Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms nedēļas koalīcijas sanāksmē cēla iebildumus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Atjaunojamās enerģijas likumprojektu un tās pārstāvis Raimonds Vējonis to sauc par „pavāju”, šķēršļi likuma pieņemšanai valdībā un nosūtīšanai uz Saeimu netikšot likti. Īstā cīņa par jaunā likuma redakciju notiks Saeimā, kur ieinteresētajiem ir lielākas iespējas tajā ko mainīt, nekā caur EM. Atjaunojamās enerģijas biznesā krustojas vairāku ietekmīgu spēlētāju intereses, kuriem ir ietekme uz Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

„Likumprojekts ir pavājš, daudzas lietas ir jāuzlabo. Nav cerību, ka Ekonomikas ministrija to izdarīs, drīzāk jāiet uz Saeimu. Ja deputāti uzskatīs, ka likums jāšvimpē ārā, lai švimpē – viņiem tādas tiesības ir,” iebildes pret Atjaunojamās enerģijas likumu Pietiek pamato ZZS valdes priekšsēdētājs, vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis. Viņaprāt, parlamentā būtu jāveido īpaša darba grupa Atjaunojamās enerģijas likumprojekta uzlabošanai. Ventspils mēra Aivara Lemberga labā roka Guntis Blumbergs, kurš koalīcijas sadarbības padomes sēdēs pārstāv ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij intereses, Pietiek norāda, ka iebildes celtas, jo tikai iepriekšējās piektdienas pēcpusdienā premjera birojs informējis par ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) plānu pirmdien koalīcijai prezentēt Atjaunojamās enerģijas likumu.

Iebildumus pret jaunajā likumā piedāvāto regulējumu jau cēlušas Biomasas asociācija un Vēja enerģijas asociācija, kas pārstāv atjaunojamās enerģijas ražotāju biznesa intereses. Ieklausīties šajos iebildumos aicina Vējonis. Jautājuma atkārtota skatīšana koalīcijas sadarbības padomē neesot paredzēta. Kampars atzīst, ka koalīcijā jautājums pirms nedēļas virzīts, „lai pēc tam nebūtu pārsteigumu”. Ekonomikas ministrs atzīst, ka Saeima var censties palielināt piemaksu kādam no atjaunojamās enerģijas veidiem, bet tas nebūs vienkārši, jo atstās negatīvu ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem un tātad arī iedzīvotāju maksāto cenu.

Noprotams, ka ar jauno likumu neapmierinātie uzskata, ka lielākas iespējas tajā ielobēt sev vēlamo regulējumu ir Saeimā, nekā caur Ekonomikas ministriju. Paredzams, ka lielākā cīņa gaidāma par to, cik lielu atbalstu saņems vēja elektrostacijas, biomasas elektrostacijas, biogāzes elektrostacijas un hidroelektrostacijas. Jaunais likums noteic atbalstu atjaunojamās enerģijas ražotājiem, garantējot piemaksu par šādas elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu. Atjaunojamās enerģijas likums noteiks pienākumu iepirkt elektroenerģiju no atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas atstās ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Jau tagad EM aplēsusi, ka likumprojektā paredzēto normu ieviešana elektroenerģijas gala lietotājiem sadārdzinās cenu līdz pat diviem santīmiem par kilovatstundu (kwh).

Šobrīd jaunais likums vēl jāskata Ministru kabineta komitejā, pēc tam – valdībā, tad - Saeimā. 2010. gada 16. septembrī tas pieteikts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunais Atjaunojamās enerģijas likums arī paredz likvidēt esošo kvotu sistēmu garantētā elektroenerģijas valsts iepirkuma sadalē, pārejot uz tirgus principiem balstītu piemaksu sistēmu. Tomēr līdz šim jau sadalītās kvotas jaunais likums neatceltu. „Likums, protams, neatceļ iepriekšējos lēmumus, tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu,” Pietiek norāda EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Patlaban no politiķu teiktā izriet, ka arī ZZS ir gatava atbalstīt atteikšanos no kvotām, kuru sadalē iepriekš nav veicies ar Aivara Lemberga biznesa interesēm saistītiem uzņēmumiem. „Esošā sistēma jāmaina, kvotu sistēma ir slikta – sadalīt kvotas priekš savējiem un ne priekš savējiem,” saka Vējonis. „Ja būs mēģinājumi uzturēt kvotu sistēmu, tad mēs kategoriski iebildīsim,” uzsver Kampars.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...