Žurnāla “Klubs” intervijā “aplaizītais” virsprokurors Armīns Meisters nobīstas no Lato Lapsas jautājumiem un atsakās no intervijas
PIETIEK22.08.2023.
Komentāri (118)
Iesaki rakstu: 
Bažās par skandalozā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības prāvas iznākumu tiesā Jura Stukāna vadītā prokuratūra, kas arī iepriekš šīs lietas sakarā bijusi publiski ārkārtīgi aktīva, vasaras sākumā bija ķērusies pie tukša PR metodēm un meliem: virsprokurors Armīns Meisters, kas, starp citu, zināms kā viens no kolaboranta Romualda Vonsoviča labākajiem pārpalikušajiem „draugiem” prokuratūrā, bija sniedzis interviju žurnālam „Klubs” un, atbildot uz acīmredzami komplimentārajiem jautājumiem, līdz ar savu nopelnu izklāstu bija norādījis uz pretdarbību un „spiedienu”, ko izdarot portāls pietiek.com. Šādi A. Meisters bija novērtējis to, ka pietiek.com „atļāvies” publicēt apsūdzību, kas uzrādīta uzņēmējam Mihailam Uļmanam, un citus krimināllietas dokumentus.
Tagad, kad M. Bunkus slepkavības prāva ir sākusies un jau pirmās tiesas sēdes it atklājušas prokuratūras un policijas apšaubāmas metodes un aizdomīgus faktus, ir izrādījies, ka atbildēt uz iepriekš nesaskaņotiem, nepatīkamiem jautājumiem virsprokuroram A. Meisteram nav ne vismazākās vēlēšanās. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas oficiālu atbildi uz Lato Lapsas izteiktu vēlēšanos intervēt „Kluba” „aplaizīto” virsprokuroru:
„2023.gada 21.augustā
Nr.124.4003/2023/47
Par iesnieguma izskatīšanu
Jūsu 2023.gada 15.augusta iesniegums izskatīts Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļā.
Iesniegumā norādīts, ka Jūs kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānojat mediju publikācijās pievērsties maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanai. Esat konstatējis, ka žurnālā „Klubs” ir publicēta prokuratūrai atklāti komplimentāra iestādes darbinieka Armīna Meistera intervija par šo tēmu. Sevis plānoto pētniecisko publikāciju ietvaros vēlaties intervēt A.Meisteru par šo tēmu, lai uzdotu, iespējams, iestādei nepatīkamus jautājumus par izmeklēšanas gaitu un tās iznākumu.
Jūsu iniciatīva tika darīta zināma Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram A.Meisteram, kurš informēja, ka šādu interviju sniegt nevēlas.
Atbilstoši termina skaidrojumam, “intervija” ir 19. gadsimtā amerikāņu žurnālistu radīts termins. Tolaik tas nozīmēja žurnālistu ierašanos pie ievērojamām personām, lai viņus iztaujātu par viņu nodomiem vai izzinātu viņu viedokli kādā redakciju interesējošā jautājumā. Mūsdienās intervija tiek uzskatīta arī par publicistikas žanru – tā ir žurnālista saruna ar kādu personu vai personām par jautājumiem, kas interesē sabiedrību . Šajā sakarā izskaidroju, ka atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.decembra spriedumam lietā Nr.A421017609 (SKA-976/2011) indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess.
Tādejādi intervijas sniegšana ir katras personas brīva izvēle un neviens normatīvais akts šādu pienākumu neuzliek.
Prokurors U.Kozlovskis.”
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
