Zvērināts advokāts: par arestētās mantas pārņemšanu “galvai jāsāp” nākamajam iekšlietu ministram

Kā “Pietiek” jau rakstīja, NVA iepirkums ar nosaukumu “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu” tika izsludināts 2020. gada 30. decembrī.

Šāda iepirkuma izsludināšanas motīvi bija skaidri un saprotami, jo Rīgas apgabaltiesa bija uzdevusi NVA pārņemt t.s. Lemberga procesā arestēto mantu no R. Meroni, kurš šo mantu tobrīd bija visvisādi pārvaldījis (t.i., balstoties uz lēmumu par mantas arestu, pilnībā kontrolējis) jau 13 gadus.

Iepirkums acīmredzami vajadzīgs

Bet NVA nebija nekādas pieredzes nedz šādas mantas pārņemšanā, nedz glabāšanā.

Kāpēc? Tāpēc, ka šī manta bija dažādās jurisdikcijās reģistrētu uzņēmumu dažādu formu akcijas (tostarp, uzrādītāja akcijas) un kapitāla daļas, kā arī pat tikai “patiesā labuma guvēja tiesības”, par ko, kā tautā saka, pat “zinātnieki strīdas”, vai “tiesības” vispār var būt “manta”.

Protams, NVA bija liela pieredze reālas mantas pārņemšanā un glabāšanā. Piemēram, NVA ir neaizvietojama konfiscētā kontrabandas spirta un cigarešu glabāšanā un iznīcināšanā; policistiem, tostarp policijas suņiem nepieciešama ekipējuma, ieroču un munīcijas iepirkšanā un glabāšanā u.t.t., u.tml..

Respektīvi, bija tikai loģiski, ka NVA vēlējās piesaistīt starptautisko tiesību un finanšu pārvaldības lietpratējus, kas palīdzētu šai iekšlietu ministra tiešajā pakļautībā esošajai institūcijai izpildīt Rīgas apgabaltiesas lēmumu un pārņemt no R. Meroni visas tās “akcijas” un “tiesības”, kas nebūt nebija kaut kādi miglu tēli, jo gadu gadiem ļāva R. Meroni kontrolēt patiešām milzu aktīvus Latvijas tranzītbiznesā – vairāku simtu miljonu vērtībā.

NVA izsludinātajā iepirkumā pieteicās četri nopietni pretendenti - AS “BDO Latvia”, SIA “Ernst&Young Baltic”, AS “KPMG Baltics”, kā arī zvērinātu advokātu birojs “Vilgerts”.

Sākotnēji Iekšlietu ministrija un NVA lika ļoti lielas cerības uz šo iepirkumu. Tomēr šā gada 21. februārī iepirkums tika izbeigts, jo NVA esot “zudusi nepieciešamība saņemt konkursa dialogā noteikto pakalpojumu”. Turklāt iepirkuma izbeigšanu tikai pavisam nesen atklāja “Pietiek”, meklējot informāciju Elektronisko iepirkumu sistēmā, – publiski par to nekas netika paziņots.  

Būtiski, ka iepirkuma izbeigšanas brīdī iekšlietu ministre vēl bija Marija Golubeva, no kuras iepriekšējām atbildēm uz žurnālistu jautājumiem varēja secināt - tūlīt, tūlīt, tūlīt iepirkuma procedūrā tiks noskaidrots konsultants, un tad vairs nebūs nekādu šķēršļu tiesas lēmuma izpildei un arestētās mantas pārņemšanai.

Ņemot vērā šos faktus, kā arī to, ka atbildīgās amatpersonas visādos veidos izvairījās no atbildes uz jautājumiem par arestētās mantas pārņemšanu, un kāpēc šeit aprakstītais iepirkums tika slepeni izbeigts, “Pietiek” izdarīja pieņēmumu, ka Latvijas valsts atbildīgās institūcijas vairs nemaz netaisās pārņemt kriminālprocesā arestēto mantu.

Ja tā, tad faktiski ir izveidojusies situācija, kad, izmantojot kriminālprocesu veicošo amatpersonu labvēlību, arestētās mantas glabātājam ir ticis atļauts glabājamo mantu pievākt. Tas Latvijā nepārprotami būtu jauns korupcijas līmenis.

Grib luksusa auto par skrejriteņa cenu?

Vai šāds pieņēmums ir adekvāts, “Pietiek” jautāja vairākiem lietpratējiem, tomēr uz jautājumiem piekrita atbildēt tikai AS “BDO Latvia” valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Uz “Pietiek” jautājumu, kāpēc, viņaprāt, NVA izbeidza šeit analizēto svarīgo iepirkumu, J. Zelmenis atbildēja: “Iepirkuma izbeigšana tiešām notika slepeni. Mūs neviens par to neinformēja. Konkursa gaitā bija tikai viena pārrunu kārta, kurā man radās iespaids, ka tas iepirkums nav pārdomāts un nav sagatavots. Un pasūtītājs (t.i., Nodrošinājuma valsts aģentūra) nav izpratis, ko īsti viņam vajag. Piemēram, tu izsludini konkursu uz “Rolls – Royce” iepirkšanu, un autotirgotāji tev apsola, ka piegādās tos “Rolls – Royce” par šīs mašīnas cenu, bet tad tu sāc domāt: “A varbūt ar “samokatu” pietiks? Tepat aiz stūra taču var aizlaist ar vienkāršu skrejriteni?” Tas sākuma uzstādījums iepirkumā bija ļoti varens. Bet tad mēs no tā “Rolls – Royce” nonācām līdz skrejritenim. Respektīvi - ja tu pasludini, ka gribi “Rolls – “Royce”, tad ir ļoti dīvaini, ka tu izdomā, ka varētu jau ar “samokatu” pietikt. Tā tas iepirkums izbeidzās pavisam necili.”

Varbūt vainīgi “Meroni stipendiāti”?

Advokāts arī norādīja uz politiskajām peripetijām Iekšlietu ministrijas vadībā pēdējo gadu laikā: “Vēl jau nozīmīgs faktors bija tas, ka iepirkumu sāka viens ministrs (Sandis Ģirģens no partijas “KPV LV”), tad to pārņēma cita ministre (Marija Golubeva no “Attīstībai/Par”); tad arī viņa sadega, un atnāca trešais ministrs (bezpartejiskais Kristaps Eklons, kurš dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām tomēr paziņoja, ka iestājies “politiskajā kustībā “Par””).

Bet tagad tas būs ceturtā ministra dārziņā, jo tiesa jau paliek nelokāma savā bardzībā: “Nodrošiniet, pārņemiet!” Tātad Nodrošinājuma aģentūrai īsti nebūs, kur sprukt.

Nav šaubu, ka arī politiski tas ir karstais kartupelis, bet no tiesas lēmuma izpildīšanas viedokļa galvenais ir – valstij pašai ir jāsaprot, ko tad īsti viņa grib. Sākotnēji uzdevumu nodefinēja ļoti plaši un pretendenti pieteicās. Bet pretendenti netika pat līdz pakalpojuma cenas nosaukšanai. Mēs tikām tikai līdz apliecinājumam, ka mums ir kvalifikācija. Piemēram, “BDO Latvia” nodrošināja to, ka mums ir attiecīgie speciālisti, kuri ir spējīgi finansēs, saprot trasta likumdošanu visās 7 jurisdikcijās, sākot no Bermudām un beidzot ar Lielbritāniju. Tostarp ir arī speciālisti, kuri saprot vietējo likumdošanu. Tas nebija viegls darbs. Tas bija tāds vingrojums, kurā manis vadītā firma sagatavoja ne jau to vienkāršāko piedāvājumu.”

Joki mazi – galvai būtu jāsāp

Atbildot uz jautājumu, vai iepirkuma pārtraukšana nenozīmē, ka valsts nemaz nevēlās pārņemt šos aktīvus, J. Zelmenis vispirms gardi smējās un tad teica: “Ja tiesas spriedumā krimināllietā ir paredzēta mantas konfiskācija, tad ir jautājums – uz ko tā konfiskācija tiks vērsta? Un tie vairs nav nekādi joki. Par to vajadzētu sāpēt galvai atbildīgajām valsts amatpersonām. Protams, mūsu valstī ar atbildības uzņemšanos un kļūdas atzīšanu ir ļoti grūti. Vienmēr tiek meklēts kāds, uz ko nogrūst vainu. Tātad tagad tas ir jāprasa jaunajam iekšlietu ministram un jaunajai valdība, jo iepriekšējos gadus valdošajiem kaut kas pietrūka tiesas lēmuma izpildei.”

Jābūt gataviem arī nejēdzīgam rezultātam

Uz jautājumu, vai četriem solīdiem pretendentiem iepirkuma nejēdzīgais rezultāts neradīja zaudējumus, J. Zelmenis atbildēja: “Ne jau pirmo reizi mēs pasaulē piedalāmies dīvainos iepirkumos, kas beidzas ne ar ko. Arī šādam iznākumam mēs esam trenēti un gatavi. Šāds vingrojums labi pārbauda tavas starptautiskās iespējas – vai firma spēj darboties plašā pasaulē. Tā mums bija zināma piepūle; ļoti interesants, izaicinošs darbs, jo tur būtu bijis jākoordinē astoņu valstu juridiskie lauki ar grāmatvedības un finanšu pieredzi. Tas nav viegli. Lai apgalvotu, ka kāds ir nolaidis uz grunti kaut kādu mantu, vai, tieši otrādi, ļoti labi saimniekojis, ir jānoformulē atskaites punkts un jābūt spējai interpretēt daudzus faktorus. Viena lieta ir konstatēt, ka naudas kontā nav atlikuma; cita lieta ir izanalizēt, vai pie šādas valdības politikas vienkārši kravas vairs nenāk uz Ventspils ostu. Tur jābūt ļoti lielai kompetencei, lai to spētu izvērtēt.”

Novērtē šo rakstu: