Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņas, ko Pietiek saņēmis no saviem avotiem Rīgas Centrālcietuma ieslodzīto vidū, liecina – pēc visa spriežot, 1964. gadā dzimušā pedofila Aigara K. (viņa pilnu uzvārdu Pietiek nenosauks) pašnāvībā tieši vainojama Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes un cietuma administrācijas nolaidība. Amatpersonas nav ņēmušas vērā ziņas par Aigara K. iepriekšējiem pašnāvības mēģinājumiem, par kuriem kopā ar neizprotamo administrācijas lēmumu atstāt viņu vienu pašu cietuma kamerā šajās dienās runā viss Centrālcietums.

Kopš pagājušās ceturtdienas Ieslodzījuma vietu pārvalde bija mēģinājusi noslēpt faktu, ka naktī no 20. uz 21. februāri Centrālcietuma specbloka 430. kamerā pakāries 1964. gadā dzimušais pedofils Aigars K., kurš apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā pēc Bauskas rajona tiesas lēmuma atradās no 2012.gada vasaras vidus. Viņš tika turēts aizdomās par mazgadīgā izvarošanu un jau iepriekš vairākkārt bijis tiesāts par līdzīgām noziedzīgām darbībām.

Tikai pēc tam, kad Puķīte un Rīgas Centrālcietuma vadība pirmdien saņēma Pietiek informācijas pieprasījumu par apcietinātā nāvi, Ieslodzījuma vietu pārvalde bija spiesta atklāt, ka „21. februārī Rīgas Centrālcietumā pakāries dzimumnoziedznieks”.

Taču arī tad Puķīte un cietuma administrācija mēģināja noslēpt to, ka ieslodzītā nāve lielā mērā bijusi iespējama tikai amatpersonu nolaidības dēļ. Aigars K. ticis ievietots divvietīgā kamerā, turklāt pašnāvības laikā viņš cietuma kamerā atradies viens, jo kameras biedrs bija nosūtīts uzlabot veselības stāvokli uz Olaines cietuma slimnīcu.

Tieslietu ministrija apliecina – Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība jau pēc notikušā informējusi tieslietu ministru Jāni Bordānu, ka „pēc notikumu pārbaudes viņu rīcībā nav nonākuši tādi fakti, kas varētu apstiprināt, ka Aigaram K., atrodoties Centrālcietumā, Valsts policijā, tiesas vai prokuratūras iestādēs, iepriekš būtu bijuši fiksēti suicīda mēģinājumi”.

Taču vairāki Centrālcietuma ieslodzītie ir apliecinājuši, ka viņi visi zinājuši – Aigars K. pēdējos mēnešos, atrodoties iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, vairākkārt mēģinājis izdarīt pašnāvību.

Viņuprāt, tas bijis jāzina cietuma administrācijai un arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadībai, bet, ja tā to nav zinājusi vai nav ņēmusi šīs ziņas vērā, šī būtu vērtējama kā klaja nolaidība.

Kā informē Tieslietu ministrija, pašnāvība fiksēta, kad Rīgas Centrālcietuma uzraugs veicis kārtējo ieslodzīto apgaitu pulksten 6:20 un, atverot kameras durvis, konstatējis, ka Aigars K. ir iespējams atņēmis sev dzīvību.

Ticis konstatēts, ka Aigars K. ir pakāries, izmantojot paštaisītu auklu. Kamerā atrasta arī viņa rakstīta pirms nāves vēstule radiniekiem, tā ka iespēja, ka pašnāvība ir inscenēta, ir diezgan niecīga.

„Situācija, kad cilvēks, atrazdamies valsts iestādes gādībā, atņem sev dzīvību, nav pieļaujama,” – šāds ir tieslietu ministra Bordāna viedoklis par notikušo.

Kā zināms Pietiek, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Puķīte tieslietu ministram pēc notikušā kārtējo reizi solījis, ka, „pildot savus tiešos dienesta pienākumus, viņa pakļautībā esošie pārvaldes darbinieki turpmāk vēl rūpīgāk veiks katra ieslodzītā personības izvērtējumu, analizēs ieslodzīto psiholoģisko stāvokli un īstenos situācijai atbilstošus drošības un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izolāciju un garantētu personu drošību apcietinājuma un sodu izpildes laikā”.

Šādus solījumus Puķīte gan ir devis jau iepriekš, taču vienlaikus viņš ir paudis viedokli, ka cietumos procentuāli pašnāvību skaits neesot lielāks kā starp brīvībā dzīvojošajiem, tāpēc esošajā situācijā viņš nesaskatot nekā traģiska, kaut gan, protams, šādi gadījumi neesot pieļaujami.

Savukārt Bordāns, reaģējot uz pašnāvību skaita pieaugumu ieslodzījumu vietās, jau pagājušā gada oktobrī lūdza Puķītem nekavējoties rīkoties un iesniegt konkrētus priekšlikumus situācijas normalizēšanai, nepieļaujot pašnāvību iespēju soda izpildes laikā, akcentējot nepieciešamību izvērtēt ieslodzīto personu pašnāvību riska pakāpi un īpaši ieviest pasākumus efektīvākai ieslodzīto ar pašnāvības riskiem uzraudzībai. Cik zināms Pietiek, Puķīte konkrētus pasākumus tā arī nav veicis.

„Ņemot vērā faktu, ka soda izpildes procesam ir jābūt vērstam uz resocializāciju un personu atgriešanu sabiedrībā, nevis kaitējuma pieļaušanu notiesāto dzīvībai un veselībai, tieslietu ministrs Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadībai prasīs detalizētus paskaidrojumus par veiktajiem personu drošības garantēšanas pasākumiem pēdējā gada laikā,” Pietiek pirmdien informēja Bordāna preses sekretāre.

Savukārt gan Puķīte, gan Ieslodzījuma vietu pārvalde, gan Rīgas Centrālcietuma vadība no jebkādiem komentāriem vai skaidrojumiem atteicās.

Novērtē šo rakstu:

0
0