Iesaki rakstu:

Koalīcija sarunās solījusi sagatavot priekšlikumus budžeta konsolidācijai, kas ietvertu arī sociālā budžeta izdevumu samazināšanu par 11 miljoniem latu, valdības partnere apvienība Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirmdien tomēr izvēlējās atkārtoti paziņot, ka sociālajā budžetā neredz budžeta līdzekļu ietaupījumu. Tā vietā ZZS bija iesniegusi konsolidācijas priekšlikumus, starp kuriem lielāko budžeta ietaupījumu piedāvāja veikt uz ES fondu līdzfinansējuma rēķina. Tikmēr Pietiek zināms, ka starptautiskie aizdevēji – Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija - pagaidām nav gatavi piekāpties mazākam budžeta konsolidācijas apjomam, kas ļautu izvairīties no sociālā budžeta izdevumu apcirpšanas. Tas nozīmē, ka ZZS kā koalīcijas partnerei, visticamāk, nāksies piekrist sociālā budžeta izdevumu samazināšanai un reformu īstenošanai izglītības sistēmā.

Ar koalīciju saistīti avoti ZZS soli, pirmdien piedāvājot savus priekšlikumus, kas neietvēra ne tēriņu samazināšanu sociālajā budžetā, ne reformas izglītības sistēmā, Pietiek vērtēja kā laika novilcināšanu un „politisku spēlēšanu uz publiku”. Savukārt kuluāros izskan runas, ka Vienotības un ZZS koalīcijas stabilitāte, partneriem nespējot vienoties par budžeta konsolidāciju, kļūst trauslāka un ka ZZS jau nopietni sākusi lūkoties opozīcijā esošā Saskaņas centra virzienā.

ZZS priekšlikumi par budžeta naudas taupīšanu paredzēja ne vien valsts pārvaldes izdevumu apcirpšanu, prokuratūras darbinieku atalgojuma samazināšu un taupīšanu, atsakoties no angļu valodas mācīšanas jau no 1.klases, bet arī 27 miljonu latu ietaupījumu, apcērpot ES fondu apguvei šogad budžetā atvēlētos līdzekļus.

Uz lielāko daļu ZZS iesniegto konsolidācijas priekšlikumu koalīcijas partnere apvienība Vienotība raudzījusies kritiski, liecina vairāku ar koalīciju saistītu personu Pietiek sniegtā informācija. Noraidīts arī ZZS priekšlikums par ES fondu apguvei atvēlēto budžeta līdzekļu apcirpšanu.

Noprotams, ka asākie šķēpi joprojām tiek lauzti par budžeta izdevumu samazināšanu ZZS pārraudzībā esošajās labklājības un izglītības, īpaši - augstākās izglītības jomās.

Neoficiāli izskan, ka, neraugoties uz ZZS nostāju, tai, visticamāk, tomēr būšot jāsniedz priekšlikumi sociālā budžeta samazināšanai vai arī jāpiekrīt Finanšu ministrijas piedāvātājiem sociālā budžeta tēriņu samazināšanas risinājumiem (viens no tiem paredz taupīt uz bezdarbnieku pabalstu izmaksu rēķina, samazinot gan pabalsta izmaksas laiku, gan kopējo tam atvēlēto finansējumu). Tāpat ZZS būšot jāpiedāvā risinājumi augstākās izglītības reformai, kas paredzētu budžeta naudas ietaupījumu ne vien šogad, bet arī turpmākajos gados.

Pietiek arī zināms, ka starptautiskie aizdevēji pagaidām nav gatavi piekāpties mazākam budžeta konsolidācijas apjomam, atbalstot koalīcijas jau akceptētos priekšlikumus un ļaujot izvairīties no sociālā budžeta izdevumu apcirpšanas.

„Aizdevēji jau tā ļoti skeptiski raugās uz atsevišķiem konsolidācijas pasākumiem, kuri attiecas uz papildus budžeta ieņēmumiem no ēnu ekonomikas apkarošanas, un nodevas palielināšanu nebanku kredītiestādēm,” teica kāds avots koalīcijā, secinot, ka līdz ar to aizdevēju piekāpšanās tam, ka konsolidācijas apjoms varētu nesasniegt 50 miljonus latu, esot maz ticama.

Pietiek rakstīja, ka koalīcijā jau atbalstītie konsolidācijas risinājumi paredz degvielas akcīzes palielināšanu vidēji par diviem santīmiem, azartspēļu nodokļa celšanu, valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazinājumu, kā arī štatu samazināšanu tādās budžeta finansētās institūcijās kā Valsts policijā, robežsardzē, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.

Par šā gada budžeta grozījumiem, nodrošinot 50 miljonu latu konsolidāciju, valdībai būtu jāvienojas martā, lai, vēlākais, aprīlī par tiem varētu balsot Saeima.