Zvērināts advokāts: par arestētās mantas pārņemšanu “galvai jāsāp” nākamajam iekšlietu ministram
Uldis Dreiblats11.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministram tieši pakļautajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA) agri vai vēlu tomēr būs jāpārņem tā dēvētajā Lemberga kriminālprocesā arestētā manta no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni, uzskata zvērināts advokāts Jānis Zelmenis, kura vadītā AS “BDO Latvia” piedalījās NVA iepirkumā, kas pirms diviem gadiem tika izsludināts arestētās mantas pārņemšanai.
Kā “Pietiek” jau rakstīja, NVA iepirkums ar nosaukumu “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu” tika izsludināts 2020. gada 30. decembrī.
Šāda iepirkuma izsludināšanas motīvi bija skaidri un saprotami, jo Rīgas apgabaltiesa bija uzdevusi NVA pārņemt t.s. Lemberga procesā arestēto mantu no R. Meroni, kurš šo mantu tobrīd bija visvisādi pārvaldījis (t.i., balstoties uz lēmumu par mantas arestu, pilnībā kontrolējis) jau 13 gadus.
Iepirkums acīmredzami vajadzīgs
Bet NVA nebija nekādas pieredzes nedz šādas mantas pārņemšanā, nedz glabāšanā.
Kāpēc? Tāpēc, ka šī manta bija dažādās jurisdikcijās reģistrētu uzņēmumu dažādu formu akcijas (tostarp, uzrādītāja akcijas) un kapitāla daļas, kā arī pat tikai “patiesā labuma guvēja tiesības”, par ko, kā tautā saka, pat “zinātnieki strīdas”, vai “tiesības” vispār var būt “manta”.
Protams, NVA bija liela pieredze reālas mantas pārņemšanā un glabāšanā. Piemēram, NVA ir neaizvietojama konfiscētā kontrabandas spirta un cigarešu glabāšanā un iznīcināšanā; policistiem, tostarp policijas suņiem nepieciešama ekipējuma, ieroču un munīcijas iepirkšanā un glabāšanā u.t.t., u.tml..
Respektīvi, bija tikai loģiski, ka NVA vēlējās piesaistīt starptautisko tiesību un finanšu pārvaldības lietpratējus, kas palīdzētu šai iekšlietu ministra tiešajā pakļautībā esošajai institūcijai izpildīt Rīgas apgabaltiesas lēmumu un pārņemt no R. Meroni visas tās “akcijas” un “tiesības”, kas nebūt nebija kaut kādi miglu tēli, jo gadu gadiem ļāva R. Meroni kontrolēt patiešām milzu aktīvus Latvijas tranzītbiznesā – vairāku simtu miljonu vērtībā.
NVA izsludinātajā iepirkumā pieteicās četri nopietni pretendenti - AS “BDO Latvia”, SIA “Ernst&Young Baltic”, AS “KPMG Baltics”, kā arī zvērinātu advokātu birojs “Vilgerts”.
Sākotnēji Iekšlietu ministrija un NVA lika ļoti lielas cerības uz šo iepirkumu. Tomēr šā gada 21. februārī iepirkums tika izbeigts, jo NVA esot “zudusi nepieciešamība saņemt konkursa dialogā noteikto pakalpojumu”. Turklāt iepirkuma izbeigšanu tikai pavisam nesen atklāja “Pietiek”, meklējot informāciju Elektronisko iepirkumu sistēmā, – publiski par to nekas netika paziņots.
Būtiski, ka iepirkuma izbeigšanas brīdī iekšlietu ministre vēl bija Marija Golubeva, no kuras iepriekšējām atbildēm uz žurnālistu jautājumiem varēja secināt - tūlīt, tūlīt, tūlīt iepirkuma procedūrā tiks noskaidrots konsultants, un tad vairs nebūs nekādu šķēršļu tiesas lēmuma izpildei un arestētās mantas pārņemšanai.
Ņemot vērā šos faktus, kā arī to, ka atbildīgās amatpersonas visādos veidos izvairījās no atbildes uz jautājumiem par arestētās mantas pārņemšanu, un kāpēc šeit aprakstītais iepirkums tika slepeni izbeigts, “Pietiek” izdarīja pieņēmumu, ka Latvijas valsts atbildīgās institūcijas vairs nemaz netaisās pārņemt kriminālprocesā arestēto mantu.
Ja tā, tad faktiski ir izveidojusies situācija, kad, izmantojot kriminālprocesu veicošo amatpersonu labvēlību, arestētās mantas glabātājam ir ticis atļauts glabājamo mantu pievākt. Tas Latvijā nepārprotami būtu jauns korupcijas līmenis.
Grib luksusa auto par skrejriteņa cenu?
Vai šāds pieņēmums ir adekvāts, “Pietiek” jautāja vairākiem lietpratējiem, tomēr uz jautājumiem piekrita atbildēt tikai AS “BDO Latvia” valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.
Uz “Pietiek” jautājumu, kāpēc, viņaprāt, NVA izbeidza šeit analizēto svarīgo iepirkumu, J. Zelmenis atbildēja: “Iepirkuma izbeigšana tiešām notika slepeni. Mūs neviens par to neinformēja. Konkursa gaitā bija tikai viena pārrunu kārta, kurā man radās iespaids, ka tas iepirkums nav pārdomāts un nav sagatavots. Un pasūtītājs (t.i., Nodrošinājuma valsts aģentūra) nav izpratis, ko īsti viņam vajag. Piemēram, tu izsludini konkursu uz “Rolls – Royce” iepirkšanu, un autotirgotāji tev apsola, ka piegādās tos “Rolls – Royce” par šīs mašīnas cenu, bet tad tu sāc domāt: “A varbūt ar “samokatu” pietiks? Tepat aiz stūra taču var aizlaist ar vienkāršu skrejriteni?” Tas sākuma uzstādījums iepirkumā bija ļoti varens. Bet tad mēs no tā “Rolls – Royce” nonācām līdz skrejritenim. Respektīvi - ja tu pasludini, ka gribi “Rolls – “Royce”, tad ir ļoti dīvaini, ka tu izdomā, ka varētu jau ar “samokatu” pietikt. Tā tas iepirkums izbeidzās pavisam necili.”
Varbūt vainīgi “Meroni stipendiāti”?
Advokāts arī norādīja uz politiskajām peripetijām Iekšlietu ministrijas vadībā pēdējo gadu laikā: “Vēl jau nozīmīgs faktors bija tas, ka iepirkumu sāka viens ministrs (Sandis Ģirģens no partijas “KPV LV”), tad to pārņēma cita ministre (Marija Golubeva no “Attīstībai/Par”); tad arī viņa sadega, un atnāca trešais ministrs (bezpartejiskais Kristaps Eklons, kurš dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām tomēr paziņoja, ka iestājies “politiskajā kustībā “Par””).
Bet tagad tas būs ceturtā ministra dārziņā, jo tiesa jau paliek nelokāma savā bardzībā: “Nodrošiniet, pārņemiet!” Tātad Nodrošinājuma aģentūrai īsti nebūs, kur sprukt.
Nav šaubu, ka arī politiski tas ir karstais kartupelis, bet no tiesas lēmuma izpildīšanas viedokļa galvenais ir – valstij pašai ir jāsaprot, ko tad īsti viņa grib. Sākotnēji uzdevumu nodefinēja ļoti plaši un pretendenti pieteicās. Bet pretendenti netika pat līdz pakalpojuma cenas nosaukšanai. Mēs tikām tikai līdz apliecinājumam, ka mums ir kvalifikācija. Piemēram, “BDO Latvia” nodrošināja to, ka mums ir attiecīgie speciālisti, kuri ir spējīgi finansēs, saprot trasta likumdošanu visās 7 jurisdikcijās, sākot no Bermudām un beidzot ar Lielbritāniju. Tostarp ir arī speciālisti, kuri saprot vietējo likumdošanu. Tas nebija viegls darbs. Tas bija tāds vingrojums, kurā manis vadītā firma sagatavoja ne jau to vienkāršāko piedāvājumu.”
Joki mazi – galvai būtu jāsāp
Atbildot uz jautājumu, vai iepirkuma pārtraukšana nenozīmē, ka valsts nemaz nevēlās pārņemt šos aktīvus, J. Zelmenis vispirms gardi smējās un tad teica: “Ja tiesas spriedumā krimināllietā ir paredzēta mantas konfiskācija, tad ir jautājums – uz ko tā konfiskācija tiks vērsta? Un tie vairs nav nekādi joki. Par to vajadzētu sāpēt galvai atbildīgajām valsts amatpersonām. Protams, mūsu valstī ar atbildības uzņemšanos un kļūdas atzīšanu ir ļoti grūti. Vienmēr tiek meklēts kāds, uz ko nogrūst vainu. Tātad tagad tas ir jāprasa jaunajam iekšlietu ministram un jaunajai valdība, jo iepriekšējos gadus valdošajiem kaut kas pietrūka tiesas lēmuma izpildei.”
Jābūt gataviem arī nejēdzīgam rezultātam
Uz jautājumu, vai četriem solīdiem pretendentiem iepirkuma nejēdzīgais rezultāts neradīja zaudējumus, J. Zelmenis atbildēja: “Ne jau pirmo reizi mēs pasaulē piedalāmies dīvainos iepirkumos, kas beidzas ne ar ko. Arī šādam iznākumam mēs esam trenēti un gatavi. Šāds vingrojums labi pārbauda tavas starptautiskās iespējas – vai firma spēj darboties plašā pasaulē. Tā mums bija zināma piepūle; ļoti interesants, izaicinošs darbs, jo tur būtu bijis jākoordinē astoņu valstu juridiskie lauki ar grāmatvedības un finanšu pieredzi. Tas nav viegli. Lai apgalvotu, ka kāds ir nolaidis uz grunti kaut kādu mantu, vai, tieši otrādi, ļoti labi saimniekojis, ir jānoformulē atskaites punkts un jābūt spējai interpretēt daudzus faktorus. Viena lieta ir konstatēt, ka naudas kontā nav atlikuma; cita lieta ir izanalizēt, vai pie šādas valdības politikas vienkārši kravas vairs nenāk uz Ventspils ostu. Tur jābūt ļoti lielai kompetencei, lai to spētu izvērtēt.”
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
