Atverot „slapjos tirgus“, Pekina turpina apdraudēt savu un pasaules iedzīvotāju veselību
Jānis Mākoņkalns · 21.04.2020. · Komentāri (0)Iesaki rakstu:
Neskatoties uz to, ka pasaulē turpinās COVID-19 epidēmijas uzliesmojums, Ķīnas varasiestādes ir sākušas pakāpeniski vērt vaļā t.s. „slapjos tirgus“[1], kuros papildus tradicionālajai dzīvnieku gaļai un jūras veltēm nereti tiek tirgota arī eksotisko dzīvnieku gaļa, kas ir vairākkārtīgi kalpojuši par izejas punktu (ground zero) dažādu dzīvnieku vīrusu pārnesei uz cilvēkiem.
Uz šo brīdi Ķīnas „slapjie tirgi“ tiek saistīti ar vismaz trīs vīrusu uzliesmojumu izraisīšanu:
1) Putnu gripas (H5N1) epidēmiju 2004.-2007.gadā;
2) SARS epidēmiju 2002.-2003.gadā;
3) Pašreizējo COVID-19 epidēmiju.
ASV Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta direktora Antonija Fauči vērtējumā „slapjo tirgu“ atvēršana no Pekinas puses ir bezatbildīga[2]. Šim apgalvojumam nevar nepiekrist, taču Pekina, neskatoties uz zinātnieku pamatotu kritiku, ir izvēlējusies atvērt „slapjos tirgus” apmeklētājiem, tādā veidā kārtējo reizi apdraudot ne tikai savu, bet arī visas pasaules iedzīvotāju veselību.
Kamēr Rietumu pasaule turpina darīt visu iespējamo, lai apturētu epidēmijas tālāku izplatību, tostarp potenciāli sagraujot savu ekonomiku, Ķīna nav bijusi gatava izdarīt pat tik daudz kā apturēt vienas nozares darbu. Līdz ar to rodas pašsaprotams jautājums, kāpēc Ķīnas valdība, lai gan atzīst, ka „slapjie tirgi“ ir dažādu vīrusu perēklis[3], ir izvēlējusies spītīgi iestāties pret to slēgšanu?
Viens no Pekinas apoloģētu argumentiem, atbildot uz šo jautājumu, parasti ir saistīts ar ķīniešu tradicionālajām vērtībām, kurās ārkārtīgi nozīmīgi lomu it kā spēlējot tieši eksotisko dzīvnieku izmantošana pārtikā un tradicionālajā medicīnā. Līdz ar to neizpratne par „slapjo tirgu“ vēsturisko nozīmi nereti tiek norakstīta uz rietumnieku aprobežotību, ja ne aklu rasismu pret ķīniešiem.
Lai gan ir taisnība, ka Ķīnas tradicionālajā medicīnā un virtuvē izsenis ir tikuši izmantoti dažādi eksotiskie dzīvnieki, „slapjo tirgu“ fenomens ir salīdzinoši jauns. Savvaļas dzīvnieku gaļas īpatsvars ķīniešu virtuvē ir tiešā veidā saistīts ar pagājušā gadsimtā piedzīvoto, komunistiskā režīma izraisīto badu 50.gadu beigās/60.gadu sākumā.
Lielais Ķīnas bads bija komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna īstenotās industrializācijas politikas (t.s. „lielā lēciena uz priekšu”) sekas. Šajā laikā Ķīnas līdz šim agrārā sabiedrība tika piespiedu kārtā industrializēta, kā rezultātā sabruka lauksaimniecības nozare un valsts vairs nespēja nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku[4].
Lai cīnītos pret iznīcinošo badu, Ķīnas valdība pieņēma lēmumu atļaut iedzīvotājiem nodarboties ar jebkāda veida, tostarp eksotisko dzīvnieku, audzēšanu un tirgošanu ēšanas nolūkos. Tā kā šī bija viena no retajām valsts nozarēm, kas bija privatizēta un praktiski nekontrolēta no Pekinas varasiestāžu puses, eksotisko dzīvnieku tirdzniecība kļuva par plaukstošu nozari komunistiskās Ķīnas novārdzinātajā ekonomikā.
Rezultātā ar laiku mainījās arī Ķīnas iedzīvotāju paradumi un to ēdienkartē par aizvien ierastāku parādību kļuva savvaļas dzīvnieku gaļa. Tikai pēc tam, kad Ķīnas valdība spēja atjaunot cūkgaļas, liellopa un vistas gaļas audzēšanas apjomus, eksotisko dzīvnieku lietojums pārtikā sāka pakāpeniski samazināties.
Līdz ar to var pamatoti secināt, ka eksotisko dzīvnieku lietošana pārtikā ir nevis Ķīnas tradicionālas kultūras, kā to apgalvo Pekinas apoloģēti, bet gan komunistiskā režīma izraisīta bada mantojums!
Lai gan oficiālie statistikas dati liecina, ka mūsdienās aizvien lielāka daļa Ķīnas sabiedrības neatbalsta eksotisko dzīvnieku gaļas lietošanu pārtikā (2017.gadā tādu bija 97% no visiem iedzīvotājiem)[5], „slapjie tirgi” joprojām bauda lielu popularitāti iedzīvotāju vidū un ir uzskatāmi par ļoti ienesīgu biznesu. Ķīnas valdības aprēķini liecina, ka 2017.gadā kopējais „slapjo tirgu” apgrozījums bija mērāms aptuveni 73 miljardos ASV dolāru[6].
Tas nozīmē to, ka „slapjo tirgu” īpašniekiem ir bijušas visas iespējas, lai izdarītu spiedienu uz komunistiskās partijas politiķiem un ierēdņiem un lobētu savas biznesa intereses visaugstākajā līmenī. Tieši šī lobija rezultātā oficiālā Pekina, neskatoties uz zinātnieku un Rietumvalstu kritiku, ir izvēlējusies riskēt, atverot „slapjos tirgus” apmeklētājiem, tādā veidā apdraudot to un pārējās pasaules iedzīvotāju veselību un dzīvības.
[1] https://nypost.com/2020/04/13/chinas-wet-markets-back-in-business-despite-us-calls-to-shut-them/
[3] https://www.washingtontimes.com/news/2020/mar/18/china-knew-years-bats-caused-disease-yet-left-wild/
[5] http://www.xinhuanet.com/english/2020-02/25/c_138817298.htm
[6] https://bj-zhuanlishuju.oss-cn-beijing.aliyuncs.com/战略咨询报告/中国野生动物养殖产业可持续发展战略研究报告.pdf