Menu
Pilnā versija
Foto

Eņģeļi pār Latviju?

Andris Upenieks · 23.12.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja baidītos kļūt nepopulārs, nekad neko nebūtu uzrakstījis… Arī šoreiz. Saprotams, ka ļaudis kaut kā jāuzrunā, bet gribētos, lai labdarības garu nejauktu kopā ar to uzbāzīgo matēriju, kura pagalam banāli nespēj iztikt bez takta trūkuma reklāmās un arī labdarības akcijās. Cilvēcības kvalitāti tas neuzlabo, drīzāk aizskar.

Sanāk pavisam neomulīgi, ja labi domātais kļūst par aģitāciju, kas cītīgi griež tos reklāmas rullīšus, kur cilvēkbērna fiziskie un garīgie trūkumi izvirzīti priekšplānā un veido tiešu tekstu ar neslēptu zemtekstu – iežēlināšanai un dāsnai rokai... Un vēl smagāk, ja bērns to redz un saprot, ka pieaugušie "labdari" tiražē viņa kroplību, neprasot, kā jūtas viņš pats un viņa vecāki. Galu galā neprasot arī, kā jūtas ikviens, kam šāds cilvēcības stils šķiet necilvēcīgs.

Jūsmošana par saziedotajiem tūkstošiem dažkārt rādās nevis kā mūsu gara spēks, bet vājums. Spēks būtu tad, ja VALSTS, kuru uzturam mēs, ik gadu atvēlētu nelielo summu, lai tādas mangošanas akcijas būtu liekas. Piemēram, šogad pilnīgi pietiktu ar 4, 5 miljoniem no partijnieku (sev) piešķirtā dāsnuma no mūsu kopējā nodokļu maksātāju maka.

Visbeidzot. Lai man piedod akciju organizētāji, bet Dvēseles barometrs ir smalks aparāts un ikkatra paša noregulēts, kam nepiestāv par naudu taisīti uzlabojumi, kuri tendēti uz labdarības summām, nevis tās jēgu. Es PATS zinu bez priekšā teikšanas, ka jāpalīdz. Un priecājos, ka esmu izlēmis un izdarījis to PATS. Bet vēl labāk būs tad, kad žvadzinātā “valstsgriba” kļūs tāda, kas izslēgs nežēlīgo loģiku: saziedos – dzīvos, nesaziedos – mirs…

Novērtē šo rakstu:

263
16