Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicoties Latvijas Televīzijas vadības labvēlībai, žurnāla Ir izdevēji – kuri pazīstami kā principiāli atklātu konkursu un valsts finanšu tēriņu caurspīdīguma piekritēji un valsts nozagšanas apkarotāji - bez oficiāla konkursa tikuši ne tikai pie LTV pasūtījuma un oficiāla LTV sponsora statusa, bet arī pie citiem bezmaksas labumiem uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pietiek jau informējis, no neoficiāliem avotiem žurnāla izdevējā AS Cits medijs ir izdevies noskaidrot, ka reizē ar finansiālo ieguvumu – nepilniem 23 tūkstošiem eiro par raidījuma Skutelis ir studijā veidošanu - žurnāla Ir izdevēji saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem ir kļuvuši arī par Latvijas Televīzijas oficiālo sponsoru.

Sponsorēšana izpaužas tā, ka raidījuma – par kuru AS Cits medijs un tā pārstāvji Raudseps un Ločmele saņem jau minēto atlīdzību, - reklāmas tiek izvietotas tai pašā žurnālā Ir un tā interneta vietnē, un šī izvietošana tad arī skaitās Cita medija veikta sponsorēšana.

Kā izrādās, lai gan līgumā par to nekas nav minēts, vienlaikus arī Latvijas Televīzija ir kļuvusi par neformālu Ir izdevēju sponsoru. Lai kāds uzņēmums LTV ēterā varētu ilgstoši izrādīt savu zīmolu, tam parasti ir jāslēdz reklāmas līgums ar LTV atbilstoši Latvijas Televīzijas reklāmas izcenojumiem.

Taču Ir izdevēji panākuši, ka uz tiem šis nosacījums neattiecas, - lielāko daļu no katra raidījuma Skutelis ir studijā LTV ēterā tiek demonstrēts žurnāla Ir logo, par kura izrādīšanu nekādu samaksu LTV nesaņem, un arī LTV un Cita medija noslēgtajā līgumā šāda logotipa izrādīšana nav paredzēta.

AS Cits medijs pārstāve Liene Vilnīte, kas noslēgtajā līgumā minēta kā Ir izdevēju pārstāve, nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai līgumā kas ir minēts par viņas pārstāvētās kapitālsabiedrības iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt viņas pārstāvētajai kapitālsabiedrībai piederošo zīmolu Ir.

Vilnīte arī nevēlējās paskaidrot,ar kādiem noteikumiem un par kādu samaksu šis zīmols tiek demonstrēts. Uz līdzīgiem jautājumiem nevēlējās atbildēt arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

Tāpat ne Belte, ne Ir pārstāvji Nellija Ločmele un Pauls Raudseps, kuru saņemtā atlīdzība par katru raidījumu ir lielāka nekā tā, ko saņem raidījuma vadītājs Jānis Skutelis, nevēlas sniegt nekādu informāciju par raidījuma finansiālajām izmaksām. Belte to dēvē par sabiedriskā pasūtījuma komercnoslēpuma daļu, savukārt Ločmele atklāj tikai to, ka tiekot saņemts „saprātīgs finansējums”.

Taču medijos jau parādījušās ziņas, ka par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, toties "ideoloģiskajiem sekretāriem" Ločmelei un Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro. Turklāt Citam medijam ir dotas tiesības arī bez maksas izmantot LTV videoarhīva materiālus.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no raidījuma veidotājiem, tam arī it kā noteikts ievērojams sasniedzamās auditorijas lielums – pat līdz 90 tūkstošiem. Taču arī šajā ziņā LTV savam „sponsoram” ir nākusi pretī un nav noteikusi finansiālas sankcijas gadījumam, ja šis auditorijas lielums netiktu sasniegts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi