Iesaki rakstu:
Vēsture kā zināms mēdz izspēlēt dīvainus jokus ar atkārtošanos. Tādēļ pilsētvidē klīst pasakas, kādu tūlīt izstāstīšu. Nesen presē Dmitrijs Kuļšs (attēlā pa labi), kura karjeras izaugsmi saista ar vēlmi nodrošināt "izglītības eksportu" - valsts augstskolu pāreju pamatā uz krievu valodu, jeb Viltusdmitrijs, kā viņu it kā dēvējot kolēģi (tas gan šķiet ir vien Aijas Dementjevas publikācijā portālā Pietiek) - tika vēl saukts kā galvenais Izglītības un zinātnes ministrijas "troņa" jeb valsts sekretāra amata pretendents.
Parasti sabiedrisko attiecību speciālisti šādi "čeko" sabiedrības reakciju uz augsta amata iespējamo ieņēmēju. Sabiedrība nepieņēma, tāpēc radās variants ar Austera kungu, kuram jau 18. decembrī esot jātiek apstiprinātam Ministru kabinetā. Bet kur likt Dmitriju?
Īstais Viltusdmitrijs pēc uzdošanās par Jāņa Briesmīgā un Mafras dēlu noturējās Maskavijas Krievzemes cara tronī neilgi. Vien gadu pēc greznas sagaidīšanas Kremļa palātās no tām pašām palātām viņu izmeta pa piektā stāva logu, pēc kā piebeidza ar arkebūzām un šķēpiem.
Sagadījies tā, ka Roberts Kraulijs izzīlējis līdzīgu likteni arī mūsdienu "Viltusdmitrijam" - Dmitrijam Kuļšam, kurš jau pasen presē ir pateicis, ka viņam nav jābūt pa ceļam ar politisko līķi, piedodiet, ķīli.
Nācis zināms, ka ministrijas augstskolu vērtējumu, kam par pamatu it kā ņemti viltotie Augstākās izglītības padomes dati, divatā uzcepuši izglītības ministrs un Dmitrijs Kuļšs. Milzīga protesta lavīna ir gāzusies pār ministru Robertu Ķīli (Reformu partija), taču Dmitrijs Kuļšs palicis starmešu mazāk pamanīts.
Un, lūk, likteņa atmaksa! Pilsētā runā, ka Reformu partijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Vanags (Reformu partija, ex-Tautas partija) esot ieteicis Roberta Ķīļa mazajai, bet drosmīgajai grupai Reiņa Tukiša (Reformu partija) vadībā upurēt rektoru un studentu priekšā kādu upurjēru, lai pats Ķīlis varētu pēc iespējas ilgāku laiku saglabāt ministra amatu pēc tam, kad ministrs atklāti sācis uzbrukt premjerministram Valdim Dombrovskim (Vienotība).
Līdzīgi pašu Mārtiņu Vanagu pirms demisijas upurēja Helēna Demakova. Ķīļa padomnieka Tukiša izvēle tad arī kritusi uz Dmitriju Kuļšu, kuram siltā vieta ministrijas piektajā stāvā būšot jāpamet.
Lai nerīkotos necivilzēti, kā arī, lai pārdzīvojis savu priekšnieku Kuļšs neatgriestos ministrijā, zīlnieks Roberts Kraulijs esot izlēmis, ka disciplinārlietu pret Kuļšu nerosinās, bet ar ārlietu resora un partijas sakaru palīdzību Kuļšam par atlaišanu no amata Izglītības ministrijā sagādāšot kādu siltu sinekūru ārvalstu struktūrās. Stūre kļūs par departamenta priekšnieci, attiecības ar augstāko varu valstī uzlabosies, amatu un ietekmi Dmitrijs zaudēs, bet algu palielinās.