Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

»

Viņus neviens nekontrolē dara kā grib.

Atbildēt

Redz kā daži peld pa augšu.

Atbildēt

Gita Strode: Tas sākums.. janvārī apmēram mēs saprotam,
pienāk februāris, un mēs saprotam, ka viss tas
ir paslaukāms (ha..ha) daļēji zem tepiķa,
vai tas, ko mēs piemēram, informāciju apkopojuši, analizējuši, kā mums uzlabot valstī bioloģisko daudzveidību, - tas viss kardināli mainās. ir bezmaz enerģētiskā krīze, ka vēl vairāk pastiprinās spiediens uz vietējiem dabas resursiem, jo apstājas koksnes plūsmu kaut kāds imports, sākas sarunas par to, ka mums jāražo intensīvāk, jo visiem jānodrošina pārtika, bet mēs no dabas aizsardzības puses vienmēr runājam par to, ka vajag ekstensīvāk lauksaimniecību, lobēts likums par vēja parku attīstību, ko mēs arī saprotam – tas viss enerģētiski ir vajadzīgs, bet jautājums ir, kā to izdarīs, mēs iznīcinām īpaši augstvērtīgas bioloģiski vērtīgas vietas. ja mēs kaut kur kaut ko pastiprinām, tad citur varbūt atvieglojam, Tā kā tas viss gads ir pagājis tādā HAOSĀ – kad mēs no vienas puses mēģinām kaut ko darīt, mums ir uzstādījums, kas arī mums ir jāiesniedz Eiropas Komisijai – Ziņojums, un tad liekot to visu kopā, mēs savā pusē saprotam, ka mēs NESPĒSIM līdz šim te 2030.gadam sasniegt jebkādus uzlabojumus, ja globāli, un vismaz valsts līmenī pilnīgi neko tur nemainot, MĒS VARAM AIZSMIRST PAR SASNIEGUMIEM.
Mēs varam ieguldīt projektu naudas,BEZ KAUT KĀDĀM IZMAIŅĀM VALSTISKĀ LĪMENĪ, mēs nespēsim nekādus šos te sasniegumus panākt.

Atbildēt

Liegt runāšanu tiem mazizglītototajiem svilāniem, strodēm un vilku astēm!

Atbildēt

»

no demokrātijām, Gazprom KGB politika ir ilgtermiņa, stabila, aptver daudzas nozares, t.sk. Gazprom konkurējošu nozaru iznīcināšanu, lai saskaņotā veidā Eiropā radītā pievienotā vērtība ieplūstu Čingishana hartas kontrolētajā zonā un caur oligarhiem veiktu KGB kontrolētas operācijas.

Atbildēt

»

vai tad Svilāns, Strode, Širovs, Brakovskis, Dzenis, Kotāns, Auziņš pārvaldē pierausās no tā paša čekistu komuņagu režīma? Tajā jau gan uzauga, bet vai tāpēc viņi turpina tā režīma saimniekošanu?

Atbildēt

»

Kādi sarkanie, Tavi latviešu brāļi, tirgo visu un visiem uz nebēdu, vieni latviešu uzvārdi. Ej ārstējies, cik ilgi Tev sarkanie rādīsies, varbūt pats no šiem?

Atbildēt

»

Lai zagtu, sarkanie lopi vienmēr izdomās visādus attaisnojumus. Tikai attaisnojums tāds pašķidrs, laikam domāts priekš muļķiem, kurus kopš 90tajiem ražo izglītības sistēma.

Atbildēt

»

Objektivitāte ir tā ka mežu palicis mazāk par 12% no visām tām mežu platībām.

Atbildēt

»

ir plānprātība

Atbildēt

»

Neārstējams plānprātiņš.

Atbildēt

»

Rādītājs MEM010. Meža zeme nav mežs. Meža zeme ir vēl vairāk, 1994. gadā 3227ha, bet 2022.gadā jau sasniedz 3600ha. Uz Polocku brist var kā vēlas, pa meža zemi šobrīd būs jābrien vēl vairāk.

Atbildēt

»

Kurā nozarē tad nav korupcijas, ja pēc neatkarības atjaunošanas nenotika varas maiņa un dekolonizācija, bet pie varas pierausās komunistu un čekistu parazitārais režīms.

Atbildēt

»

Pilnīgs idiots.Meža platība nav mežs.Tā pati statistika saka ka meži palikuši mazāk par 12%.To var redzēt arī satelītattēlos.
Uz Polocku pa mežiem aiziet vairs nav iespējams.Tie izzāģētie kvadrātiņi un jaunaudzes tava mūža laikā vairs meži nebūs.Ir pilnīgi skaidrs ka plānprātiņiem nav saprotams kas ir mežs.

Atbildēt

»

Meža platība 1994.gadā 2820ha, 2022.gadā 3299ha. Uz Polocku brienot kur agrāk bija kolhozu lauki tur tagad jau meži.

Atbildēt

»

Latvijā vairs nav neviena mežu masīva.PSRS laikā varēja Ķegumā ieiet mežā un no meža iziet Polockā,tagad tikai kvadrātiņi.

Atbildēt

»

https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/valsts-parvaldes-uzdevumu-delegesanas-ligumi?nid 1209#jump Vai deleģēšanas līgumā ar Silavu 1.pielikuma 2.1. punktā minētā meža resursu monitoringa metode ar 3400 parauglaukumiem ir nepietiekama

Atbildēt

»

statistikas pārvalde publisko tikai to, ko tai iedod Latvijas valsts meži, Valsts meža dienests, u.c. dienesti. Un tie, kā visi normālie LV iedzīvotāji zina, ka tie ir feiki dati. Tiem datiem neviens normāls LV sabiedrības liceklis netic un neuzticas. Tos datus vari piespraust pie nagliņas ķemertiņā.

Atbildēt

kādas tādas sektoru intereses tā dabas aizsardzības pārvalde apkalpo? vai tiešām arī tur korupcija?

Atbildēt

»

iesniedz sūdzību statistikas pārvaldē.

Atbildēt

»

Aiz intereses aizgāju pavērot mežus, jo meža cūkas un stirnas jau laužas dārzā caur žogu. Izrādās mežu vairs nav, atlikuši atsevišķi koku puduri un bezgalīgas, lopiski izvandītas kailcirtes, kurās vēl atrodams liels daudzums zagļiem nederīgās koksnes.

Atbildēt

»

2023. gada pārskats: mežu platība jau sasniegusi 53%. Koksnes krāja pieaug 3 reizes straujāk nekā meža platība. Vajag ņemt vērā, ka te neietilpst krūmāji, kuros aug lieli koki kas nav meži. Pēc aplēsēm 40 miljoni kubikmetru alkšņu plus 10 miljoni kubikmetru alkšņu gar ceļmalām, kas būtu jātīra ja vēlas ceļus uzturēt kārtībā. Dabas daudzveidība ir tur kur sakarīgi rosās cilvēki. Vajag iet un pavērot dabu. Bez cilvēku darbības stārķiem, stirnām utt. nebūtu tādas barības bāzes. Kur nav sakārtoti grāvji, tur veidojas slīkšņas utt.

Atbildēt

VARAM pārstāvība ES Padomē
Dalība ES
Vides nozares padomniece Briselē - Anna Popkova
Vides nozares padomniece Briselē - Linda Leja

Pārstāvji VARAM kompetences jautājumos ES Padomes darba grupās:
Vides darba grupa
Gaisa kvalitātes jautājumi, tai skaitā ozona slāni noārdošās vielas
Vides aizsardzības departaments
Lana Maslova

Emisiju tirdzniecības direktīvas pārskats
Klimata pārmaiņu departaments
Līza Leimane/ Ilze Kamarūte

Aprites ekonomikas jautājumi, t.sk., atkritumu joma
Vides aizsardzības departaments
Rudīte Vesere

Dzīvsudraba regulas pārskats
Vides aizsardzības departaments
Dagnija Jirgensone

Bioloģiskās daudzveidības jautājumi (ES rīcības plāns par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgās tirdzniecības apkarošanai)
Dabas aizsardzības departaments/ Dabas aizsardzības pārvalde
Ilona Mendziņa/ Valdimārts Šļaukstiņš

Starptautisko vides jautājumu darba grupa
Bioloģiskās daudzveidības jautājumi
Dabas aizsardzības departaments
Ilona Mendziņa/ Valdimārts Šļaukstiņš

Klimata pārmaiņu jautājumi
Klimata pārmaiņu departaments
Ilze Prūse/ Elīna Baltroka

Pārtuksnešošanās jautājumi/zemes degradācijas
Vides aizsardzības departaments
Sanda Ilgaža

Starptautiskie vides jautājumi (Global)
Koordinācijas departaments
Māris Klismets

Reģionālie vides jautājumi (vispārīgie ANO EEK vides jautājumi, Orhūsas konvencija, Espo konvencija, Robežšķērsojošais gaisa piesārņojums lielos attālumos, Rūpniecisko avāriju pārrobežu ietekme u.c.)
Koordinācijas departaments
Evita Stanga/ Sandija Balka/ Dagnija Jirgensone

Starptautiskie ķīmijas jautājumi
Vides aizsardzības departaments
Judīte Dipāne

Kodoljautājumu darba grupa
Vides aizsardzības departaments
Jolanta Malnace

Attālo reģionu jautājumu darba grupa
Attālo reģionu ekonomiskās un fiskālās izaugsmes atbalsta instrumenti
Reģionālās politikas departaments
Indra Ciukša

Telesakaru un informācijas sabiedrības jautājumu darba grupa
Digitālais vienotais tirgus, programma Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai
Elektroniskās pārvaldes departaments
Elita Zvaigzne

Publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamības direktīva (WEB pieejamības direktīva)
Publisko pakalpojumu departaments/ Elektroniskās pārvaldes departaments
Elita Zvaigzne/ Gatis Ozols

Tehniskās harmonizācijas darba grupa
Mehāniskie transportlīdzekļi VARAM kompetences jautājumos
Vides aizsardzības departaments

Starptautisko attīstības konferenču sagatavošanas darba grupa
Sagatavošanās starptautiskajai attīstības konferencei – HABITAT III
Reģionālās politikas departaments
Indra Ciukša

Atbildēt

»

tās teritorijas mums jau nav jāsargā teritoriju dēļ, bet to sugu dēl, kas tajās teritorijās vēl nejaušības dēļ kaut kādā veidā kādā pleķītī vēl sastopamas, vēl spējušas izdzīvot un saglabāties, kad pilnīgi visur Latvijā ir pieļauta saimnieciskā darbība un traucējumi, piesārņojums.

Atbildēt

»

un cik tad tiem dabas skaitītājiem maksāja? droši vien, ka ne vairāk kā kādai ministrijas apkopējai, varbūt pat vēl mazāk

Atbildēt

Ierēdņiem vajadzētu pajautāt ES , kāda veida dabas aizsargājamās teritorijas mums te Latvijā sargāt . Tie ir tikai rezervāti , kur aizliegta jebkāda cilvēka darbība , jeb der arī cita veida dabas aizsardzības režīma teritorijas ?

Atbildēt

»

Tā nu nav , ka dabas sargātāji neko nedarīja .Pulkiem klīda pa Latviju , meklēja un skaitīja dabas retumus . Jo tam bija atvēlēti miljoni , kas jāapgūst. Par ikdienas darbu maksā ikdienas atalgojumu

Atbildēt

no šitiem tad Vilkaste, Mendziņa, Bernards, Šļaukstiņš, pārējie ir vienkāršie mapīšu pienesēji

Atbildēt

»

citiem sektoriem zem kuriem Gita palikta? Nospiesta, piespiesta. Varbūt apmaksāta?

Atbildēt

»

Kā var kaut kāda Vilkaste pateikt, ka zināja, ka plāns jāizstrādā jau no 2019.gada, bet to nedarīja? Kā var atļauties pateikt, ka zināja, ka tiesvedības process tiek virzīts uz priekšu, un pilnīgi nekā nedarīt? Zināja, ka valsts tiek iegrūsta gan kaunā, ka būs par bezdarbību jāmaksā sods, un ne jau no savas kabatas, bet no nodokļu maksātāju naudas, kuri apmaksā viņas atrašanos amatā, un mierīgi neko nedarīt!

Atbildēt

»

kāda jēga plānam, ja darīt tāpat neko nedarīs

Atbildēt

Jānis Rozītis: Es pat teiktu, Gita, būtu jānosauc cik, piemēram, ja ir runa par mežiem, cik ir mežu vispār, kur nenotiek mežsaimnieciskā darbība, vai būtiska mežsaimnieciskās darbības ietekme?

Strode: Nu, aptuveni 3% ir tādi, kur ir pilnīgi aizliegta saimnieciskā darbība - no visas valsts teritorijas.

Rozītis: Līdz ar to mēs runājam te par 11 komats procentiem, bet mēs saprotam, ka tur mežos turpina cirst kailcirtes, tur ir pietiekami intensīva darbošanās, tad līdz ar to tas ir vēl tālu – tie 11 procenti arī vēl tikai tāda skaista statistika!
Strode: Mums ir teritorijas arī vēsturiski veidotas ar dažādu mērķi. Ir teritorijas, kas ir veidotas ar mērķi liegums, - šeit ir tikai un vienīgi dabas aizsardzība. Tātad, tur ir stingri saimnieciskās darbības ierobežojumi, piemēram, rezervāts kāds. Un tad mums ir dabas parki, kas ir vēsturiski veidoti – rekreācijai, tūrismam, ainavai, kultūrvēsturei u.tml. Un tur, lai tās vērtības saglabātu, ne vienmēr ir vajadzīgi tik stingri ierobežojumi, bet tur ir šim te balansam jābūt starp saimnieciskajām interesēm un visām citām. Un tajā brīdī, kad mēs pieņemam valstī lēmumus par to, kāds tad būs šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas režīms, kādi būs noteikumi, tad no DABAS VĒRTĪBU VIEDOKĻA BIEŽI VIEN TIEM NOSACĪJUMIEM BŪTU JĀBŪT KRIETNI STINGRĀKIEM, LAI ŠĪS DABAS VĒRTĪBAS PASARGĀTU. Bet.. tā kā mums ir jāpieņem kompromisi un ir jāsaskaņo šie te noteikumu un vajadzības ar CITIEM SEKTORIEM (!), ar iedzīvotājiem, tad bieži vien tie kompromisi ir tādi, kas ne īsti apmierina īpašniekus vai NOZARES, ne īsti apmierina dabas sargus.

Kropa: Tad kā mēs tās Monreālas kontekstā esam ar tiem 30 prasītajiem procentiem bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai? Mums ir ļoti daudz darāmā (izskan momentāna atbilde – ļoooti daudz), mums ir nereāli daudz darāmā? Vai mēs vispār varam to izdarīt? Es zinu, ka tiek veidotas jaunas jūras aizsargājamās teritorijas. Cik tas strādās, nestrādās – atkal ir cits jautājums. Vai mums ir plānots par sauszemes jaunām aizsargājamām teritorijām?

Briedis: Te droši vien, ka pirms mēs sākam runāt vispār runāt par kaut kādiem procesiem, tā pirmā lieta, kas mums ir visiem jāatceras, ja mēs griba runāt par dabas daudzveidības atjaunošanu, mums viņa vispirms ir jāaptur – šī samazināšanās (!) Un tikai tad mēs varam runāt kaut ko par palielināšanu. Līdz ar to visi šie te procentuālie mērķi ir, protams, laba lieta, kaut kādā brīdī līdz viņiem mums būs jānonāk, bet šajā brīdī nemānīsim sevi ar kaut kādiem lieliem mērķiem – MUMS IR JĀAPTUR DABAS DAUDZVEIDĪBAS SAMAZINĀŠANĀS!
.. nedaudz palasīju pagājušā gada putnu atskaites, ko gatavojuši ornitologi – meža putnu indekss, lauku putnu indekss turpina samazināties! Ja skatāmies uz kaut kādām konkrētām sugām – griezei klājas slikti un vēl sliktāk. Kopš 2017.gada griezes Latvijā mēs sastopam arvien retāk un retāk ! Tā kā pirms mēs sākam runāt par labiem mērķiem, mums patiešām ir jāaptur šis te brīvais kritiens !

Kropa: Un tas šobrīd izskatās, ka notiek..

Atbildēt

VARAM Dabas aizsardzības departaments
Par visām neizdarībām, esošajām un draudošajām starptautiskajam tiesvedībām, korupciju un datu fikcijām atbildīga departamenta direktore
Daiga Vilkaste
Amatā atrodas ilgstoši, pārdzīvojusi vismaz četrus, piecus ministrus

Ilona Mendziņa
Departamenta direktora vietniece - Sugu un biotopu nodaļa
Nodaļas vadītāja / amatā ilgstoši, pārdzīvojusi tāpat vismaz četrus, piecus ministrus

Vilnis Bernards
Vecākais referents/ Bernes konvencijas kontaktpersona Latvijā, Bonnas konvencijas kontaktpersona Latvijā, u.c./ atbildīgā amatpersona par Latvijas Ziņojumiem Eiropas Komisijai / atbildīgā amatpersona normatīvo aktu izstrādē

Mazāki gariņi:

Māra Melnbārde
Vecākais eksperts

Madara Katrīna Eihe
Projektu koordinatore

Jānis Vēbers
Projekta koordinators

Ilze Opermane
Vecākais eksperts

Zane Brice
Vecākais referents

Iluta Dzene
Projekta koordinatore

Aizsargājamo teritoriju nodaļa

Inga Belasova
Nodaļas vadītājs

Ivita Ozoliņa
Vecākais referents

Valdimārts Šļaukstiņš
Vecākais referents
atbildīgais par normatīvo aktu izstrādi / bij. Stratēģijas un koordinācijas departamenta Vides stratēģijas un informācijas nodaļas vadītājas vietnieks / atbildīgs par Orhūsas Konvencijas nacionālais ieviešanas ziņojumu / VARAM pārstāvis ES Padomes darba grupās kopā ar Ilonu Mendziņu

Dagnija Daudzvārde
Vecākais referents

Laura Seile
Vecākais referents

Dace Briška
Vecākais referents

Diāna Saulīte
Vecākais referents

Atbildēt

..par kādu dabu var runāt..galvenais,lai sema zaļais kabatā krīt...

Atbildēt

»

"Jautājums šajā te visā haosā"
"Kaut kādus noteiktus mērķus"
"Visa šī te neziņa"....

Atbildēt

»

...uzrēķini drīzāk būs lielāki...
Un biedri partijnieki tos uzrēķinus apmaksās no savām kabatām nevis no nodokļu maksātāju naudas.
Es laikam sapņoju jo politiskā atbildība ir kolektīvā bezatbildība un nesodāmība.

Atbildēt

Latvijai draud starptautiska tiesvedība, jo nav invazīvo sugu apkarošanas plāna. Plāna izveidi kavējis tas, ka par to nav izdevies vienoties visām iesaistītajām pusēm, skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts").

Eiropas Komisija 26. janvārī nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju un Portugāli par to, ka tās nav īstenojušas dažādus noteikumus, kas paredzēti regulā par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jau sen bijis zināms, ka jāizstrādā rīcības plāns, kā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos.

"Jā, mēs zinājām, ka šāds process notiek. Jau vairākus gadus pēc kārtas budžetā tika prasīta nauda no Zemkopības ministrijas puses, lai piešķirtu līdzekļus šādas sistēmas izveidei. Tā nauda netika atrasta. Līdz ar to process stāvēja uz vietas" - VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Sprindžuks - tagad nav vairs, ko gaidīt. Ir jāsēžas pie viena galda, jāizstrādā tas plāns un tie līdzekļi ir jāatrod jebkādā veidā

jo skaidrs, ka uzrēķini drīzāk būs lielāki, nekā tie daži desmiti tūkstošu, kas nepieciešami, lai šādu sistēmu veidotu," norādīja ministrs.

Pēc Sprindžuka teiktā, tiesvedības rezultāts, visticamāk, būs tāds, ka Latvijai būs jāmaksā soda nauda.

Atbildēt

noklausījos to raidījumu. Saprotu, ka pārvalde manipulē ar datiem. Spēcīgi. Saprotams, ka ministrija arī, tur darbojas kopā visi. Jāskatās, kas sēž ministrijā. Ierēdniecība jāskatās, tieši un konkrēti departamentu direktori, ne ministri. Ministri ir gaistošs putukrējums uz tās kūkas. Bija jau dzirdēts, ka dati ne tādi tiek laisti prom uz Briseli. Par aizsardzības stāvokli, par sugām.

Atbildēt

Es tikai nesaprotu, kādēļ jādzēš komentāri? To, ko paši ir teikuši. Baidās, ka tie ir tukši vārdi, teorija uz papīra, ka realitātē nekādu aizsargājamo dabas teritoriju vispār pie mums nepastāv? Ka visur, pilnīgi visos liegumos, dabas parkos, rezervātos notiek saimnieciskā darbība un mežacirtēju, mednieku, kūdras, citu mūsu vērtīgo dabas resursu kāsēji tik smeļ, cērt, kāš, izšauj aizsargājamas sugas, rīko dzinējmedības, nodarbojas ar komerciju, tirgojas savā starpā, nodara kaitējumu ar traucējumiem, par kuriem sarakstījuši paši un apstiprinājuši sugu aizsardzības plānos? Blāķiem ir šie dokumenti radīti. Ka pilnīgi visur pati DAP ir atļāvusi viņiem ielīst?. Ka nav tādas Dabas aizsardzības institūcijas vispār kā tādas Latvijā? Ka nav no kā prasīt atbildību par to katastrofālo stāvokli par ko viņi paši (uz papīra atbildīgie) ir publiski mums ēterā sarunājuši un ko viņi paši sauc par katastrofu? No tā viņi baidās?

Atbildēt

»

Mežu palicis mazāk par 12% bet kādreiz bija 27%,stāsts par to koku kraju pieaugumu ir vairāk kā smieklīgs.Pamēģini zāģēt krūmus malkai vai no krūmiem uztaisīt māju,skapi,galdu.

Atbildēt

»

Vienkārši zaļajiem darboņiem sāk pitrūkt naudas , t.sk. dažādu mediju apmaksai.

Atbildēt

valstīm visā Latvijā ir viens vienīgs rezervāts. Cilvēku maz, daba ielaužas visur. Mežu teritorijas pieaugušas no 27% līdz 52%. Pat pie ciršanas kopējā koku krāja pieaug. Šeit nav līdzenums, strautiņi, kalniņi, purviņi dara savu.Gazprom gāzes finansētie zinātnieki un dažādu fondu merkantīliem darboņiem iesaku doties uz Vāciju, Franciju, Itāliju paskatīties uz dabu. Piemēram, apmeklēt Luāras upes ieleju un tad apmeklēt Gaujas ieleju. Nerunāsim par Amatu vai citu vietu.

Atbildēt

»

ja viņa saka, ka kompensācijas mums esot šausmīga problēma. Bet kas ir vainīgs?

Atbildēt

»

Kāds viņie ar to visu ir sakars, viņi ir notirgojuši Latviju pliku?

Atbildēt

»

Kādi Tev sarkanie, latvieši, un visur tikai latvieši apzog savu valsti, bet protams kremlis pie visa vainīgs, ej paārstējies, lai gan psihenes arī laikam vairāk nav, pārāk daudz psihu, visiem vietas nepietiek, tāpēc nevajag psiheni vispār.

Atbildēt

Strode (DAP): Un tagad ir jautājums šajā te visā haosā, kad vienlaicīgi ir uzstādījums sasniegt dabas aizsardzības kaut kādus noteiktus mērķus, kuri arī mums šobrīd jānosaka – mēs nosakām mērķus un mums būs jāpasaka, kā mēs viņus sasniegsim, - kad ir visa šī te neziņa, kādas vēl sekas būs notiekošajam karam un ar to vēl visu tālāk ekonomiski saistītajam, tad šobrīd mēs zīlējam kafijas biezumos, nezinām, kas tur vispār iznāks ārā, un vai mēs vispār spēsim kaut ko izdarīt praktiski. Jo es esmu praktiķis, es skatos uz lietām reāli, kas mums .. viens ir daba, mums ir jāsaprot arī, kas notiek apkārt sabiedrībā, jo mēs nevaram pie esošās situācijas mēģināt saglabāt dabu, vai kaut ko mainīt, ja mēs.. mēs nevaram uzlikt jaunus ierobežojumus tikai uz valsts zemēm. Ja mēs gribam kaut ko saglabāt, mums ir jāiesaista arī privātie. Viens ir attieksmes uzlabošana, veicināšana, izglītošana, bet .. man ļoti gribētos šajā gadā lielāku politisko izlēmību, skaidrību kaut kādu, lai arī tiem iedzīvotājiem, kurus, iespējams, varētu skart kaut kādi papildus apgrūtinājumi, lai viņiem tiek dota skaidra atbilde, ka – ziniet, jums būs kompensācija. Bet tāda, nu, lai ..teiksim tā, mums nav visai sabiedrībai jāmaksā par to dabas aizsardzību – par tiem labumiem, ko mēs visi iegūstam no tā, ka mēs attīstāmies, un ir kaut kādas lietas.. Bet šobrīd sanāk tā, ka kaut ko sabiedrība daļēji maksā, bet kaut kas paliek uz privāto īpašnieku pleciem, kas netiek kompensēts, un tur mums ir šausmīga problēma. Šo jomu, ja mēs sakārtotu, es domāju, ka mums dabas aizsardzībā daudzas lietas virzītos ātrāk un tālāk.

Andrejs Briedis: Pilnīgi noteikti tā situācija nekļūst labāka.

Atbildēt

Kropa: ..došu vārdu Gitai, - to savu sajūtu raksturot par 2022.gadu.

Gita Strode: Tas sākums.. janvārī apmēram mēs saprotam, kas mums ir jāizdara, kādi ir mērķi jāsasniedz, kas ir tie veicamie darbi. Un tad pienāk februāris, un mēs saprotam, ka viss tas, ko mēs esam darījuši, tajā brīdī ir paslaukāms (ha..ha) daļēji zem tepiķa, jo tā situācija tik kardināli mainās, vai tas, ko mēs piemēram, esam gatavojuši, informāciju apkopojuši, analizējuši, lai sniegtu ieteikumus, kā mums uzlabot valstī bioloģisko daudzveidību, kā saglabāt biotopus vai apsaimniekot, vai kādas izmaiņas ieviest likumdošanā, - tas viss tajā brīdī kardināli mainās. Jo ir saprotams, ka ir bezmaz enerģētiskā krīze, ka vēl vairāk pastiprinās spiediens uz vietējiem dabas resursiem, tai skaitā gan uz mežiem, jo apstājas koksnes plūsmu kaut kāds imports, tai skaitā lauksaimniecības sektorā aktīvāk sākas sarunas par to, ka mums jāražo vairāk, intensīvāk, jo visiem jānodrošina pārtika, bet mēs no dabas aizsardzības puses vienmēr runājam par to, ka vajag ekstensīvāk lauksaimniecību, Tai pašā laikā tiek strauji lobēts likums par vēja parku attīstību, ko mēs arī saprotam – tas viss enerģētiski ir vajadzīgs, bet jautājums ir, kā to izdarīs, vai ievēros vides prasības, un vai tiešām nebūs tā, ka dēļ tā, lai nodrošinātu enerģiju, mēs iznīcinām īpaši augstvērtīgas bioloģiski vērtīgas vietas. Paralēli tiek pieņemti noteikumi par izmaiņām koku ciršanas noteikumos, ko pirms tam solīja, ka mēs tad skatāmies kompleksi –, ja kaut ko veidojam – jaunas aizsargājamas teritorijas, tad pēc tam kaut ko samazinām – tā kā izejam uz kompromisiem, - ja mēs kaut kur kaut ko pastiprinām, tad citur varbūt atvieglojam, bet šajā gadījumā mēs atvieglojam un par pastiprinājumiem aizmirstam. Tā kā tas viss gads ir pagājis tādā HAOSĀ – kad mēs no vienas puses mēģinām kaut ko darīt, mums ir uzstādījums – izvērtējiet, kur un kā mēs Latvijā noteiksim papildus aizsargājamas teritorijas – šos te 30%, lai sasniegtu, kas mums ir jādara esošajā aizsargājamo teritoriju tīklā, lai saglabātu tur esošās vērtības, kas mums ir jādara – kurām sugām vai biotopiem, kas arī mums ir jāiesniedz Eiropas Komisijai – Ziņojums, lai, tātad, līdz 2030.gadam SASNIEGTU UZLABOJUMUS 30 % SUGU UN BIOTOPU, un tad ņemot vērē visu to fonu un liekot to visu kopā, un analizējot, kas ir tās lietas, kas šobrīd apdraud atsevišķās sugas vai atsevišķos biotopus, tad mēs savā pusē saprotam, ka mēs NESPĒSIM līdz šim te 2030.gadam sasniegt jebkādus uzlabojumus, ja globāli, un vismaz valsts līmenī mēs nemanīsim esošo praksi (!!!) gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā. Pilnīgi neko tur nemainot, MĒS VARAM AIZSMIRST PAR SASNIEGUMIEM UN UZLABOJUMIEM.
Mēs varam ieguldīt projektu naudas, projektu finansējumus, lai kaut kādās atsevišķās vietās uzlabotu stāvokli vai nepieļautu, ka vēl vairāk pastiprinās, BEZ KAUT KĀDĀM IZMAIŅĀM VALSTISKĀ LĪMENĪ, mēs nespēsim nekādus šos te sasniegumus panākt.

Atbildēt

»

to daudzi prasa un nesaprot kā var būt tik nespējīgs Pasaules Dabas fonds Latvijā. Pretstatā citiem Eiropas valstu PDF mūsējam tikai žēlabas, un sabiedrības informēšana par globālajām vēsmām dabas aizsardzībā.

Atbildēt

»

tie labie ļaudis noteikti nav Kremļ un osvoboditeli. Tie to noteikti nevarēja stāstīt.

Atbildēt

»

Viņam labi ļaudis esot stāstījuši ...

Atbildēt