus un vieno tos iznīcināt citas ticības cilvēkus.

Secinājumi par Satversmes ievadu: Satversmei bija ievads kopš tās pieņemšanas brīža īss un korekts: „,Latvijas tauta savā brīvi ievēlētā Satversmes Sapulcē ir nolēmusi sev šādu Satversmi:” 2014. gada septembrī pievienotais ievads ir garāks un modernā valodā rakstīts. Tas parāda ievada atrautību no Satversmes. Reliģija aptraipa Satversmi.

Ieskatāmies „ Latvijas Republikas Satversme …Saeimas Kārtības rullis”, kas izdots Saeimas administrācijas uzdevumā 2016. gada septembrī.

Izdevuma sākumā teikts: „Latvijas Republikas Satversme” Spēkā ar 1922.gada 7. novembri. Satversmes teksts sniegts ar 13 grozījumiem, kas izdarīti dažādos laikos.

Ieskatāmies I nodaļā. Vispārējie noteikumi.

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika;

 Bet 2003. gada 8. maijā pieņemts papildinājums 68. pantam, kas nosaka, ka sakarā ar Latvijas stāšanos Eiropas Savienībā „ Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences.” Tas norāda uz līdzdalību kaut kādā savienībā.

Daļa no valsts institūciju kompetences ir atdota, bet valsts parāds ir aptuveni 9,7 miljardi eiro. 2018. gadā jāveic apjomīga iekšējā parāda dzēšana un jāfinansē šā gada plānotais finanšu deficīts 300 miljonu eiro.

Tāda ir parādos iestigusī neatkarīgā demokrātiskā republika. Nav loģikas.

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Tomēr viena liela neveiksme šajā jomā ir pastāvīgie nekonstitucionālie koalīcijas vai sadarbības līgumi. Piemēram, pēdējā Sadarbības līgumā teikts:

1.5. Ministru kabinetu veidojošie Sadarbības partneri uzņemas solidāru atbildību par Ministru kabineta darba rezultātiem.

2. 3.Sadarbības padomes sēdēs izskata jautājumus, kas ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, kā arī jautājumus, kuru izskatīšanu Sadarbības padomes sēdēs pieprasa Ministru prezidents vai kāds no Sadarbības partneriem un kuri, izņemot šā līguma 5.1.1. punktā minētos gadījumus, bijuši pieejami Ministru kabinetu veidojošo partiju frakciju vadītājiem ne mazāk kā 48 (četrdesmit astoņas) stundas iepriekš, neskaitot brīvdienas un svētku dienas. Sadarbības padomes lēmumiem ir politiska ieteikuma raksturs.

 2.5. Sadarbības padomes sēdēs lēmums tiek pieņemts ar Sadarbības partneru balsu vairākumu…Tikai un vienīgi pēc Sadarbības partneru vienprātības principa Sadarbības padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē un Pilsonības likumā, par likumiem, kuri skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī par grozījumiem tādos likumos, kuri regulē valsts valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju.

4.2. Bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē neatbalstīt likumprojektus, kurus iesniedz opozīcija. Neatbalstīt Sadarbības partneru un atsevišķu deputātu iesniegtus likumprojektus vai priekšlikumus, ja tie ir pretrunā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajām prioritātēm.

4.5, Bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē neierosināt tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas izskatīšanai Satversmes tiesā.

5.2. Ministru prezidentam ir šādi no šī līguma izrietoši pienākumi:

5.2.1. respektēt Sadarbības padomē pieņemtos lēmumus; …

Izveidojusies situācija, ka partiju grupa nosaka sev lielākas tiesības par citiem. Tas nesakrīt ar Satversmē teikto, ka valsts suverēnā vara pieder tautai.

Atsevišķu partiju grupa, pārkāpjot Satversmi, ir sagrābusi politisko varu Latvijā. Interesanti arī tas, ka zem Sadarbības līguma atrodams arī valsts galvenā likumdevēja – Saeimas priekšsēdētājas – nesalasāms paraksts. Šaubas par dokumenta īstumu izsauc arī tas, ka līguma veidotāji ir Satversmē nedefinētas politiskas organizācijas: partiju savienības un partiju apvienības.

 3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

Nav izdevies atrast jebkādu starptautisku līgumu, kur tas būtu teikts. 1920. gada 1. februārī Latvija noslēdza pamieru ar Padomju Krieviju, bet 11. augustā Rīgā tika parakstīts miera līgums. Tajā noteica, ka „Padomju Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību un suverenitāti un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām tiesībām, kuras piederēja Krievijai uz Latvijas tautu un zemi.”

Satversme spēkā ar1922.gada 7. novembri. Tas nosaka valsts teritoriju.

2017. gada 25. oktobrī tika parakstīts Latvijas un Krievijas Federācijas robežu demarkācijas līgums.

Pirms Otrā pasaules kara Latvijas valsts robežās bija Abrenes apriņķis ar 117 tūkstošu iedzīvotājiem. Abrene bija dzelzceļa mezgls, kurā sanāk kopā 3 dzelzceļi. Otra pilsēta apriņķī Balvi. Pēc 2017. gada robežas nospraušana Latvijas bijusī pilsēta Abrene kļuva par Krievijas Federācijas pilsētu Pitalovu. Balvi palika Latvijas teritorijā.

Nav izdevies Satversmē atrast pantu, kas noteiktu valsts robežas maiņu. Jāsecina, ka darījums nelikumīgs un valsts teritoriju var atjaunot starptautiska tiesa.

Minētais Satversmes pants jāpapildina ar teikumu: „Latvijas Republikas galvaspilsēta ir Rīga.”

Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

Svītra ir līnija bez dimensijām. Šī vārda lietojums valsts pamatlikumā izraisa nekorektus teikumus atvasinātajā likumā.

Latvijas valsts karoga likums

pants. Likuma mērķis

Šis likuma mērķis ir noteikt vienotus Latvijas karoga lietošanas principus.

pants. Latvijas valsts karoga apraksts

Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru…

Varam atzīmēt, ka pie karoga kāta piestiprinātam valsts karogam svītra būs horizontāla vienīgi spēcīga sānu vēja gadījumā.

Satversmes 4. pants nav korekts, līdz ar to arī likums nav korekts. Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu joslu garenvirzienā.

Secinājumi par Satversmes pirmo nodaļu: Vispārējos noteikumos nav korektu pantu, kas bez izmaiņām atbilstu situācijai valstī un ap to. Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un sakarā ar to zaudējusi nacionālo valūtu lats, kā vērtības, atbilstoši 1922. gada 3. augusta Ministru kabineta noteikumiem, 1/100 daļa ir 1 santīms. Laikā starp diviem pasaules kariem lats kā maksāšanas līdzeklis tika pieņemts ikvienā Eiropas valstī. Kopš 2004. gada 30. decembra lats tika piesaistīts Eiropas Savienības vienotajai valūtai – eiro.

Ir notikusi valsts teritorijas un robežu maiņa, kas nav paredzēta Satversmē. Agrākā Latvijas pilsēta Abrene tagad atrodas Krievijas Federācijas teritorijā un pārsaukta par Pitalovu.

 

II nodaļa

Saeima

Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, atklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Problēma tā, ka vēlēšanu kandidātu izvirzīšanu nosaka vēlēšanu likums.

Saeimas vēlēšanu likums

II nodaļa Kandidātu sarakstu iesniegšana

9. pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja visas politisko partiju apvienībā ietilpstošās politiskās partijas dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.

        Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 25.maijā.

  Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 6. Jūnijā

Biedrības „Par Satversmi” biedri nav politisko partiju vai politisko apvienību dalībnieki.

Tas apgrūtina mūs kļūt par Saeimas deputātiem. Saskatāms labvēlīgas sabiedrības normu pārkāpums.

 

9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Ja tekstā dotais skaitļa vārds nosaka konkrētu laiku, tas jāraksta ar noteikto galotni . Šeit – pirmajā dienā.

14. …. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.

Valsts prezidenta amata pirmo vārdu ar cieņu pret valsts augstāko amatpersonu pieņemts rakstīt ar lielo burtu. Otrajam vārdam lielais sākuma burts nav vajadzīgs.

Cilvēka vai dzīvnieka kustīga ķermeņa daļas ir locekļi. Kas tiem kopīgs ar Saeimā ievēlētiem tautas priekšstāvjiem?

16. Saeima ievēlē prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. …

Prezidijs nav dzīva būtne . Šajā gadījumā lietojams saiklis „kas”.

18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.

Saeimas locekļa pilnvaras iegūst persona, ja Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:

„Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai….Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

Tautas priekšstāvji ir personas, lietojams personu vietniekvārds „viņš” vajadzīgajā skaitlī, dzimtē un locījumā.

Turpmāk tekstā jālieto pareizs deputāta amata nosaukums. Lai „locekļi” paliek anatomijai vai zooloģijai.

20. Saeimas prezidijam jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Pareizi būtu, ja arī Ministru prezidenta amata nosaukums sāktos ar lielo burtu.

22. Saeimas sēdes ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam un ministru prezidentam vai ministriem pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi.

23. Saeimas sēde var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.

Labāka literārā valoda būtu ar norādāmo vietniekvārdu „tas” daudzskaitlī lokatīva locījumā - „tajās”.

25. Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus…

Literāri pareizāka frāze būtu: „Saeima ievēlē komisijas, nosakot to dalībnieku skaitu un uzdevumus”…

27. Saeimai ir tiesības iesniegt ministru prezidentam vai atsevišķiem ministriem pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amatpersonai. Ministru prezidentam vai ministriem uz Saeimas vai tās komisijas pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.

Literāri pareizāk būtu pantu nobeigt ar frāzi: „uz Saeimas vai tās komisiju pieprasījumu jāizsniedz attiecīgie dokumenti un akti”.

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu pildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš…

29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Loceklis – deputāts, kurš – kas, ceļ priekšā – iesniedz, paturēšanu – turēšanu, atsvabināšanu – atbrīvošanu.

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt …

31. Saeimas loceklim ir tiesība atteikties no liecības došanas:…

Seko trīs punkti, uz kuriem deputātam ir tiesības nedot liecības.

32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas arī uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.

33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.

Secinājumi par otro nodaļu: nodaļa pilna ar nezināmas izcelsmes „locekļiem”. Saeimas loceklis arī pēc svinīgā solījuma došanas, kurā viņš pasaka, ka ir Saeimas deputāts, arī turpmākajos pantos ir Saeimas loceklis. Jāsaprot, ka Saeimas loceklis ir 5. pantā minētais tautas priekšstāvis, ja viņš ir ievēlēts Saeimā. Pilnīgs neskaidrību jūklis.

III nodaļa.

Valsts prezidents

35. Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

Virsrakstā minētajā amata nosaukumā pirmais vārds sākas ar lielo burtu. 35. panta tekstā amata nosaukuma abi vārdi sākas ar lielajiem burtiem.

36. Valsts Prezidentu ievēlē atklāti balsojot ar nemazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

37. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

Nav pateikts, no kuras vietas sākt laika atskaiti. Pareizāk būtu rakstīt: „Ilgāk kā astoņu gadus pēc kārtas”.

35. pantā bija teikts, ka ievēl uz četriem gadiem. Kur rodas amata ilgums astoņi gadi?

Piezīme. Izcelsmes dokumentā „Weimarer Reichsverfassung” 43. pantā teikts: „Das Amt des Reichspresident dauert sieben Jahre. Widerwahl ist zulassig.”

Tulkots latviski izcelsmes dokumenta teksts ir „Valsts prezidenta amats turpinās septiņus gadus. Atkārtota ievēlēšana ir pieļauta.”

Atkārtota Valsts prezidenta ievēlēšana, Satversmē nav minēta tulkotāju paviršības dēļ.

40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:…

41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski,…

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis…

43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

44. Valsts Prezidentam ir tiesība ….Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus,…

46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienaskārtību.

47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu….tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

Secinājumi par trešo nodaļu: gramatiski pareizs ir vien nodaļas virsrakstā dotais Valsts prezidenta amata nosaukums. Teksta turpinājumā atkal ir dažādu kļūdu sajaukums: nepareizs vietniekvārdu lietojums, nepareizs sākuma burts amata nosaukumos, Saeimas locekļi un tā tālāk.

Slikti arī tas, ka VSIA „Latvijas Vēstnesis” 2012. gadā izdotajā grāmatā „Latvijas Republikas Satversme” tulkojumos astoņās valodās Valsts prezidenta amata nosaukumu abi vārdi rakstīti ar lielajiem sākuma burtiem.

Patīkams izņēmums ir vāciskais teksts: „Der Staatprasident” ir viens vārds (savā datorā nevaru uzlikt umlautu uz burta „a”). Mums sadzīvē ierastais raksts ir Valsts prezidents, bet, ja Valsts prezidents paraksta starpvalstu līgumu, var rasties strīdu situācija, kāpēc vārdi nav uzrakstīti tieši tā kā tas ir Satversmē.

IV nodaļa

Ministru kabinets

55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.

59. …Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam Ministru kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.

60. Ministru kabineta sēdes vada ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.

61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķu ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesība izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.

63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

Secinājumi par ceturto nodaļu: nodaļā daudz iepriekš minēto kļūdu. Neskaidrību rada situācija par locekļiem. Nav pateikts ar ko Saeimas locekļi atšķiras no kabineta locekļiem.

V nodaļa

Likumdošana

65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju,

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana….

Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā.

69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas….

70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: „Saeima (respektīvi tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)”.

71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma saņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. …

76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošu deputātu balsu vairākumu.

77. Ja Saeima grozījusi pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Secinājumi par piekto nodaļu: daudzas iepriekš minētās kļūdas, 78. pantā nav pilns Valsts prezidenta amata nosaukums, pievienojas vien neskaidrība par Satversmes grozījumiem un pārgrozījumiem. Vai Satversmes atsevišķus pantus grozīt vai pārgrozīt?

VI nodaļa

Tiesa

85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotas lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteiktu laiku apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

86. Tiesu var spriest tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

Secinājumi par sesto nodaļu: atkal sastopamies ar „locekļiem”, tiesu orgāns nav dzīva būtne vai persona, pareizāk lietot saikli „kam”.

VII nodaļa

Valsts kontrole

 

Secinājumi par septīto nodaļu: kļūdu nav. Iespējams, tāpēc, ka nodaļas autors bija vēlākais Valsts kontrolieris Roberts Ivanovs. Nezinām, ar ko nodaļu papildinātu pašreizējā Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

VIII nodaļa

Cilvēka pamattiesības

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

Jauki, ka cilvēkiem ir vienkāršas tiesības! Nav vietas jumta vai sānu sienu tiesībām.

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.

99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.

Vārds „baznīca” latviešu valodā ienāca latviskojot senkrievu vārdu „boženica”’, kas burtiskā tulkojumā nozīmē „celtne dievam”. Tā ir celtne, kur pulcēties kristīgo konfesiju kulta piekritējiem. Judaisma piekritēji pulcējas sinagogās, islāma ticīgie – mošejās, budisti un hinduisti – tempļos.

Nav prātīgi no valsts atdalīt celtnes, kas var būt arī Eiropas nozīmes kultūras pieminekļi ar tikpat vērtīgiem mūzikas instrumentiem.

No valsts jāatdala konfesijas un reliģiskās sektas.

101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Secinājumi par astoto nodaļu: ierastais jūklis ar gramatiskajām kļūdā. Skumji, ka nav konkretizētas sabiedriskās organizācijas. Nodaļas teksts stājās spēkā 1998. gada 6. novembrī. Tad jau bija pieredze ar priekšvēlēšanu apvienību „Latvijas ceļš”. Arī citas partijas apvienojās un radās partiju apvienības un savienības. Likumdevējs bija tik tuvredzīgs un neparedzēja šādus notikumus. Apmierinājās ar frāzi: „un citas sabiedriskās organizācijas”. Pašreiz var rasties domstarpības par ZZS un NA likumību, vai Ministru prezidents un finanšu ministre pārstāv likumīgas politiskas organizācijas.

Secinājumi par Satversmi kopumā: Saeimas administrācija pasūtījusi „Latvijas Republikas Satversme…Saeimas Kārtības rullis” divas reizes 2014. gadā un 2016. gadā. Abi izdevumi ir ļoti līdzīgi. Pirmajam izdevumam vāki ir dzintardzeltēni, otrajam – karmīnsarkani. Otrā izdevuma trešās nodaļas virsrakstā dotais Valsts prezidenta amata nosaukums pareizs, pirmā izdevuma ar kļūdu. Abiem izdevumiem kopēja nepilnība: nav dota izcelsmes teksta pilnīgs atspoguļojums – nav minēti pilsoņu pienākumi, ir tikai tiesības.

Abiem tekstiem pēc 116. panta nav minēti dokumentu veidotāji – Satversmes sapulces priekšsēdētājs un sekretārs. Tas nozīmē, ka dokuments nav parakstīts un atzīstams par spēkā neesošu.

Tādu kaunu augstākais likumdevējs Saeima nedrīkstēja pieļaut.

Turpmākais uzdevums: Izpildīt Neatkarības deklarācijas 7. punktu. Satversme jāpapildina ar nodaļu par pašvaldībām, tekstiem par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju(KNAB), Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Tiesībsarga biroju. Minētās institūcijas pašas varētu izstrādāt priekšlikumus Satversmes tekstam.

Mēs pieprasām materiālo kompensāciju par periodu, kas Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir jāpavada ar degradētu, nepilnīgu valsts pamatlikumu, ko partijas, partiju apvienības un partiju savienības izmantoja savtīgos nolūkos.

* Biedrības „Par Satversmi” valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

25
9