Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirmdien koalīcijas sanāksmē nobloķēja jaunā Fiskālās disciplīnas likumprojekta tālāku virzīšanu apstiprināšanai valdībā, kas politikas kuluāros izraisījis spekulācijas par iespējamiem iemesliem. Tiek pieļauts - ZZS ir bažas, ka, atverot Satversmi, kas jāgroza kontekstā ar jauno likumu, Vienotība varētu iniciēt vēl citus grozījumus Satversmē, piemēram, attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.
Vienlaikus ar jauno Fiskālās disciplīnas likumu otrdien valdības sēdē bija plānots akceptēt un virzīt pieņemšanai Saeimā arī grozījumus Satversmes 66. pantā, tur iestrādājot, piemēram, normu, ka budžeta deficīts ir pieļaujams, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas visu Saeimas deputātu. Taču Satversmes atvēršana grozījumu izdarīšanai vienmēr saistīta ar risku, ka deputāti var iesniegt un pieņemt vēl arī citus grozījumus, kas var nebūt pietiekami izsvērti.
Politikas kuluāros izskan spekulācijas, ka, izmantojot izdevību, Satversmē līdztekus varētu tikt virzīti arī grozījumi 36. pantā, kas pašlaik noteic, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
Viena no Vienotības līderiem Solvita Āboltiņa vairākkārt izteikusi ideju, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamais balsu vairākums jāpalielina līdz divām trešdaļām Saeimas deputātu. Kontekstā ar gaidāmo Satversmes atvēršanu tas radījis minējumus, ka līdztekus grozījumiem, kas attiecas uz fiskālās disciplīnas ievērošanu, varētu tikt virzītas izmaiņas prezidenta ievēlēšanas kārtībā.
Iespēja ne mazāk kā divām trešdaļām 10. Saeimas vienoties par atbalstu kopīgam Valsts prezidenta kandidātam varētu būt problemātiskas. Arī pašreizējā prezidenta Valda Zatlera, kura pilnvaras beidzas šovasar, iespējas tikt pārvēlētam uz otro termiņu ar vismaz 60 balsīm netiek vērtētas augstu. Līdz ar to teorētiski varētu rasties situācija, ka Saeimai ilgstoši neizdodas ievēlēt jaunu prezidentu un saskaņā ar Satversmi šos pienākumus līdz prezidenta ievēlēšanas brīdim pildītu Saeimas priekšsēdētājs, kas šobrīd ir Solvita Āboltiņa.
Viņa ar preses sekretāres starpniecību Pietiek norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likuma kontekstā šādi grozījumi attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nav izdarāmi, bet šim jautājumam noteikti ir jābūt 10. Saeimas dienaskārtībā. Saskaņā ar Satversmes 76. pantu Saeima var grozīt Satversmi sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas deputātu un grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Arī Vienotībā ietekmīgais Edgars Jaunups Pietiek noliedza, ka būtu plāni kontekstā ar Fiskālās disciplīnas likumu virzīt vēl kādus citus, nesaistītus Satversmes grozījumus. ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis Pietiek norādīja, ka Satversmes atvēršana vienmēr ir riskanta, jo kāds var izmantot izdevību un virzīt vēl citus grozījumus.
Tomēr ZZS prasība pirmdien apturēt Fiskālās disciplīnas likuma virzību neesot saistīta ar šīm bažām: zaļie zemnieki vēloties no likuma izstrādātājiem – Finanšu ministrijas noskaidrot, kā tā uzliktie ierobežojumi attieksies uz pašvaldību budžeta iestādēm, pašvaldību kontrolētiem un finansētiem komersantiem un brīvostām. ZZS iebildumi dienaskārtībā parādījās pēc valdes sēdes pirmdien, kurā piedalījās arī Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
