Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija (turpmāk – ST spriedums). Tomēr Tieslietu ministrija "bezkompromisa tiesiskuma" labākajās tradīcījās nolēmusi neievērot ST spriedumu un nepildīt to t.i. atliek sprieduma izpildi uz 2025. gadu.

Ministru kabineta mājaslapā parādījies jau 8. aprīlī izskatāms likumprojekts (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500348) ST sprieduma izpildes sakarā. Turklāt likumprojekts atzīts par steidzamu.

Jānorāda, ka ST deva pietiekami ilgu laiku no 2019. gada novembra līdz 2021. gada 1. maijam veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, tomēr Tieslietu ministrija vien dažas nedēļas, pirms apstrīdētā norma zaudētu spēku, izstrādājusi likumprojektu, kurš būtībā atstāj spēkā par antikonstitucionālu atzīto normu.

Tiesībsargs ir sniedzis Tieslietu ministrijai  viedokli,  norādot, ka valsts atteikšanās no ieslodzīto būtisku pamattiesību ievērošanas finansiālu apsvērumu dēļ nav pieļaujama un atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32.panta otrajai daļai Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir obligāta. Jau pašreizējās ieslodzījuma vietu infrastruktūras situācijā ir nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus.

Šajā sakarā ir  veicami grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, pārskatot slēgtā cietuma soda izciešanas režīmu un no tā izrietošās tiesības un ierobežojumus (it īpaši, ierobežojumus, kas izriet no tiesībām uz privāto dzīvi), vienlaikus ievērojot individuāla izvērtējuma nepieciešamību.

Satversmes tiesas 32. pants citastarp noteic:  

(2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Tomēr šī norma būtu steidzami jāgroza, paredzot Tieslietu ministrijas ekskluzīvas tiesības nepildīt un neievērot ST spriedumus. Kaut gan tas notiek jau tāpat bez jebkāda likumpamatota pilnvarojuma.

Vai tiešām Satversmes tiesas nolēmumiem ir tikai "papīra" spēks?! Vai vispār ir nepieciešama tiesa, kuras lēmumus var vienkārši nepildīt droši un brīvi, īpaši neiespringstot par jebkādu seku iestāšanos?! 

Kādu piemēru rāda mums Tieslietu ministrija? Ja ļoti gribas, tad var nospļauties uz tiesu un tās lēmumiem un tos neievērot/nepildīt. Tā lūk ir īsta "bezkompromisa tiesiskuma" galvenā pazīme - tiesiskums TM izpausmē ir ne tik vien "bezkompromisa", bet arī "bezkontroles" un "visatļautības". 

Lūdzu pievērst uzmanību Tieslietu ministrijas visatļautībai.

Novērtē šo rakstu:

66
7