Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Reira vadītajai Labklājības ministrijai, strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu reālu, aktuālu datu, - prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti dažādi, apgalvojumi, bet neviens nespēj parādīt, cik pamatota ir šī „bāze”. Šādu satraucošu ainu rāda Labklājības ministrijas sagatavotās atbildes uz opozīcijas deputātu pieprasījumu, kā arī šīm atbildēm sekojušie jautājumi jau Finanšu ministrijai. Pietiek šodien publicē abus dokumentus.

Jānis Reirs: par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem

Esmu izskatījis Saeimas deputātu jautājumu Nr.260/J12 (09.02.2017. Nr.622.12/1-48-12/17) par valsts speciālā budžeta ilgtspēju un sniedzu šādas atbildes:

1. Iesniegt Labklājības ministrijas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vēlams — 20 gadu periodam.

2. Iesniegt Labklājības ministrijas veiktos aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šīs VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

3. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstība, mirstība, mūža ilgumsf citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kurus LM izmanto, lai veiktu nepieciešamos aprēķinus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

4. Ja Jūs tomēr nespējat iesniegt augstākminēto informāciju, lai varētu pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību, vai atzīstat, ka patiesībā Jūsu paustie apgalvojumi ir tikai politiskās spekulācijas, kurām nav pamata?

Labklājības ministrijā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (turpmāk - speciālais budžets) ilgtspējas novērtēšanai vēl joprojām tiek izmantots sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem reformas gados izveidotais ilgtermiņa prognožu modelis (turpmāk - modelis). Izmantojot modeli, tiek veiktas dažādas simulācijas ilgtermiņa tendenču, ietekmju un savlaicīgu risku apzināšanai ilgtermiņā - prognozes nav tiesiski saistošas, bet tās tiek veiksmīgi izmantotas Labklājības ministrijas iekšējā darba procesā, kā arī ES Padomes Ekonomikas politikas komitejas Sabiedrības novecošanas un ilgtspējas (turpmāk - EPC AWG) uzdevumu veikšanai.

Iestrādājot modelī pieņēmumus saistībā ar makroekonomiskajiem rādītājiem tuvākajiem gadiem, tiek ņemtas vērā Finanšu ministrijas sniegtās makroekonomiskie rādītāju prognozes attiecībā uz tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni, kā arī likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” ietvertās speciālā budžeta ieņēmumu prognozes, savukārt ilgtermiņa makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu iestrādei pašlaik tiek ņemtas vērā 2014.gadā EPC AWG sniegtās makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu tendences.

Tā kā, neskatoties uz steidzamības kārtā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā — saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) minimālā objekta atcelšanu, speciālā budžeta prognozes netika mainītas un grozījumi likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” netika veikti, tad arī modelī izmantotie pieņēmumi saistībā ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas tendencēm, pašlaik nav mainīti, bet, ievērojot minētās likuma izmaiņas un to, ka VSAOI minimālā objekta ieviešanas finansiālā ietekme uz speciālo budžetu tika prognozēta +74 milj. EUR apmērā un 2019.gadā plānoto speciālā budžeta finansiālo bilanci 25 milj. EUR, ir veikts indikatīvais finanšu novērtējums, ka VSAOI minimālā objekta neieviešanas rezultātā speciālais budžets 2019.gadā reāli būs ar negatīvu finansiālo bilanci: aptuveni 50 milj. EUR apmērā.

Jāsaka, ka minētās izmaiņas ir būtiskas, kas rada pamatu piesardzīgākai speciālā budžeta uzkrājuma veidošanās un izdevumu pieauguma politikai.

Ņemot vērā to, ka Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu pie Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanas, kas ir jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šī gada 15.aprīlim, un Labklājības ministrijai tiks iesniegts aktualizēts makroekonomisko rādītāju scenārijs, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze speciālā budžeta programmas 04.00.00. „Sociālā apdrošināšana” valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aktualizācijai laika periodam no 2017.-2020.gadam, attiecīgi tiks uzsākts darbs arī pie ilgtermiņa prognožu aktualizācijas, kas jau ilgtermiņā dos precīzākus ietekmes rezultātus.

Deputātu jautājumi finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Labklājības ministrs Jānis Reirs publiski vairākkārt ir paudis viedokli, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Mūsuprāt, tas ir ļoti satraucoši. Tādēļ lūdzam Jūs sniegt šādu informāciju:

1. Iesniegt savas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vēlams — 20 gadu periodam.

2. Uzskaitīt Jūsu apsvērumus un pieņēmumus, balstoties uz kuriem, ir tikušas veiktas šīs prognozes.

3. Iesniegt aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šīs prognozes.

4. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstība, mirstība, mūža ilgums, citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kuri ir izmantoti, lai veiktu nepieciešamos aprēķinus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

5. Kādam būtu jābūt VSB uzkrājumam, pēc kādiem principiem tam būtu jāveidojas, lai nodrošinātu VSB ilgtspēju?

Novērtē šo rakstu:

0
0