Iesaki rakstu:

Esmu iepazinies ar Reformu partijas priekšsēdētāja Valda Zatlera man izteikto aicinājumu „nolikt Saeimas deputāta mandātu” un vēlos paust sekojošo.

Šis Valda Zatlera aicinājums tika izteikts 11.novembrī, Lāčplēša dienā, kad visā Latvijā tika godināti Latvijas Valsts brīvības un neatkarības cīņu dalībnieki. Karavīri, kas par to, lai šī valsts būtu un pastāvētu, izlēja savas asinis un atdeva dzīvības.

Šī ir diena, kas Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti nozīmīga un pat svēta - diena, kad mēs visi kaut uz brīdi varam būt kopā un vienoti.

Redzat, pirmkārt, es esmu šīs valsts pilsonis un patriots un tāds arī palikšu neatkarīgi no amatiem un sociālā statusa, un kā pilsonim man ir kauns par šo izbijušo LR Valsts prezidentu, kurš valsts svētku dienai piemeklēja ļoti „atbilstošu un aktuālu” tematiku.

Bet nu pie lietas. Par sēdēm un sēžu apmeklējumiem gribu visiem saviem oponentiem, tajā skaitā Valdim Zatleram darīt zināmu, ka neesmu kavējis nevienu Saeimas plenārsēdi un pēc savas sirdsapziņas un godaprāta ar saviem balsojumiem esmu iestājies par sabiedrības interesēm daudzās tai nozīmīgās lietās. Jāatzīst gan, ka man ar Valdi Zatleru ir pilnīgi diametrāli pretēji viedokļi par šiem jautājumiem.

Par komisijas sēdēm. Redzat, šis ir specifisks jautājums, kad jārunā par deputātu kompetenci, vēlams pat profesionalitāti un atbilstību attiecīgajai komisijai. Un tā ir problēma daudziem kolēģiem, ne tikai man.

Redzat, man jau nebūtu nekādas problēmas - pa trim stundām nokļūt no Līvāniem līdz Saeimai Rīgā, 1,5 stundas „atsēdēt” attiecīgajā komisijā un „tīri papīri” - būsi labs un pareizs. Tieši tāds, kādam jāizskatās „pareizam” politiķim. Tas nekas, ka tava izglītība, zināšanas un pieredze ir neatbilstošas attiecīgajam izskatāmajam jautājumam, un tā tas ir noticis manā gadījumā.

Es esmu nostrādājis 30 gadus ražošanā, tautsaimniecībā. Ir pieredze un sapratne par darbu pašvaldībās, taču tiku nominēts strādāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tā, kļūstot par deputātu, kļuvu par armijas, policijas, cietumu un korupcijas jautājumu ekspertu…

Vienmēr esmu paudis uzskatu, ka Saeima un ministrijas nav tā vieta, kur partiju ieliktiem cilvēkiem „mācīties arodu”, tur tiešām ir jāstrādā, nevis jāatsēž. (Atceros, kā kāda eksministre priecājās: „Vai, cik daudz jauna es tur uzzināju!”)

Nu neesmu es šo jautājumu eksperts un profesionālis, un man tiešām nepatīk sēdes „atsēdēt”, bet es neesmu vienīgais deputāts vai pat ministrs, kurš ir līdzīgā situācijā. Vienīgā atšķirība - es par to uzdrīkstos runāt atklāti, un par to tieku aicināts nolikt mandātu.

Valdim Zatleram patīk moralizēt un piesaukt ētiku, taču es domāju, ka katram vispirms jāsāk ar sevis izvērtēšanu. Savas darbības izvērtējumu esmu jums sniedzis, taču nevaru noklusēt arī faktu, ka tieši Valdis Zatlers tika nominēts darbam Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā, bet gada laikā viņš nav piedalījies nevienā sēdē, izņemot pirmo, kurā viņu neievēlēja par šīs prestižās delegācijas vadītāju…

Tāda, lūk, morāle, ētika un drosme, bet tāpēc es neaicināšu Valdi Zatleru arī nolikt deputāta mandātu. Esmu viņam pat pateicīgs, ka man atkārtoti ir bijusi iespēja aktualizēt jautājumu par deputātu kompetenci, profesionalitāti, atbilstību konkrēto komisiju darbam, jautājumu par strādāšanu, „atsēdēšanu” un uzdrīkstēšanos runāt par „neērtām tēmām”.

Un nobeidzot. Kā man, tā Valdim Zatleram darba devējs ir vēlētājs. Un tikai vēlētājs kārtējās vai ārkārtas vēlēšanās ir un būs tiesīgs izvērtēt ikviena deputāta darbu un noteikt „kas ir kas”.

Nenovērtēsim savus vēlētājus par zemu, uzņemoties spriest viņu vietā!