Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ķekavas novada dome piešķīrusi 100 tūkstošu eiro dotāciju pašvaldības uzņēmumam Baložu komunālā saimniecība, kas, kā Pietiek jau informējis, pret savu parādnieku izturas izcili iejūtīgi, ļaujot nemaksāt parādu, ja tam neizdodas iekasēt naudu no saviem parādniekiem. Dome gan noliedz, ka finansējums piešķirts saistībā ar naudas trūkumu parādu neiekasēšanas dēļ, tomēr vienlaikus neveic nekādas darbības, lai pašvaldības uzņēmums efektīgāk cīnītos ar parādniekiem.

Jau ziņots, ka Ķekavas pašvaldībai piederošā Baložu komunālā saimniecība noslēgusi ar savi parādnieku SIA Zeltenieki dīvainu līgumu, kas atļauj nemaksāt parādu, ja Zelteniekiem neizdodas iekasēt naudu no saviem parādniekiem. Līgumā melns uz balta rakstīts: „Parāds tiek atmaksāts gadījumā, ja attiecīgā periodā tiek iekasēts no SIA Zeltenieki parādniekiem parāds, grafikā paredzētās summas nomaksai. Pretējā gadījumā grafiks nav spēkā.”

Neraugoties uz to, ka konflikts par kanalizācijas notekūdeņu savākšanu ir ilgstošs divu pušu juridisks strīds starp Lapenieku ciemata (privātā teritorija) iedzīvotājiem un SIA Zeltenieki,  Ķekavas novada pašvaldība ir iesaistījusies šīs problēmas risināšanā, lai nepieļautu vides piesārņojumu privātmāju ciematā Lapenieki, - tā skaidro Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un konsultatīvā atbalsta daļas vadītāja Vineta Bērziņa.

„Šobrīd situācija ir izveidojusies ļoti sarežģīta, jo konfliktējošās puses nevar nonākt pie kompromisa, tādēļ pašvaldība, ar tās uzņēmuma Baložu komunālā saimniecība (BKS)  starpniecību, šajā situācijā mēģinājusi rast optimālāko pagaidu risinājumu, lai Lapenieku iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kanalizācijas notekūdeņu savākšanas pakalpojumi un netiktu piesārņota apkārtējā vide.  Atbilstoši pagaidu risinājumam šobrīd BKS veic kanalizācijas notekūdeņu savākšanu ar automašīnām, lai iedzīvotāji notekūdeņus nelegāli nenovadītu zemē un nepiesārņotu vidi,” informē pašvaldības pārstāve, norādot, ka līdz tiesvedības beigām starp Lapenieku ciemata iedzīvotājiem un SIA Zeltenieki pašvaldība turpinās būt par starpnieku, lai risinātu  šo ilgstošo problēmu mierīgā ceļā. 

Tomēr šī iesaistīšanās problēmas risināšanā nav vienīgā Ķekavas novada domes palīdzība Baložu komunālajai saimniecībai. Šogad pašvaldība piešķīrusi uzņēmumam 100 tūkstošus eiro no pašvaldības budžeta uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai un tas noticis laikā, kad Baložu komunālā saimniecība ļauj nemaksāt 17 tūkstošu eiro parādu uzņēmumam Zeltenieki.  

Kā jau ziņots, SIA Zeltenieki valdes priekšsēdētājs Andris Kūkums neslēpj, ka šis labvēlīgais punkts līgumā iekļauts pēc viņa lūguma, jo SIA Zeltenieki uzskata, ka parāds uzkrājies Baložu komunālās saimniecības vainas dēļ. 2012.gadā, kad sāka veidoties parāds, Ķekavas domes toreizējā vadība (priekšsēdētājs Roberts Jurčs) esot iedzīvotājiem iegalvojis, ka viņi var slēgt līgumus par notekūdeņu un kanalizācijas savākšanu pa taisno ar Baložu komunālo saimniecību, nemaksājot starpniekam SIA Zeltenieki, turklāt tā būšot lētāk. Liela daļa iedzīvotāju tā arī izdarījuši, taču Baložu komunālajai saimniecībai pieder attīrīšanas iekārtas, bet ne notekūdeņu un kanalizācijas sistēma, pa kuru kanalizācija un notekūdeņi nonāk līdz attīrīšanas iekārtām, kas esot SIA Zeltenieki īpašums. „Nezinu, kā viņiem izdevās samusināt iedzīvotājus, bet ir skaidrs, ka mērķis bija viens – uzvara pašvaldību vēlēšanās,” situāciju vērtē Kūkums.

Baložu komunālās saimniecības valdes loceklis Aigars Evardsons skaidro, ka situācija nav vienkārša. Pēc viņa teiktā, līgumā šāds punkts esot iekļauts, lai maksimāli efektīgi iekasētu parādu. „Ir jāskata šis līgums kopumā, nevis tikai viens atrauts punkts. Nākamais punkts nosaka, ka Zelteniekiem ir jāsniedz Baložu komunālajai saimniecībai grāmatvedības izdrukas par attiecīgā mēneša ieņēmumiem. Šis punkts iekļauts, lai Baložu komunālā saimniecība varētu kontrolēt, kā Zelteniekiem izdodas iekasēt parādu. Pretējā gadījumā šis līgums nav spēkā, un stājas spēkā iepriekšējais līgums par pakalpojumu sniegšanu, un Baložu komunālā saimniecība var sniegt prasību tiesā par parāda piedziņu saskaņā ar iepriekšējo līgumu,” skaidro Evardsons.

Novērtē šo rakstu:

0
0