Iesaki rakstu:

Par spīti Satversmes tiesas (ST) aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Pirms aptuveni diviem mēnešiem tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku, un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.

Tagad, kad ST faktiski jau trešo gadu darbojas nepilnā sastāvā, jo septītais ST tiesnesis Uldis Ķinis iesaistīts ilgstošā starptautiskā prāvā, Konstitucionālās tiesas tiesnešu balsis dalās uz pusēm, un liela ietekme ir trim pēdējos gados ievēlētiem tiesnešiem, uz kuriem ir norādes par politisku aizmuguri. Runa ir par 2007. gadā Aigara Kalvīša (TP) valdības izvirzītajiem un 9. Saeimas ievēlētajiem Viktoru Skudru un Kasparu Balodi, kā arī 2010. gadā TP izvirzīto un Saeimas ievēlēto ekspolitiķi Vinetu Muižnieci. Skudra iepriekš bijis Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts, bet par Balodi izskanējusi informācija, ka viņam ir korporatīvas saites ar advokāta Andra Grūtupa biroju, kas apkalpojis gan Lembergu, gan Andri Šķēli. Gan par Skudru, gan Balodi un Muižnieci ir pārliecība, ka viņi aizklātajā balsojumā ievēlēti ar TP un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm.

Neoficiāli tiek pieļauts, ka ZZS faktiskajam līderim Lembergam, ņemot vērā pašreizējo ST sastāvu, savas ietekmes nostiprināšana Konstitucionālajā tiesā, cenšoties, ka tajā ievēl lojālus juristus, pagaidām nav aktuāla. Savukārt Vienotība, kura, iespējams, vēlētos ST sastāvu atšķaidīt ar svaigām asinīm no profesionāļu vides ar neapšaubītu reputāciju, apzinās – ejot uz balsojumu Saeimā, tā nespētu vienoties par šādiem kritērijiem atbilstošiem kandidātiem ar koalīcijas partneri ZZS. Savukārt zaļajiem zemniekiem ir reālākas iespējas vienoties par atbalstu sev tīkamiem ST tiesnešu kandidātiem ar opozīcijas spēkiem Saskaņas centru un Par labu Latviju.

„Redzot, kas notiek ar Tiesībsargu, tagad nevar riskēt,” Pietiek neoficiāli atzina ar Vienotību saistīta Saeimas amatpersona. „Ne viena, ne otra puse negribēja koalīcijā atvērt jaunu fronti, turklāt abas puses nebija drošas par to, kurai izdosies panākt savu kandidātu,” Pietiek par kuluāru konsultācijās izskanējušajiem iemesliem, kādēļ jautājums par ST tiesnešu skaita palielināšanu netiek virzīts, izteicās kāds procesā iesaistīts jurists.

Tiek arī atgādināts: kopš 2008. gada spēkā stājušies grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas noteic ierobežojumu, ka par ST tiesnesi var kļūt jurists, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Avoti juristu aprindās norāda – šī norma likumā, iespējams, iestrādāta neapdomīgi, jo kandidāti, kas kvalificētos ST tiesneša amatam no šīs juristu paaudzes, visticamāk, korporatīvām saitēm ir saistīti ar ietekmīgiem advokātu birojiem, kas apkalpo politiski un ekonomiski ietekmīgus ļaudis. Līdz ar to, pat neņemot vērā politiskā tirgus iespējamību, neitrālu un ar nevainojamu reputāciju apveltītu ST tiesnešu kandidātu meklēšana būtu apgrūtināta arī ierobežotā personu loka dēļ, kas šādiem kritērijiem kvalificētos.

Saskaņā ar ST sniegto informāciju 2010. gadā tā saņēmusi 567 iesniegumus, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels iesniegumu skaits tika saņemts 2009. gadā - ap 4000. Pieaugot konstitucionālo sūdzību skaitam, ST vienlaikus nākas strādāt pie četriem pieciem nolēmumiem. ST saskaņā ar likumu darbojas septiņi uz 10 gadu termiņu ievēlēti tiesneši.

Ja Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, bažījoties par savstarpēji pretrunīgajām interesēm ST tiesnešu vēlēšanās, oficiāli neatgriezīsies pie jautājuma par ST tiesnešu skaita palielināšanas, kā arī, ja prokuratūra nesaskatīs noziedzīga nodarījuma pazīmes ST tiesneses Muižnieces „viltotā protokola” lietā, kas viņai varētu maksāt amatu, tuvākā iespēja ST iepludināt jaunas asinis būs 2013. gada vasarā. Tad 70 gadu vecumu sasniegs Skudra. Tas ir likumā noteiktais slieksnis, kad tiesnesim jāpamet amats, un 10. Saeimai būs iespēja ievēlēt jaunu ST tiesnesi, kuru būs jāvirza valdībai. Nākamajiem 2014. gadā termiņš beigsies AT savulaik izvirzītajai ST tiesnesei Aijai Brantai, kuru Saeima amatā apstiprināja 2004. gadā, un ST priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, kuru tajā pašā gadā nominēja Saeimas deputāti.