Iesaki rakstu:

Raksta mērķis noteikti nav bārstīties ar likuma pantiem, bet rosināt domāt Latvijas sabiedrību un atbildīgās amatpersonas - kam ir labvēlīgi lobēti likumi, kas nodrošina peļņu vieniem, bet iedzen izmisumā valsts nodokļu maksātājus?

Masu medijos jau vairākus gadus periodiski tiek aktualizēts jautājums par dalītā īpašuma tiesībām un piespiedu zemes nomas jautājumiem, bet diemžēl deputātu un atbildīgo amatpersonu atrunas pārsniedz jebkādus tiesiskās paļāvības principus demokrātiskā valstī.

Publiskajos skaidrojumos un masu mēdijos amatpersonas atzīst, ka ir izveidojusies juridiski anomāla un interesanta situācija. Turklāt jautājums esot komplicēts, un valdībai nav skatījuma, kā to risināt. Faktiski notiek varas cīņas jeb politiskā bezatbildība, jo Saeima uzskata, ka tas būtu Rīgas pašvaldības jautājums (RD), savukārt RD uzskata, ka nevar neko sakārtot, jo vainīga Saeima.

Ja reiz mēs dzīvojam Eiropā, tad valstij un pašvaldībai jau sen bija visas iespējas sakārtot dalītā īpašuma jautājumus Latvijā. Diemžēl nebija politiskās gribas, jo vienkāršāk neko nedarīt vai darīt konkrētu personu interesēs. Saeima vienmēr aizņemta ar aktuālu jautājumu risināšanu, kas saistās ar politisko partiju savstarpējo ietekmi un likumu lobēšanu.

Lasot masu mediju ziņas par mūsu valdības sasniegumiem, var secināt, ka NA galvenā Latvijas demogrāfa Parādnieka tēlā popularizē “latviešu vairošanos”. Ir pieņemti “aktuāli” lēmumi par smēķēšanas ierobežojumiem uz privatizēto dzīvokļu balkoniem. Deputāts Kaimiņš ir īpašs skandālists, kas labi izklaidē tautu, un patiesībā galma āksts ir nepieciešams, jo tad mazāk konstruktīvu jautājumu lēmuma pieņēmējiem.

Premjerministres Straujumas izpratnē – hibrīdkari eksistē, bet mēs esam drošībā un vispār valstī viss ir kartībā, ja neskaita Straujumas lielisko paziņojumu par jaunu nodokļu piemērošanu atalgojumam virs 1500 eiro. Izglītoti pilsoņi saprot, ka tā ir tikai sociālo pabalstu summa ES.

Kad Saeima nolems, ka vajadzētu ierobežot valsts likumīgo izzagšanu valsts uzņēmumos un pārtraukt uzturēt valdes locekļus, kas ir valdības lobēti un saņem nepamatotu atalgojumu par uzņēmumu novešanai līdz situācijai, kad nepieciešams papildu valsts finansējums?

Vai kaut mazākā mērā Saeima ir spējīga kontrolēt Rīgas pašvaldības darbību – Ušakova izsaimniekošanas pasākumus? Saeimai tak neinteresē naudas izsaimniekošana Rīgas satiksmē, Rīgas domē, Rīgas namu pārvaldniekā. Ja šādus jautājumus uzdod atbildīgām amatpersonām, tad atbilde viena, ka neviens par neko neatbild...

Pieņemu, ka tagad deputātu cīņās būs tikai un vienīgi aktuāls jautājums par valsts prezidenta ievēlēšanu, kas saistās ar partiju ietekmi par varu. Bet kas risinās piespiedu zemes nomas jautājumus valdībā?

Vairums Rīgas iedzīvotāju eksistē skarbā realitātē, kur pastāv tikai viens pienākums – maksāt valsts nodokļus un dzimtbūšanas meslus “senču zemes” mantiniekiem vai zemes pretlikumīgiem uzpircējiem Purvciemā un citos daudzdzīvokļu māju rajonos.

Faktiski sanāk, ka pašreizējie zemes īpašnieki Purvciemā ne tikai mantoja niecīgas mazdārziņa zemes platības, bet pretlikumīgi uzpirka zemi zem daudzdzīvokļu mājām, pārkāpjot likumu par pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem. Tagad ar uzviju tiesājas un piedzen piespiedu zemes nomas maksu, un Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) slēdz labvēlīgus izlīgumus tiesās par labu “lobētajiem “ zemes īpašniekiem.

Dzīvokļu īpašnieki nav pat informēti par jaunu zemes īpašnieku uzrašanos zem daudzdzīvokļu mājas. Vēl vairāk, kad šāds jautājums tika uzdots RNP, tika saņemta atbilde, ka viņiem neesot tiesības to izpaust. Vārdu sakot, “Rīgas guļamrajonos” zemes īpašnieki auga kā sēnes, un zem vienas daudzdzīvokļu mājas tie ir pat četri vai seši. Un pēc Latvijas nesakārtotajiem likumiem būs vēl vairāk atkarībā no atbildīgo personu nevēlēšanās risināt prettiesiskas problēmas.

Rīgas iedzīvotāji izmisīgi cenšas aktualizēt jautājumus par piespiedu zemes nomas ekonomiski nepamatotiem un nesamērīgiem maksājumiem, kā arī Rīgas namu pārvaldnieka pilnvaru pārsniegšanu, noslēdzot lobētus izlīgumus ar zemes īpašniekiem.

Rīgā esam spiesti dzīvot kā drūmajos viduslaikos, kad Eiropas pilsētās bija likumi, ka ziņotāji katru vakaru izsludina, ka pilsētā ir tumsa un miers. Rīgas namu pārvaldnieka lozungs ir “Jūsu mājas ir mūsu prioritāte”. Iesaku to nomainīt uz patiesu ziņu “Jūsu nauda ir mūsu prioritāte”.

Lai arī kā tas nebūtu, Latvijas iedzīvotāji nav tik stulbi, lai nesaprastu, ka politisko intrigu un valsts likumu lobēšanas dēļ valsts aprindās neviens negrib risināt vienkāršo iedzīvotāju problēmas. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki var tikai bezspēcīgi censties meklēt taisnību, vēršoties gan Rīgas pašvaldībā, gan Rīgas namu pārvaldniekā (RNP), gan Valsts zemes dienestā.

Atbildīgās valsts institūcijas tikai noveļ vainu viena uz otru. Uz juridiski pamatotām sūdzībām seko valsts amatpersonu formāla atrakstīšanās un neatbildēšana uz iedzīvotāju tieši uzdotajiem jautājumiem.

Ja Eiropas Savienībā, kur LV ir prezentējošā valsts, kādam ES deputātam teiktu, ka trīsistabu dzīvokļa īpašniekam daudzdzīvokļu neremontētā pašvaldības mājā Latvijā jāmaksā 100 eiro mēnesī par zemes nomu Rīgā, kas ietver publiskos ceļus un ietves, kas pieder pašvaldībai un sastāda lielāku maksu nekā NĪN nodoklis par dzīvokļa īpašumu gadā vai zemes noma ir līdzvērtīga komunālajiem maksājumiem, tad tas izklausītos ne tikai ļoti interesanti un juridiski anomāli, bet pietiekami pretlikumīgi.

Vai tik "interesanta" situācija Latvijā izveidojās pati no sevis? Nē, jo bija savi likuma lobētāji, kam tas interesēja. Izkropļotos privatizācijas likumus noteikti apstiprināja Saeima, kur eksistē noteikti paraksti, kā arī likuma realizāciju pieļāva noteiktas amatpersonas Rīgas Domē.

Tagad iedzīvotāji ir spiesti maksāt par lobētiem likumiem un valsts amatpersonu shēmām, lai vieglā ceļā zemes uzpircēji iegūtu peļņu. Piemēram, 2007.gadā Žanete Aščuka atjēdzās, ka ir mantojusi 1/18 domājamo daļu no Purvciema mazdārziņu zemes zem daudzdzīvokļu mājas, bet papildus 2007. gadā intensīvi uzpirka zemi Purvciemā zem vairākām daudzdzīvokļu mājām. Viņas dēls Indars Aščuks tanī laikā bija prezidenta Valda Zatlera konsultants par investīcijām.

Šajā periodā bija pieņemts arī labvēlīgs lēmums zemes īpašniekiem Satversmes tiesā par piespiedu zemes nomu, ka, ja nevar vienoties, tad jāmaksā 6% + NĪN kompensācija par zemes nodokli zemes īpašniekiem.

Toreiz Satversmes tiesnesis bija Gunārs Kūtris, kurš pašlaik ir Saeimas deputāts, un viņš TV3 raidījumā teica, ka nevar atņemt vieniem un iedot otriem, kā arī jautājums ir juridiski komplicēts.

Par ko ir jautājums Latvijas īpašumu privatizācijas procesā – senču zemes atgūšana? Jā, to varētu saprast, ja kāds būtu atņēmis dzimtās mājas vēsturiskā izpratnē un uzcēlis padomju daudzdzīvokļu ēkas uz šīs zemes. Bet kā to saprast, ja pretlikumīgi uzpirktas zemes zem daudzdzīvokļu mājām?

Komersants Indars Aščuks ļoti labi zināja, ko uzpirka. Šajā stāstā dzīvokļu īpašnieki kļuva par idiotiem, jo visu laiku maksāja naudu par zemes nomu saskaņā ar RNP piestādītajiem rēķiniem, bet RNP to izlietoja savām vajadzībām. RNP netiesājās par dzīvokļu īpašnieku interesēm, bet tiesā noslēdza izlīgumu ar zemes īpašnieci, ieceļot savu “lobēto” advokātu – Jāni Strenci no jau tagad slavenā N. Ušakova advokātu kantora Dzanuškāns & partneri. RNP nav nekādu problēmu piesaistīt atbildīgo advokātu un parakstīt zemes īpašniekam labvēlīgu līgumu...

Interesanti, ka zemes īpašnieces juridiski atbildīgā/pilnvarotā persona tiesā Arturs Solozemnieks arī kļuva par zemes īpašnieku zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas 2014.gadā un ar viņu tiek noslēgts zemes nomas līgums. Tā teikt, normāla atlīdzība par juridisko pārstāvniecību tiesā.

Var secināt, ka Satversmes tiesas lēmums par zemes piespiedu nomu ir gana interesants, jo juridiski it kā nevarētu piesaistīt 6% apmēru pie mainīgiem lielumiem, proti, zemes kadastrālām vērtībām.

Neviens mūsu valstī nekontrolē zemes īpašnieku atbildību zem daudzdzīvokļu mājām. Vienkārši valdība izveidojusi situāciju, ka konkrētas pietuvinātas personas var likumīgi pielietot reketu un apzagt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus! Šāda lēmuma pieņēmējs bija Kūtra kungs, pašlaik esošais Saeimas deputāts. Un kur taisnība, ja iedzīvotāji bija spiesti maksāt ne tikai zemes nomu, bet NĪN kompensāciju par zemi?

Vēl vairāk, ņemot vērā faktu, ka vairākums pretlikumīgo zemes īpašnieku nav reģistrējuši Valsts zemes dienesta kadastrā zemes apgrūtinājumus, tad zemes nomas maksa tiek iekasēta kā par zemes gabalu, kas ir apbūves vērtībā! Tagad noteikti zinām, ka Purvciemā zem daudzdzīvokļu mājām ir “zelta zeme”!

Var secināt, ka valstī ir duāla pieeja likumdošanai un liekulība par sabiedrības labklājību. Nepietika ar to, ka, izveidojāt “dzīvokļu burbuli” un daudzas jaunās ģimenes vergo banku priekšā. Tagad jaunas klaušas – maksāt zemes lobētiem uzpircējiem/zemes īpašniekiem? Kad Latvijas valstī tiks pārtrauktas valdības atbalstītas, lobētas shēmas?