Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

04.02.2015. Valmierā, Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija, kuras vāji afišētais mērķis bija pārliecināt sabiedrību, ka Latvijā mežs jācērt pusotru reizi vairāk, kas ne tikai raisa ekoloģisko katastrofu, bet arī apdraud Latvijas ekonomiku. To visu varēja vērot tiešraidē. Jau iepriekš paldies par ieteikumiem draugiem, šī ir mūsu kopīga problēma!

Koksnes cenas vajadzētu "nomest 10, pat vairāk eiro"?

Pēc skaistām un, spriežot pēc gramatiskajām kļūdām, privātam prezentācijām ar šķietami izciliem datiem un salīdzinājumu ar citām Eiropas valstīm tika uzdots jautājums LKF izpilddirektoram Kristapam Klausam: „Kāds ir plāns koksnes iepirkuma cenu paaugstināšanai?” Uz ko sekoja atbilde, ka „Mums vajadzētu nomest 10, pat vairāk eiro". Un tas ne tikai lika izgaist skaistu datu ilūzijai, bet pievērsa uzmanību maz pārrunātajai niansei par meža izzāģēšanas daudzumu, kas vistiešāk apdraud privātu mežu īpašniekus, Latvijas ekonomiku un ekoloģiju.

Palielinot preces daudzumu, vienmēr kritīs vērtība!

Pie maz afišētas, bet tagad saprotams, pašas svarīgas nianses pieder vēlme pārliecināt sabiedrību mežu cirst vairāk, proti, no 11, 5 miljoniem kubikmetru uz 17 milj. kubikmetru. Ja 17 : 11.5 ~ 1,47 – sanāk teju pusotru reizi lielāks daudzums, kuru aizpildīs „Latvijas Valsts meži”, kuru pārstāvis arī bija uz apspriešanu un izteica velmi pāriet uz tirgus cenām, kuras nenoteiktu valsts, kas sākumā šķiet nevainīgi.

Vēl pamatskolā māca, ka preces daudzums ietekmē cenu, jo vairāk preces, jo zemāka cena un otrādi, jo mazāk preces, jo lielāka cena. Lai gūtu skaidrību no sekojošajiem jautājumiem, salieciet kopā K. Klausa atbildi par augstām cenām, cērtama daudzuma mākslīgu palielināšanu un uzņēmumu „Latvijas Valsts meži”, kam pieder aptuveni 50% Latvijas mežu!

Kur garantija, ka valsts ekonomika paliks stabila, ja palielinās cērtamo koku daudzumu?

Vai privāto mežu īpašnieki varēs atļauties oficiāli nolīgt mežstrādniekus, ja kritīs cena?

Vai privāto meža īpašniekiem vispār atmaksāsies zāģēt kokus, ja cenas būs par 10 € zemākas?

Vai ir aprēķināti valsts zaudējumi, ņemot vērā, ka nodoklis nav likme, bet procents un cena koksnei var kristies par 10 €?

Skaidra lieta, ka cenu kritums izdevīgs tikai koksnes pārstrādātājiem no ārzemēm.

Latvijai pilnākās lielāka CO2 kvota!

Šaubas rada koksnes pārstrādātāju arguments cērtama apjoma palielināšanai, proti, daudz koku jau pūst un tie jānozāģē. Kopš kura laika, piemēram, mēbeļu ražotājus interesē sapuvuši koki? Acīmredzami runa iet par veseliem kokiem, un tas nozīmē, ka Latvijai ir daudz lielāks skābekļa ražošanas un CO2 pārstrādes potenciāls, kas norāda, ka Latvijai piesākās lielāka CO2 kvota, kuru Latvija nav spējīga iztērēt un to pārdod.

Iegūtie līdzekļi no CO2 kvotām pilnībā nonāk valsts kasē, saudzējot dabu un katra Latvijas iedzīvotāja ekonomisko drošību!

Mītiskie eksperti, mītiskie argumenti, jeb jautrība.

Tika pamanīta arī pozitīva - uzjautrinoša lieta. Jautrību radīja Swedbank galvenā ekonomista ķermeņa valoda (nekontrolēti žesti, kuri pārņem cilvēku brīdī, kad viņš mēģina slēpt informāciju un melot), ar kuru viņš pasniedza Swedbank prezentāciju. Reti kad var ar jautrību vērot prezentācijas, un šī bija tā reize, kad eksperts izvairās no atbildības par saviem datiem.

Tāpat jautrību radīja iespēja vērot, kā eksperts izvairās parādīt vienā lapā Eiropas un Krievijas ekonomikas attīstības grafikus, kuru dinamika bija pat ļoti līdzīga gan pēc gadiem, gan pēc attīstības. Taču nepilnības grafikos nav svarīgas, svarīgi, ka mums jācērt vairāk, jo Eiropas Centrālā banka piezīmēs vairāk naudas, eiro kritīsies līdz dolāra vērtībai (1:1) un kredītus varēs ņemt lētāk. Par atdošanu runas nebija.

Kāds sakars Latvijas mežiem ar Ukrainas konfliktu? Eiropas Centrālā banka ir tā, kas piezīmē klāt naudu, proti, palielina daudzumu, samazinot vērtību, un tas ir tas, no kā baidījās un citus mēģināja pasargāt patiesie eiroskeptiķi! Un te joki mazi.

Jāpiebilst, ka Swedbank, jeb postHansabanka pieder zviedriem, tas nav Latvijas uzņēmums, un pagājušajā gadu desmitniekā šis uzņēmums aktīvi piedalījās Latvijas nekustāmu īpašumu tirgus pārkarsēšanā.

Sausais atlikums par meža cērtama daudzuma palielinājuma ieceri

Eksperti izvairās no atbildības par saviem datiem.

Trūkst Eiropas Komisijas komentāru par šo ieceri.

Trūkst garantēts saraksts par valsts līdzekļu ieguvi.

Trūkst precīzs saraksts ar summām, cik iegūs valsts nozares no valsts gūtajiem ienākumiem.

Trūkst pārliecības, ka šī iecere neapdraud privātu mežu īpašniekus un ekoloģiju Latvijā.

Trūkst kompetentu ekspertu atzinuma ar atbildību par sniegtajiem datiem.

Trūkst ticamības tam, ka meža resurss jāpalielina tieši tad, kad krītas naudas (€) vērtība.

Trūkst pārliecības, ka šis nav kārtējais ārzemnieku peļņas triks, kurš neiet cauri viņu valstīs.

Jums pēc izlasītā arī radās jautājumi līdzīgi tiem, kas seko zemāk?

Varbūt Raitim Kononovam taisnība, ka „DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu” un viņiem nav laika ķerties klāt Eiropas uzņēmumu haizivīm, kas  grasās atkal „nogāzt” Latvijas ekonomiku?

Varbūt tikai sakritība, ka Juta Strīķe ir KNAB strīdu epicentrā katras valsts krīzes priekšvakarā, kad ir nepieciešama iestādes saliedētība, lai izvērtētu amatpersonu saikni ar ārzemju uzņēmumiem?

Sargiet sevi, lai varētu nosargāt valsti! 

Novērtē šo rakstu:

0
0