Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Astoņus mēnešus – kopš pagājušā gada 14. jūlija pārbaudot Lato Lapsas iesniegumā minētos faktus, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dome vakar nolēma par plaģiātu anulēt bakalaura darbu un līdz ar to arī bakalaura diplomu prokuroram Uldim Cinkmanim. Neoficiāla informācija liecina, ka tieši šis iesniegums un tā virzība ir licis prokuratūrai ar tādu entuziasmu virzīt uz priekšu „kolaboranta Vonsoviča” kriminālprocesu, rekordātrumā uzrādot Lato Lapsam apsūdzību par neslavas celšanu bijušajam padomju tiesnesim Romualdam Vonsovičam un nosūtot lietu uz tiesu.

Pietiek šodien publicē Lato Lapsas pagājušā gada jūlija iesniegumu Latvijas Universitātei, kas sniedz ieskatu tajā, cik apjomīgi pašreizējais prokurors ir „intelektuāli sazadzies”, iegūstot augstāko izglītību:

„Vēršos Jūsu iestādē saistībā ar manā rīcībā nonākušiem dokumentiem, kas liecina, ka persona vārdā Uldis Cinkmanis, kas ieguvis augstāko izglītību Jūsu iestādē, sava diplomdarba rakstīšanai varētu būt izmantojis aptuveni 16 plaģiāta avotus, kuri interneta vidē izvietoti pirms viņa diplomdarba iesniegšanas, lielākoties kompilējot citu autoru sarakstītos darbus, kuri izvietoti un nopērkami mājaslapā www.atlants.lv, kā arī rakstus no www.juristavards.lv, tādējādi veidojot kompilāciju no dažādiem citu autoru darbiem, kas rakstīti par saistītām tēmām, tā vietā, lai uzrakstītu oriģinālu darbu.

No šim iesniegumam datu nesējā pievienotajiem dokumentiem rodas priekšstats, ka U. Cinkmaņa diplomdarbā plaši izmantotie www.atlants.lv citu autoru darbi lietoti bez atsaucēm, bet www.juristavards.lv publikāciju teksti avoti dažviet norādīti ar precīzām atsaucēm, taču citās vietās teksta fragmenti no tiem pašiem avoti pārfrāzēti, lai uzdotu tos par savu oriģinālu tekstu. Konstatētās plaģiāta pazīmes ir apkopotas klāt pievienotā diplomdarba analīzes faila komentāru sadaļā, tos numurējot.

Esmu secinājis, ka U. Cinkmaņa diplomdarbs kopumā (ieskaitot titullapu, satura rādītāju un literatūras sarakstu) sastāv no 15 067 vārdiem, taču pēc diplomdarba padziļinātas analīzes tikai 17 teksta fragmentiem (sastāv no 1072 vārdiem) nav izdevies noskaidrot plaģiāta avotu, kaut arī ir rodas priekšstats, ka atsevišķi no šiem fragmenti arī nav plaģiāta autora rakstīti. Ņemot to vērā, man radies secinājums, ka diplomdarba tekstā U. Cinkmaņa oriģināls teksts ir mazāk par 10%, bet vairāk nekā 90% no diplomdarba teksta ir plaģiāts (kompilācija).

Esmu secinājis, ka diplomdarbā kopēti lieli fragmenti no citiem tekstiem (viena vai vairākas rindkopas vai to daļas) bez atsaucēm, - viens pret vienu ar plaģiāta avotiem un pat ar 307 vienādiem vārdiem pēc kārtas.

Rodas priekšstats, ka, pārkopējot vairākas rindkopas no plaģiāta avota, plaģiāta autors ne vien pārkopējis tekstu vārds vārdā, bet gan saglabājis arī identiskas atsauces šīm teksta daļām.

 Visizteiktākā plaģiāta pazīme konstatējama, aplūkojot diplomdarba otro nodaļu [Probācijas regulējums Starptautisko tiesību aktos], kurā ir primitīvi pārkopēts pilnīgi viss nodaļas teksts vārds vārdā, - 760 vārdu garumā no plaģiāta avota, tai skaitā, norādot identiskas atsauces.

Apzināti pieļauta plaģiāta veidošanu manā ieskatā apstiprina arī fakts, ka, pārkopējot tekstu, ir tikušas pārkopētas arī jau plaģiāta avotā pieļautās rakstiskās kļūdas. Tāpat arī esmu konstatējis, ka, iespējams, neapdomātas teksta kopēšanas dēļ vairākas reizes viens un tas pats teksts bez atsauces iekopēts divas reizes un ir sniegta atsauce uz pielikumu, kurš nemaz neeksistē.

Esmu secinājis, ka, iespējams, nevērīgas pārkopēšanas rezultātā radušās arī saturiskas kļūdas, - teikuma sākumā izlaists vārdu salikums, tādā veidā radot nesaprotamu teikumu bez teikuma priekšmeta un tā apzīmētāja.

Vērā ņemami ir arī diplomdarba teksta fragmenti, kuriem atsauce nav norādīta, taču vizuāli nepārprotami saprotams, ka ir notikusi teksta kopēšana iekšā diplomdarbā, jo teksta fragmenti ir izplūduši, proti, redzams atšķirīgs rakstzīmju fonts un atstarpes ne tikai starp teksta rindām, bet gan arī vārdiem un burtiem.

Esmu secinājis, ka bakalaura darbā plaģiāta pazīmes mēģināts noslēpt, pārfrāzējot lielas rindkopas no citiem darbiem, bet saglabājot to saturu būtību, piemēram, - veiktas izmaiņas teikumu struktūrās, iestarpināti maznozīmīgi vārdi vai vārdu salikumi vai tieši otrādāk – tie izņemti, lietoti sinonīmi.

Man radies priekšstats, ka U. Cinkmanis tāpat arī nav centies pats uzrakstīt nedz sava diplomdarba ievaddaļu, - ir konstatējama 67% teksta līdzība salīdzinājumā ar citu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenta maģistra darbu un pieļauta identiska pareizrakstības kļūda, nedz savu anotāciju angļu valodā, proti, tā ir rakstīta, ņemot par pamatu tā paša maģistra darba anotāciju angļu valodā (kura daļēji sakrīt vārds vārdā), un „autors” pārkopējis maznozīmīgu, taču uzskatāmi pamanāmu interpunkcijas kļūdu.

Visa iepriekš minētā rezultātā, manuprāt, konstatējams, ka vismaz seši no septiņiem Ulda Cinkmaņa izvirzītajiem secinājumiem nemaz nav viņa izvirzīti, jo tie ir pārfrāzēti, taču tik un tā saglabājot to saturu būtību vai ņemot vērā to vizuāli atšķirīgo noformējumu tekstā.

Manuprāt, secināms tas, ka ir izdarīti autortiesību pārkāpumi, turklāt diplomdarba noslēgumā Uldis Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis arī šādu tekstu: “Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts”, līdz ar ko ir pamats arī secinājumam un apgalvojumam, ka U. Cinkmanis ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, par ko paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 275.pantā.

Ar šo aicinu Jūsu iestādi izskatīt šim iesniegumam datu nesējā pievienotos dokumentus, izvērtēt to saturu un pieņemt lēmumu par grāda un līdz ar to arī dokumenta par augstākās izglītības iegūšanu anulēšanu U. Cinkmanim.”

Novērtē šo rakstu:

203
7