Iesaki rakstu:

Iespējams, baidoties uzņemties politisku atbildību, paužot konkrētu nostāju sociālajos jautājumos, vai vienkārši nevēloties savus un sava biroja resursus šķiest atbilžu gatavošanai uz vēlētāju vēstulēm, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) tās sistemātiski pārsūta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, noskaidroja Pietiek. Reāli šīs atbildes gatavo Saeimas algoti komisijas konsultanti, kuru uzdevums ir darbs pie likumdošanas procesa, nevis politiska sarakste ar deputātu vēlētājiem. Šāda Āboltiņas ieviestā prakse rudenī var radīt nepatīkamu pārsteigumu viņas kolēģiem Vienotībā – finanšu ministram un premjeram, jo komisija, ko vada Aija Barča (ZZS), atbildē arodbiedrībām, atsaucoties uz Āboltiņas rezolūciju, devusi solījumus ņemt vērā arodbiedrību pozīciju pensiju un sociālās apdrošināšanas likumu grozījumiem, kas var apgrūtināt 2012. gada budžeta konsolidāciju. 

„Godātā S. Āboltiņas kundze! Rakstīju Jums pirms vēlēšanām, balsoju par Jums, V. Dombrovski u.c., ieteicu arī priekšlikumus, ko būtu jāuzlabo pensionāru dzīvē, veselības apdrošināšanā utt.,” akurātā, apaļā rokrakstā Saeimas priekšsēdētājai marta sākumā raksta kāda vientuļā pensionāre.

Pensionāre, kura balsojusi par Āboltiņu un viņas pārstāvēto Vienotību, Saeimas priekšsēdētājas atbildi nav saņēmusi un nesaņems. Viņas vēstule ar klāt piespraustu Āboltiņas parakstītu rezolūciju: „Sociālo un darba lietu komisijai – atbildēt. Sabiedrisko attiecību birojam – informēt par virzību.” nonākusi pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas konsultantiem – no parlamenta budžeta algotiem speciālistiem, kuru darbs ir nodrošināt komisijas likumdošanas darbu, nevis atbildēt uz vēstulēm, kuras no saviem vēlētājiem saņēmuši deputāti.

Lai gan Saeimas mājaslapā internetā sadaļā „Saeimas priekšsēdētājas pienākumi un funkcijas” uzsvērts, ka „nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm”, par ierastu praksi kļuvusi iedzīvotāju vēstuļu pārsūtīšana parlamenta komisijām vai sabiedrisko attiecību speciālistiem atbilžu gatavošanai.

Tā, piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa laikā no 7. februāra līdz 8. martam saņēma 25 299 iedzīvotāju parakstītus iesniegumus, kuros Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) akcijā Saeima aicināta saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās tiesības, saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un smagos apstākļos, kā arī samazināt darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas likmes no 11% uz 9%.

Tomēr starp pēdējo mēnešu paziņojumiem par Āboltiņas darbību, kuros dominē diplomātiskie kontakti ar ārvalstu parlamentu pārstāvjiem un vēstniekiem, kā arī publicitātes akcijas, kā, piemēram, publiska rožu stādīšana, dažādu izstāžu atklāšana vai baleta festivāla dalībnieku sveikšana, nav atrodama vēsts, ka Saeimas priekšsēdētāja saņēmusi vēstules no 25 299 iedzīvotājiem, kā arī, vai uz tām ir atbildēts.

Kā noskaidroja Pietiek, Āboltiņa ar pašrocīgi rakstītu rezolūciju pienākumu atbildēt uz šiem iesniegumiem pārlikusi uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pleciem. Un var izrādīties, ka šī politiskās atbildības pārlikšana rudenī var radīt nepatīkamu pārsteigumu Āboltiņas kolēģiem Vienotībā – premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam. Ja uz arodbiedrību biedru individuāli parakstītajām vēstulēm būtu atbildējusi pati politiķe Āboltiņa, viņai visticamāk nāktos turēties pie premjera un finanšu ministra pozīcijas, kas paredz sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumu pārstrukturēšanu, lai nodrošinātu sociālā budžeta ilgtspēju.

Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) „atbilstoši Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas 2011. gada 22. februāra rezolūcijai” uz 25 299 iedzīvotāju iesniegumiem sniedz daudz iejūtīgāku atbildi, kas ir plaši interpretējama. Barčas parakstītā un saskaņā ar Āboltiņas rezolūciju uzrakstītā atbilde ietver solījumu kopīgi ar arodbiedrībām izvērtēt iesniegumos izteiktos priekšlikumus grozījumiem likumos Par valsts pensijām un Par valsts sociālo apdrošināšanu, nosakot finansējuma apjomu un norādot finansējuma avotu sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju.

Lai rakstītajā atbildē solīto „iecementētu”, Barča, kura ir bijusi principiāla pensionāru un citu sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupu interešu aizstāve, 10. martā uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi bija uzaicinājusi arodbiedrību pārstāvjus un atbildes projekta apspriešanu padarīja par visas komisijas pozīciju, kas tās deputātiem būs politiski saistoša rudenī, apspriežot ar 2012. gada budžetu saistītos jautājumus. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Āboltiņa ar atbildes tekstu pat nav iepazinusies, tā kontroli uzticot Saeimas Juridiskajam birojam.

Līdz šim ticis uzskatīts, ka tautas vēlētu amatpersonu pienākums ir pašiem atbildēt uz iedzīvotāju vēstulēm. Politiķi neslēpj, ka iejūtīga attieksme pret individuāliem vēlētājiem, rakstiski atbildot uz viņu raizēm, ir ne tikai laikietilpīgs un piņķerīgs darbs, bet arī drošs veids, kā krāt politisko kapitālu, jo atbildi saņēmušais pensionārs par šādu attieksmi noteikti informēs draugus, radus un kaimiņus.

Āboltiņa Saeimas priekšsēdētājas statusā izvēlējusies uzsvaru likt uz sava publiskā tēla spodrināšanu un politiskās ietekmes realizēšanu, par ko liecina viņas biroja sastāvs, kurā dominē labi atalgoti partijas cilvēki un sabiedrisko attiecību speciālisti. Neviena jurista vai speciālista sociālos vai ekonomiskos jautājumos, kas varētu Saeimas priekšsēdētājas vārdā sagatavot atbildes uz vēlētāju vēstulēm, viņas birojā nav. Āboltiņas birojā strādā pieci no Saeimas budžeta apmaksāti darbinieki, kuru algām mēnesī tiek tērēti 5627 lati. Ārlietu padomnieks Uģis Bambe ir Ārlietu ministrijas norīkots un padomus deva jau iepriekšējam spīkerim, bet Vineta Danielsone pilda sekretāres-palīdzes pienākumus. Par pārējiem – politisko padomnieku Edgaru Jaunupu, biroja vadītāju Gundu Reiri un padomnieku sabiedrisko attiecību jautājumos Aleksi Jarocki – var teikt, ka viņu darbība ir vērsta uz Āboltiņas kā politiskas figūras darbības nodrošināšanu un publiskā tēla veidošanu.

Lai nākotnē Saeimā izslēgtu jebkādas diskusijas par to, kam jāgatavo atbildes uz vēlētāju vēstulēm – deputātiem pašiem vai parlamenta algotiem darbiniekiem, 4. aprīlī spēkā stājušies Āboltiņas iniciēti Privātpersonu iesniegumu aprites noteikumi, kurus marta beigās pieņēmis Saeimas prezidijs. Saskaņā ar tiem neatkarīgi no tā, kurām Saeimas amatpersonām vai struktūrvienībām iesniegumi adresēti, tos reģistrē un nodod parlamenta Sabiedrisko attiecību birojam.