Iesaki rakstu:

Partijas Vienotība Saeimas deputāts Andrejs Judins aizvadītajā nedēļā nespēja atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par viņa ierosināto Krimināllikuma grozījumu, kura būtība ir - ikvienai personai, kurai ienāks prātā iegādāties programmatūru, lai nepieļautu, ka tās elektroniskajai sarakstei vai datora saturam var brīvi piekļūt specdienestu pārstāvji, var nākties rēķināties pat ar divu gadu ilgu cietumsodu: tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no specdienestu pārstāvju likuma interpretācijas.

Pašlaik Krimināllikuma 237.1 panta "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana" otrā daļa noteic: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem."

Taču tagad Vienotības - kuras vadība sen zināma ar saviem ciešajiem sakariem ar valsts drošības iestādēm un kuras priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja "uzrauga" to darbību - pārstāvis Judins ierosinājis šo Krimināllikuma panta daļu būtiski papildināt šādā jaunā redakcijā: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu."

Tas faktiski nozīmē - līdzās jau esošajam kriminālsodam par mēģinājumu savu mājokli pasargāt no tajā notiekošo sarunu noklausīšanās un ierakstīšanas tagad līdz pat diviem gadiem cietumā saskaņā ar Vienotības deputāta Judina ieceri draudēs arī, ja persona iegādāsies datora programmatūru, kas neļaus specdienestu pārstāvjiem brīvi un netraucēti piekļūt tā saturam. Šis grozījums jau guvis atbalstu arī Saeimas Juridiskajā komisijā.

Sākotnēji sarunā ar Pietiek Judins gan apgalvoja, ka nekādu ļaunu nodomu viņam neesot, - viņš vienkārši esot vēlējies pieskaņot Krimināllikuma nosacījumus tam, kas rakstīts Ministru kabineta noteikumos par stratēģiskas nozīmes preču apriti. Jautāts par valdības noteikumu nosacījumiem, viņš Pietiek pavēstīja, ka tad viņam esot nepieciešams sīkāk iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, taču vienlaikus pauda pārliecību, ka valsts drošības dienesti noteikti neizmantošot šo Krimināllikuma pantu nepamatoti un neobjektīvi.

Jau pēc publikācijas Judins, kurš pirms tam nebija vēlējies sniegt skaidras rakstiskas atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, pavēstīja, ka (saglabāta oriģinālā rakstība) "grozījumi Krimināllikumā nav saistīti un neattiecās uz programmatūru, ko persona instalē savā datorā vai telefonā. Lai izdarītu noziegumu, personai jāizgatavo, jāiegādājas, jāglabā, jātransportē kādā no minētājām iekārtām.

Saeima ir atbalstījusi grozījumus Stratēģiskās nozīmēs preču likumā, kas aizliedz darbību ar programmatūru, kas domāta minētājām iekārtām. Tās nozīmēs, ka turpmāk likumā būs skaidri norādīts, ka persona nedrīkst veikt darbības ar programmatūru, kas ir domātas minētajiem skrembleriem, lokatoriem un trokšņu ģeneratoriem. Aizliedzot kādas darbības, normatīvajos aktos paredz atbildību par to pārkāpšanu. Tādēļ tika ierosināti arī grozījumi arī KL 237.1 pantā.

Sausais atlikums: cilvēkiem, kuri izmantojot savus datorus un mobilos telefonus, instalē firewall, antivīrusus, izmanto speciālus messangerus, šifrē informācīju utt. nav pamata uztraukties. To var darīt un atbildība par to nav paredzēta. Iesaku kritiski lasīt publikācijas Pietiek. Diemžēl ļoti bieži šī portāla rakstu autoru mērķi nav saistīti ar sabiedrības informēšanu par notikumiem."

Taču, kad Pietiek pārstāvis uzdeva vairākus jautājumus saistībā ar šo Judina apgalvojumu, izrādījās, ka Vienotības deputāts uz tiem atbildēt nespēj. Publicējam šos jautājumus:

"- Kā tieši Jūs varat garantēt, ka Jūsu "bīdīto" grozījumu Krimināllikumā valsts drošības iestādes neattiecinās uz jebkuru programmatūru? (Kā zināms, piemēram, manā personiskajā pieredzē ir divu gadu kriminālprocess, ko Drošības policija "izmeklēja", interpretējot, ka kādas personas iesnieguma publicēšana ir trešo personu elektroniskās korespondences nelikumīga iegūšana, - līdz beidzot prokuratūra izbeidza šo farsu.)

- Kas Jums traucēja virzīt tādu Krimināllikuma grozījumu, lai šādas interpretācijas iespējas valsts drošības iestādēm netiktu piešķirtas?

- Ar kādiem tieši ekspertiem stratēģiskas nozīmes preču jomā un kādiem tieši datorekspertiem (miniet vārdus un uzvārdus) Jūs esat konsultējies pirms šī grozījuma sagatavošanas un iesniegšanas?

- Vai uzskatāt par normālu situāciju, kad - kā izriet no Jūsu skaidrojuma - likumdevējs nodarbojas ar to, lai Krimināllikumu padarītu atbilstošu izpildvaras izdotiem noteikumiem, kā tas ir šajā gadījumā?"