Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamais matemātiķis, Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Vaterlo universitātes Kvantu skaitļošanas institūta profesors Andris Ambainis neko nesaprot no faktiem, un tā vispār ir „konspirācija” - šāda ir komentāra būtība, ko pēc ilgākām pārdomām sniedzis bēdīgi slavenās suņu barības Dogo ražotāja, uzņēmuma Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Reizē ar Podnieka komentāru atkārtoti publicējam arī Ambaiņa aplēses un to skaidrojumu.

Matemātiķis: sunim, kas ēd „Dogo”, risks saslimt ir nevis 23, bet 63-115 reižu lielāks

Pirms dažām nedēļām es Facebook uzrakstīju aprēķinu par Dogo un suņu saslimšanu ar barības vada dilatāciju (megaesophagus). Toreiz es rakstīju, ka Dogo ēd 40% no visiem Latvijas suņiem, bet starp saslimušajiem Dogo ēd veseli 94% un, parēķinot proporcijas, sanāk, ka sunim, kas ēd Dogo, risks saslimt ar šo nāvējošo slimību ir 23 reizes lielāks nekā sunim, kuru ar Dogo nebaro.

Gribu labot kļūdu. 40% no visiem Latvijas suņiem Dogo neēd. Šis bija pirmais skaitlis, ko es redzēju diskusijās par Dogo, un es to pirms izmantošanas aprēķinos īpaši nepārbaudīju. Vairāk lasot par šo tēmu, konstatēju, ka Dogoražotājs Tukuma straume parasti nosauc krietni mazākus skaitļus par savu tirgus daļu Latvijā. Šajā intervijā viņi saka, ka Dogo tirgus daļa Latvijā ir starp 12% un 20% https://t.co/nzE7We5g3s, un gandrīz visās citās viņu intervijās skaitļi ir līdzīgi.

Šos mazākos skaitļus apstiprina arī Jana Simanovska atrastie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, saskaņā ar kuriem Tukuma straume saražo 12% no Latvijā pārdotās suņu un kaķu barības. CSP nav datu par to, kas sanāk, ja skaita tikai suņu daudzumu, bet, redzot 12% skaitli suņu un kaķu barībai kopā, neizskatās ticami, ka suņu barībai Tukuma straumes daļa būtu lielāka par 20%. Un mēs nonākam pie tā paša "starp 12% un 20%". Tie, kam ir pieeja neatkarīgu tirgus pētījumu datiem, arī apstiprina līdzīgu skaitli.

Tātad mans aprēķins jākoriģē. Ja Dogo tirgus daļa suņu barībai ir starp 12% un 20%, tad sunim, kas ēd Dogo, risks saslimt ir nevis 23 reizes lielāks, bet starp 63 un 115 reizēm lielāks. Un izskaidrot suņu saslimšanu ar nevienam nezināmu faktoru, kas nav Dogo barība, kļūst vēl grūtāk.

P.S. Manas iepriekšējās pārdomas Facebook ir izpelnījušās atbildi Zemkopības ministrijas mājas lapas sadaļā "Presei". (Pirmais gadījums, kad ZM izplata atbildi presei uz privātpersonas pārdomām Facebook'ā?) Kad būs laiks (pēc dažām dienām), uzrakstīšu, kam es šajā atbildē piekrītu un kam - ne. Mans iepriekšējais slēdziens "Es savu suni ar Dogo nebarotu" paliek spēkā (un, tā kā mēs tagad runājam par 63-115 reizēm, vēl pastiprinās).

Dogo ražotājs: tā ir apzināta konspirācija

Iepazīstoties ar šiem aprēķiniem, nākas secināt, ka profesors tāpat kā daudzi citi uzskata par faktu to, kam patiesībā nav pamatotu pierādījumu. Proti, publiskajā vidē nemitīgi tiek piesaukts tas, ka starp saslimušajiem suņiem it kā 94% ir ēduši Dogo, tai pat laikā dažas personas, kuras sākotnēji izplatīja šo informāciju, tur slepenībā izejas datus, kas varētu pamatot šo skaitli.

Tā kā līdz pat šim brīdim mums nav ticamu faktu par izejas datiem, kurus savās rokās tur vietējā pētnieku grupa, pieļaujam, ka tā ir apzināta konspirācija, jo, iespējams, tādu datu nemaz nav vai arī tie ir safabricēti ar mērķi nomelnot Dogo produkciju.

Novērtē šo rakstu:

1
0