Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atsaucoties uz pēdējās dienās plašu popularitāti ieguvušo tagadējā uzņēmēja, kādreiz kā Latvijas interneta tēva pazīstamā Edmunda Zālītes publikāciju par pašnāvībām un to saistību ar neatdotiem banku kredītiem vērsāmies pie viņa ar jautājumiem, lai dotu iespēju plašāk paust savu viedokli.

Kā vērtējat šī brīža situāciju banku sektorā attiecībā uz hipotekāro kredītu izsniegšanu fiziskām personām?

Kredītdevēji, gan piešķirot hipotekāro kredītu, gan arī kredītlīguma darbības laikā no kredītņēmējiem nereti prasa pārmērīgus nodrošinājumus - sniegt finanšu garantijas, papildus nekustamā īpašuma hipotēkai veikt līdzmaksājumus, ņemt galvojumu, un brīdī, kad kredītņēmējs nonāk sarežģītā situācijā un nespēj turpināt regulāri apmaksāt kredītu, seko, manuprāt, absurda un nepieņemama rīcība no bankas puses – kredītņēmējs tiek izlikts no mājokļa, un viņam ir jāturpina pildīt savas kredītsaistības. Respektīvi – cilvēks paliek uz ielas, un bankas pieprasa arī turpmāk regulāri veikt kredītmaksājumu. Vai bankas iedomājas, ka visiem šiem cilvēkiem ir "otrās mājas", kurās viņi var brīvi atgriezties un dzīvot tur, neko nemaksājot? Jo cik reāli ir maksāt bankai kredītu par mājokli, no kura esi izlikts, un katru mēnesi vēl papildus maksāt par esošo dzīvesvietu? Cilvēki, šādā situācijā nonākot, ir izmisumā, īpaši tad, ja ģimenē ir mazi bērni. Bankas cieši "tur rokās" kredītņēmēju, un dažkārt šis tvēriens ir ļoti ciešs, varētu pat teikt - žņaudzošs. Šīs ilgstošās problēmas kredītdevēju un kredītņēmēju attiecībās ir steidzami jārisina, ko apzinās vairākums, taču lietas labā tiek darīts maz.

Un kāds, Jūsuprāt, būtu optimālākais risinājums šādā kredītņēmējam nelabvēlīgā situācijā?

Manuprāt, problēma ir tajā, ka kredītu jomā valda nevienlīdzība – patērētājs ir viens un neinformēts, līdz ar to kredītņēmējam būtu jānodrošina visa nepieciešamā informācija, bez izskaistinājumiem un slēptiem faktiem, un situācijā, kad kredītņēmējs nonāk grūtībās, bankai ir jānāk pretī – nav pieļaujama situācija, ka cilvēki tiek izlikti uz ielas un no viņiem tiek pieprasīts turpināt pildīt kredītsaistības, jāiesaistās būtu arī sociālajiem dienestiem, kas šādā gadījumā segtu problēmās nonākušā kredītņēmēja ikmēneša minimālo maksājumu līdz brīdim, kamēr cilvēks ir spējīgs pats turpināt apmaksāt kredītu. Situāciju un problēmas hipotekāro kredītu aizdevēju un ņēmēju attiecībās ir pētījusi arī starpinstitūciju darba grupa hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma izstrādei, kā rezultātā secināts, ka nepilnības pašreizējā regulējumā skar vienu kredītņēmēju grupu – patērētājus, kuri ņem kredītu vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai. Speciālisti pamato to, ka patērētājs, salīdzinot ar komersantu un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, ir ierobežotāks savu interešu aizsardzībai. Nepilnības saskatītas daudzos šo darījumu aspektos.

Piemēram, Somijā sociālais dienests, kredītņēmējam nonākot sarežģītā situācijā, var pārņemt tā kredītsaistības un dot iespēju viņam atmaksāt tikai pamatsummu ilgākā laika periodā. Tā valsts redz savu pienākumu rūpēties par pilsoņiem, kas nokļuvuši kredītu gūstā un kam nepieciešams atbalsts.

Kāda, Jūsuprāt, ir lielākā problēma, kas skar kredītņēmēju?

Problēma ir tajā, ka nav definēti hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju pienākumi pret patērētāju. Neskaidrs ir hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju (mākleri, komercaģenti u.c.) tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi pret patērētāju. Normatīvajos aktos starpniekiem un pārstāvjiem nav noteikts pienākums apspriest būtiskākos hipotekārā kredītlīguma nosacījumus ar savu klientu. Tāpat nav noteikts arī minimālais klientam sniedzamās informācijas apjoms un hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju atbildība par viņu sniegtajiem pakalpojumiem.

Kā zināms, hipotekārās kreditēšanas procesā samērā bieži ir iesaistītas ne tikai kredītlīguma puses – kredītdevējs un kredītņēmējs, bet arī citas personas. Piemēram, galvinieki, kas atbilstoši Civillikumam ar galvojuma līgumu uzņemas pienākumus atbildēt kredītdevējam par kredītņēmēja parādu. Diemžēl normatīvie akti neparedz tiesības galviniekam saņemt no kredītdevēja informāciju par galvenā parāda apjomu un pienākumu kredītdevējam šādu informāciju sniegt. Līdzīga rakstura nepilnības ir attiecināmas arī uz līdzaizņēmējiem. Ir saprotams, ka būtu jāierobežo pārmērīgu saistību izpildes nodrošinājumu pieprasīšana no kredītņēmēja.

Kādas nepilnības vēl saskatāt kredītdevēju (banku) darbībā?

Kredītdevēji no kredītņemēja pieprasa pārāk detalizētu informāciju par dažādiem, ar aizņēmumu saistītiem, jautājumiem. Vērojams arī nesamērīgums procentu likmēs - hipotekārā kredītlīgumā ietveramo kredītprocentu likmju apmērs var ievērojami pārsniegt noteikto likumisko procentu apmēru (seši procenti gadā). Kredītdevēji nereti kredītņēmējiem par saistību izpildes nokavējumu aprēķina līgumsodu, kas pārsniedz pašu kredītu, piemēram, 120% apmērā no hipotekārā kredīta summas, kas nav pieļaujami. Jau gadiem ilgi tiek runāts par to, ka ir nepieciešams izstrādāt patērētāju kreditēšanas likumu, kura mērķis būtu pilnveidot hipotekārās kreditēšanas kārtību, sīki un detalizēti izklāstot visus kredītņēmēja un kredītdevēja sadarbības aspektus.

Šobrīd grūtības izpildīt saistības ar banku vēl joprojām ir iespaidīgai kredītņēmēju daļai; kā Jūs skaidrotu šo situāciju?

Kā zināms, nekustamo īpašumu iegāde "treknajos gados" gāja uz "urrā", un lielai daļai hipotekāro kredītņēmēju nebija ne jausmas, kā tas varētu izvērsties nākotnē, ņemot šādu kredītu uz daudziem gadiem. Cilvēkus pat nebiedēja kredīta atmaksas grafiki, kuros atklājās, kādas summas būs jāsamaksā procentos, ja aizdevums būs, piemēram, uz 15 vai pat 40 gadiem. Neskatoties uz to, nesakārtotība kredītņēmēju un aizdevēju attiecības turpinās arī šobrīd. Lai kopējo situāciju labotu, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas sabalansētu kredīta ņēmēja un devēja riskus un atbildību par darījumu. Saprotams, ka hipotekārā kredīta izsniegšana ir darījums, kura riski ir jāuzņemas abām pusēm, tāpat abas puses ir vienlīdz atbildīgas par darījuma korektu izpildi. Protams, ņemt vai izsniegt kredītu neviens netiek piespiests ar varu, taču jāņem vērā, ka kredītdevējiem ir attiecīgās zināšanas, speciālisti un pieredze, bet kredītņēmēji bieži vien ar šo procesu saskaras pirmoreiz.

Kā vērtējat nākotnes tendences kreditēšanas jomā Latvijā?

Savu lomu šajā kredītņēmēju beztiesiskajā stāvoklī spēlē arī fakts, ka Latvijā diemžēl vairs nav nevienas vietējās bankas, līdz ar to, piemēram, zviedru banka izstrādā savus noteikumus un dažkārt pat necenšas izprast latvieša "bēdu stāstu". Kas Zviedrijas iedzīvotājam tā labklājības dēļ, iespējams, būtu tikai neliels starpgadījums, tas latvietim var izvērsties par iemeslu izbeigt savu eksistenci - izdarīt pašnāvību. Lai arī runāt par šo sāpīgo tēmu izvairās faktiski ikviens, ir jāuzsver, ka viens no biežākajiem pašnāvību cēloņiem ir tieši kredītsaistību sarežģījumi. Statistika diemžēl runā pati par sevi – satiksmes negadījumos Latvijā bojā iet daži simti cilvēku gadā, taču pašnāvības izdara nesalīdzināmi lielāks cilvēku skaits. Ārzemēs, piemēram, vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad pašnāvības tiek izdarītas pie valdības vai banku ēkām, lai vērstu valsts vīru uzmanību uz bēdīgo situāciju kredītu jomā. Šādas "sociālās pašnāvības", iespējams, augstāk stāvošajām amatpersonām tomēr liek aizdomāties par kredītjomas sakārtošanu valstī.

Skaidrs ir viens - kamēr netiks sakārtota kreditēšanas joma Latvijā un kamēr mūsu iedzīvotājiem netiks nodrošināts atbilstošs atbalsts kredīta apmaksas sarežģījumu gadījumos, turpināsies haoss un iedzīvotāju izmisums tikai vairosies, kas šī brīža apstākļos, kad cilvēki jau tā pamet Latviju, lai nopelnītu līdzekļus kredītu atmaksai, nebūtu pieļaujami.

* Pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...