Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nenokārtotas 100 000 ASV dolāru lielas parādsaistības pret bijušo sanatorijas Ķemeri privatizētāja SIA Ominasis Latvia konsultantu Tofiku Kavaru, kurš ticis izsludināts Interpola meklēšanā, varētu būt patiesais iemesls, kādēļ Baibai Brokai (Nacionālā apvienība) tika atteikta pielaide valsts noslēpumam, kas noveda pie viņas demisijas no tieslietu ministres amata.

Kopš vairākus mēnešus atpakaļ Satversmes aizsardzības birojs (SAB) uzsāka vētīt tobrīd vēl tieslietu ministres Baibas Brokas biogrāfiju, lai lemtu, vai viņai piešķirt augstākās kategorijas sevišķo pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai, publiski un baumu līmenī ir izskanējušas vairākas versijas, kas jau sākotnēji prognozēja atteikumu.

Desmit gadus sena saistība ar kādreizējiem sanatorijas Ķemeri privatizētājiem, pretrunīgu slavu ieguvušajiem Ominasis Latvia, kuriem Broka sniedza juridiskos pakalpojumus, aktuāla saistība ar maksātnespējas administratoru biznesa pārstāvjiem un visbeidzot - privāti kontakti, kas ļauj apšaubīt spēju glabāt valsts noslēpumu saturošu informāciju, bija trīs nopietnākās versijas.

SAB neizpauž informāciju, kādēļ Brokai atteikta pielaide, un arī pati eksministre Pietiek atteicās apstiprināt, vai SAB uzdevis jautājumus par 100 000 ASV dolāru parādsaistībām, kuras viņa norādījusi valsts amatpersonas deklarācijā. Līdz ar to līdz pielaides atteikuma iemeslu atslepenošanai jebkura informācija par to paliks versijas līmenī. Tomēr fakts, ka šīs parādsaistības ministrei bijušas pret personu, kura tikusi izsludināta Interpola meklēšanā, šo versiju, ko kompetenti avoti Pietiek norādījuši kā pielaides atteikuma iemeslu, ļauj izvirzīt kā ticamu.

100 000 ASV dolāru parādsaistības Broka deklarējusi jau kopš 2006. gada novembra, kad pirmo reizi, kļūdama par Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro seketāri, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedza valsts amatpersonas deklarāciju. Tas, kas nav ticis norādīts deklarācijas publiskojamajā daļā, ir fiziska vai juridiska persona, kurai Broka ir parādā šo ievērojamo summu.

Eksministre oficiāli apstiprina Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka 100 000 ASV dolāru viņai aizdevis kādreizējais Latvijas goda konsuls Marokā un SIA Ominasis Latvia konsultants Tofiks Kavars laikā, kad Broka sniedza šai firmai juridiskus pakalpojumus. Broka skaidro, ka 100 000 ASV dolāru saņēmusi 2004. gadā, tas ir - divus gadus, pirms viņa kļuva par TM parlamentāro sekretāri un interešu konflikta novēršanas likuma prasību dēļ pārtrauca darbību ar Ominasis Latvia un citām firmām.

Šis neesot bijis privāts aizdevums, bet juridiska forma, kā noformēta samaksa, ko Broka no Ominasis Latvia īpašniekiem saņēmusi par juridisko pakalpojumu sniegšanu ne tikai attiecībā uz sanatorijas Ķemeri, bet arī citiem nekustamo īpašumu darījumiem. Līdz ar to 2006. gada rudenī, kad uzsākusi darbu TM, Broka faktiski šīs parādsaistības jau esot dzēsusi. Brokas sākotnējais skaidrojums, kādēļ viņa astoņus gadus deklarējusi faktiski nokārtotas parādsaistības, neatrisinot juridiski jautājumu ar aizdevēju - Tofiku Kavaru, raisa jautājumus. Eksministre skaidro, ka Kavars lielākoties uzturas Marokā un Saūda Arābijā, un Latvijā vairs neierodas, tādēļ neesot bijis iespējams "nokārtot papīrus".

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Tofiks Kavars pirms vairākiem gadiem izsludināts Interpola meklēšanā, kas arī izskaidro, kādēļ uzņēmējs neierodas Latvijā. "Tāda informācija man nav pieejama, bet esmu ko tādu dzirdējusi," par Kavara problēmām ar Interpolu saka Broka. Tas sakritis ar laiku, kad Kavaram bijis jāpamet Latvijas goda konsula Marokā amats.

Demisionējusī tieslietu ministre apgalvo, ka aptuveni pirms gada elektroniski sazinājusies ar Kavaru, lai juridiski nokārtotu parādsaistību jautājumu, bet pagaidām tas nav izdarīts. Noprotams, ka daļēji Kavara problēmās ar Interpolu vainīgs viņa saimnieciskais strīds ar Ominasis Latvia īpašnieku, šobrīd jau mirušo Saūda Arābijas uzņēmēju Omāru Salehu Al Hamdi un viņa mantiniekiem.

Informāciju, ka konkrētās parādsaistības viņai ir tieši pret Kavaru, Broka esot jau kopš 2006. gada norādījusi savas valsts amatpersonas deklarācijas nepubliskojamajā daļā. "Nekas nav slēpts," viņa uzsver. Līdz ar to demisionējušajai ministrei neesot skaidrs - ja tiešām pielaides atteikuma iemesls esot šis parāds, tad ko drošības dienesti ir piecus mēnešus pārbaudījuši, ja viņa no pirmsākumiem neesot slēpusi saistības pret Kavaru. Nenokārtotas parādsaistības pret pretrunīgas reputācijas ārvalstu pilsoni ir aspekts, ko drošības dienesti var uzskatīt par ietekmes sviru uz valsts amatpersonu. Tikmēr Broka retoriski jautā: "Nevaru iedomāties, kāds valsts noslēpums viņam [Kvaram] no manis būtu vajadzīgs."

Jāatgādina, ka kopš 2009. gada Brokai bijusi otrās kategorijas pielaide valsts noslēpumam kā VAS Latvijas gaisa satiksme valdes loceklei. Viņa kopš piektdienas atgriezusies šajā amatā un, lai to pildītu, Brokai atkal nepieciešama zemākas kategorijas pielaide noslēpumam, nekā nepieciešama ministra darbā. To piešķir nevis SAB, bet Drošības policija (DP). Broka vēl neesot vērsusies DP pēc pielaides, jo amatā stāšoties tikai no 1. septembra, kad arī plāno sākt kārtot pielaides jautājumu.

Attēls - Tieslietu ministrija

Novērtē šo rakstu:

0
0