Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Zviedru banka nav latviešu draugs

Māris Bērziņš*
25.06.2013.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsaucoties uz pēdējās dienās plašu popularitāti ieguvušo tagadējā uzņēmēja, kādreiz kā Latvijas interneta tēva pazīstamā Edmunda Zālītes publikāciju par pašnāvībām un to saistību ar neatdotiem banku kredītiem vērsāmies pie viņa ar jautājumiem, lai dotu iespēju plašāk paust savu viedokli.

Kā vērtējat šī brīža situāciju banku sektorā attiecībā uz hipotekāro kredītu izsniegšanu fiziskām personām?

Kredītdevēji, gan piešķirot hipotekāro kredītu, gan arī kredītlīguma darbības laikā no kredītņēmējiem nereti prasa pārmērīgus nodrošinājumus - sniegt finanšu garantijas, papildus nekustamā īpašuma hipotēkai veikt līdzmaksājumus, ņemt galvojumu, un brīdī, kad kredītņēmējs nonāk sarežģītā situācijā un nespēj turpināt regulāri apmaksāt kredītu, seko, manuprāt, absurda un nepieņemama rīcība no bankas puses – kredītņēmējs tiek izlikts no mājokļa, un viņam ir jāturpina pildīt savas kredītsaistības. Respektīvi – cilvēks paliek uz ielas, un bankas pieprasa arī turpmāk regulāri veikt kredītmaksājumu. Vai bankas iedomājas, ka visiem šiem cilvēkiem ir "otrās mājas", kurās viņi var brīvi atgriezties un dzīvot tur, neko nemaksājot? Jo cik reāli ir maksāt bankai kredītu par mājokli, no kura esi izlikts, un katru mēnesi vēl papildus maksāt par esošo dzīvesvietu? Cilvēki, šādā situācijā nonākot, ir izmisumā, īpaši tad, ja ģimenē ir mazi bērni. Bankas cieši "tur rokās" kredītņēmēju, un dažkārt šis tvēriens ir ļoti ciešs, varētu pat teikt - žņaudzošs. Šīs ilgstošās problēmas kredītdevēju un kredītņēmēju attiecībās ir steidzami jārisina, ko apzinās vairākums, taču lietas labā tiek darīts maz.

Un kāds, Jūsuprāt, būtu optimālākais risinājums šādā kredītņēmējam nelabvēlīgā situācijā?

Manuprāt, problēma ir tajā, ka kredītu jomā valda nevienlīdzība – patērētājs ir viens un neinformēts, līdz ar to kredītņēmējam būtu jānodrošina visa nepieciešamā informācija, bez izskaistinājumiem un slēptiem faktiem, un situācijā, kad kredītņēmējs nonāk grūtībās, bankai ir jānāk pretī – nav pieļaujama situācija, ka cilvēki tiek izlikti uz ielas un no viņiem tiek pieprasīts turpināt pildīt kredītsaistības, jāiesaistās būtu arī sociālajiem dienestiem, kas šādā gadījumā segtu problēmās nonākušā kredītņēmēja ikmēneša minimālo maksājumu līdz brīdim, kamēr cilvēks ir spējīgs pats turpināt apmaksāt kredītu. Situāciju un problēmas hipotekāro kredītu aizdevēju un ņēmēju attiecībās ir pētījusi arī starpinstitūciju darba grupa hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma izstrādei, kā rezultātā secināts, ka nepilnības pašreizējā regulējumā skar vienu kredītņēmēju grupu – patērētājus, kuri ņem kredītu vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai. Speciālisti pamato to, ka patērētājs, salīdzinot ar komersantu un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, ir ierobežotāks savu interešu aizsardzībai. Nepilnības saskatītas daudzos šo darījumu aspektos.

Piemēram, Somijā sociālais dienests, kredītņēmējam nonākot sarežģītā situācijā, var pārņemt tā kredītsaistības un dot iespēju viņam atmaksāt tikai pamatsummu ilgākā laika periodā. Tā valsts redz savu pienākumu rūpēties par pilsoņiem, kas nokļuvuši kredītu gūstā un kam nepieciešams atbalsts.

Kāda, Jūsuprāt, ir lielākā problēma, kas skar kredītņēmēju?

Problēma ir tajā, ka nav definēti hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju pienākumi pret patērētāju. Neskaidrs ir hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju (mākleri, komercaģenti u.c.) tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi pret patērētāju. Normatīvajos aktos starpniekiem un pārstāvjiem nav noteikts pienākums apspriest būtiskākos hipotekārā kredītlīguma nosacījumus ar savu klientu. Tāpat nav noteikts arī minimālais klientam sniedzamās informācijas apjoms un hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju atbildība par viņu sniegtajiem pakalpojumiem.

Kā zināms, hipotekārās kreditēšanas procesā samērā bieži ir iesaistītas ne tikai kredītlīguma puses – kredītdevējs un kredītņēmējs, bet arī citas personas. Piemēram, galvinieki, kas atbilstoši Civillikumam ar galvojuma līgumu uzņemas pienākumus atbildēt kredītdevējam par kredītņēmēja parādu. Diemžēl normatīvie akti neparedz tiesības galviniekam saņemt no kredītdevēja informāciju par galvenā parāda apjomu un pienākumu kredītdevējam šādu informāciju sniegt. Līdzīga rakstura nepilnības ir attiecināmas arī uz līdzaizņēmējiem. Ir saprotams, ka būtu jāierobežo pārmērīgu saistību izpildes nodrošinājumu pieprasīšana no kredītņēmēja.

Kādas nepilnības vēl saskatāt kredītdevēju (banku) darbībā?

Kredītdevēji no kredītņemēja pieprasa pārāk detalizētu informāciju par dažādiem, ar aizņēmumu saistītiem, jautājumiem. Vērojams arī nesamērīgums procentu likmēs - hipotekārā kredītlīgumā ietveramo kredītprocentu likmju apmērs var ievērojami pārsniegt noteikto likumisko procentu apmēru (seši procenti gadā). Kredītdevēji nereti kredītņēmējiem par saistību izpildes nokavējumu aprēķina līgumsodu, kas pārsniedz pašu kredītu, piemēram, 120% apmērā no hipotekārā kredīta summas, kas nav pieļaujami. Jau gadiem ilgi tiek runāts par to, ka ir nepieciešams izstrādāt patērētāju kreditēšanas likumu, kura mērķis būtu pilnveidot hipotekārās kreditēšanas kārtību, sīki un detalizēti izklāstot visus kredītņēmēja un kredītdevēja sadarbības aspektus.

Šobrīd grūtības izpildīt saistības ar banku vēl joprojām ir iespaidīgai kredītņēmēju daļai; kā Jūs skaidrotu šo situāciju?

Kā zināms, nekustamo īpašumu iegāde "treknajos gados" gāja uz "urrā", un lielai daļai hipotekāro kredītņēmēju nebija ne jausmas, kā tas varētu izvērsties nākotnē, ņemot šādu kredītu uz daudziem gadiem. Cilvēkus pat nebiedēja kredīta atmaksas grafiki, kuros atklājās, kādas summas būs jāsamaksā procentos, ja aizdevums būs, piemēram, uz 15 vai pat 40 gadiem. Neskatoties uz to, nesakārtotība kredītņēmēju un aizdevēju attiecības turpinās arī šobrīd. Lai kopējo situāciju labotu, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas sabalansētu kredīta ņēmēja un devēja riskus un atbildību par darījumu. Saprotams, ka hipotekārā kredīta izsniegšana ir darījums, kura riski ir jāuzņemas abām pusēm, tāpat abas puses ir vienlīdz atbildīgas par darījuma korektu izpildi. Protams, ņemt vai izsniegt kredītu neviens netiek piespiests ar varu, taču jāņem vērā, ka kredītdevējiem ir attiecīgās zināšanas, speciālisti un pieredze, bet kredītņēmēji bieži vien ar šo procesu saskaras pirmoreiz.

Kā vērtējat nākotnes tendences kreditēšanas jomā Latvijā?

Savu lomu šajā kredītņēmēju beztiesiskajā stāvoklī spēlē arī fakts, ka Latvijā diemžēl vairs nav nevienas vietējās bankas, līdz ar to, piemēram, zviedru banka izstrādā savus noteikumus un dažkārt pat necenšas izprast latvieša "bēdu stāstu". Kas Zviedrijas iedzīvotājam tā labklājības dēļ, iespējams, būtu tikai neliels starpgadījums, tas latvietim var izvērsties par iemeslu izbeigt savu eksistenci - izdarīt pašnāvību. Lai arī runāt par šo sāpīgo tēmu izvairās faktiski ikviens, ir jāuzsver, ka viens no biežākajiem pašnāvību cēloņiem ir tieši kredītsaistību sarežģījumi. Statistika diemžēl runā pati par sevi – satiksmes negadījumos Latvijā bojā iet daži simti cilvēku gadā, taču pašnāvības izdara nesalīdzināmi lielāks cilvēku skaits. Ārzemēs, piemēram, vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad pašnāvības tiek izdarītas pie valdības vai banku ēkām, lai vērstu valsts vīru uzmanību uz bēdīgo situāciju kredītu jomā. Šādas "sociālās pašnāvības", iespējams, augstāk stāvošajām amatpersonām tomēr liek aizdomāties par kredītjomas sakārtošanu valstī.

Skaidrs ir viens - kamēr netiks sakārtota kreditēšanas joma Latvijā un kamēr mūsu iedzīvotājiem netiks nodrošināts atbilstošs atbalsts kredīta apmaksas sarežģījumu gadījumos, turpināsies haoss un iedzīvotāju izmisums tikai vairosies, kas šī brīža apstākļos, kad cilvēki jau tā pamet Latviju, lai nopelnītu līdzekļus kredītu atmaksai, nebūtu pieļaujami.

* Pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...