Iesaki rakstu:
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte no ārštata padomnieka amata neatstādinās Andri Mellakaulu, jo uzskata: ziņas par to, ka viņš savulaik apmelojis 2008.gada sākumā notikušā konkursa uz LTV šefa amatu pretendentu Milleru, medijos neesot atspoguļotas korekti. Pietiek publisko ar Millera un Mellakaula civilstrīdu saistītos dokumentus un pirmās instances tiesas spriedumu.
Neraugoties, ka medijos izskanējusi informācija par bijušā Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) locekļa Mellakaula melošanu, viņš turpinās ieņemt kultūras ministres Ēlertes (Vienotība) ārštata padomnieka amatu.
Ministre Pietiek atzina, ka Mellakauls esot savas jomas profesionālis, bet par viņa iespējamo melošanu tiesā saistībā ar šovbiznesa pārstāvja Jura Millera kandidēšanu uz Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektora amatu medijos izplatītā informācija bijusi sagrozīta. Turklāt Ēlerte uzsvēra, ka Melllakauls padomus viņai sniedz bez atlīdzības.
Pirms nedēļas TV3 raidījumā Nekā personīga izskanēja, ka 2008.gada februārī konkursā uz LTV ģenerāldirektora amatu pretendējušā Jura Millera kandidatūru radio un televīzijas padome nemaz neizskatīja, jo viens no padomes locekļiem, no Tautas partijas deleģētais Mellakauls apvainojis Milleru draudu izteikšanā.
Proti, Mellakauls NRTVP padomi bija informējis, ka drīz pēc pieteikuma iesniegšanas konkursam Millers devies „pie Elīnas Bīviņas, kas strādā aģentūrā Trīs brāļi, un licis nodot kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) ziņu, ka Mellakaulam jābalso par viņu, pretējā gadījumā viņš sagādāšot nepatikšanas aģentūrai Trīs brāļi”.
Pēc divu gadu tiesāšanās šogad, 3. novembrī Mellakauls apelācijas instancē Rīgas apgabaltiesā atsauca daļu teiktā par to, ka Millers norādījis Bīviņai, ka sagādās nepatikšanas aģentūrai Trīs brāļi. Millers uzskata, ka līdz ar to 2008. gada sākumā notikušais konkurss uz LTV šefa vietu jārīko atkārtoti, tomēr padome tam nepiekrīt. Mellakaulam saistībā ar šo lietu pārmesta melošana.
Kultūras ministre tam, ka konstatēta Mellaukaula melošana, nepiekrīt, jo Mellakauls atsaucis tikai frāzi par nepatikšanu sagādāšanu Trīs brāļiem, savukārt jau pirmās instances tiesa konstatējusi, ka Millers centies ietekmēt Mellakaulu par labu savai kandidatūrai.
Kā liecina tiesas materiāli, Bīviņa tiesā atzinusi, ka viņai bija saruna ar Milleru, kurā viņš jautājis, vai viņa nevar lūgt toreizējo kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP) aizlikt labu vārdu par Milleru NRTVP loceklim Mellakaulam.
Pirmās instances tiesa Millera prasību bija noraidījusi, atzīstot, ka viņš centies ietekmēt Mellkaulu.
Millers pirmās instances spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, 3.novembrī tiesas sēdē Mellalkauls paziņoja, ka atsauc frāzi par nepatikšanu sagādāšanu.
Kultūras ministres Ēlertes atbildes Pietiek:
Vai, ņemot vērā raidījumā Nekā personīga izskanējušo informāciju par Mellakaula melošanu, jūs kā bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore esat turējusies pie saviem principiem?
Nekā personīga aicināja mani būt principiālai, un es arī tāda esmu un nekad nepieņemšu to, ka aizkulišu sarunās var sarunāt sev vietu. Ja mēs skatāmies, ko ir spriedusi un atzinusi tiesa, tad tiesa spriedusi, ka ir pamatoti atzīts, ka Juris Millers centies ietekmēt NRTVP locekļa Mellakaula viedokli.
Otrs, kur vienmēr vērts būt principiālam, ir, vērtējot, vai žurnālisti padara savu darbu rūpīgi, kritiski iepazīstoties ar visiem avotiem un pārbaudot. Šajā gadījumā, žurnālists ir kaut kā nonācis viena avota - Millera pavadā, un ir sanākusi tāda subjektīva ziņa.
Žurnālista darbs jau vienmēr ir tāds, kuru var uzlabot, un par to jau es arī vienmēr Dienas laikā esmu iestājusies, tas tāds koleģiāls ieteikumus – uzlabot profesionalitāti.
Tomēr šeit ir jautājums, vai Mellakauls joprojām ir morāli tiesīgs ieņemt kultūras ministra padomnieka amatu?
Viņš turpinās ieņemt padomnieka amatu. Šis cilvēks nav apsūdzēts nedz smagos, nedz vieglos, nedz kriminālos noziegumos. Te ir civiltiesisks strīds.
Kas attiecas uz Mellakaulu kā padomnieku. – viņš ir ārštata padomnieks, kas nesaņem atalgojumu, viņš nedod man padomus par televīziju vai televīzijas jautājumiem Latvijā, bet viņš ir kompetents, ļoti kompetents un ir ļoti palīdzējis formulēt Latvijai audio – vizuālo politiku, ņemot vērā ES direktīvas. Tā ir KM atbildība - šajos jautājumos formulēt Latvijas pozīciju un mūsu likumdošanu pieskaņot.
Izskan arī bažas, ka Mellakaulam ministra ārštata padomnieka amats ir vajadzīgs, lai kārtotu savas lietas, būtu klāt procesiem.
Ja cilvēks nekorekti, neētiski izmanto statusu, tad jautājums ir viens. Cik es zinu, Mellakauls ir pārstāvis Eiropas Padomē, un, lai tur būtu, viņam ir vajadzīga kāda zināma saite ar valsti, un tas ir šis padomnieka statuss. Viņu par mediju komitejas priekšsēdētaju ievēlēja dalībvalstis, tas ir novērtējums tam, ka viņš šajos jautājumos ir kompetents un derīgs, un tas ir labi.
