Iesaki rakstu: 
Pateicoties Latvijas Televīzijas vadības labvēlībai, žurnāla Ir izdevēji – kuri pazīstami kā principiāli atklātu konkursu un valsts finanšu tēriņu caurspīdīguma piekritēji un valsts nozagšanas apkarotāji - bez oficiāla konkursa tikuši ne tikai pie LTV pasūtījuma un oficiāla LTV sponsora statusa, bet arī pie citiem bezmaksas labumiem uz nodokļu maksātāju rēķina.
Kā Pietiek jau informējis, no neoficiāliem avotiem žurnāla izdevējā AS Cits medijs ir izdevies noskaidrot, ka reizē ar finansiālo ieguvumu – nepilniem 23 tūkstošiem eiro par raidījuma Skutelis ir studijā veidošanu - žurnāla Ir izdevēji saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem ir kļuvuši arī par Latvijas Televīzijas oficiālo sponsoru.
Sponsorēšana izpaužas tā, ka raidījuma – par kuru AS Cits medijs un tā pārstāvji Raudseps un Ločmele saņem jau minēto atlīdzību, - reklāmas tiek izvietotas tai pašā žurnālā Ir un tā interneta vietnē, un šī izvietošana tad arī skaitās Cita medija veikta sponsorēšana.
Kā izrādās, lai gan līgumā par to nekas nav minēts, vienlaikus arī Latvijas Televīzija ir kļuvusi par neformālu Ir izdevēju sponsoru. Lai kāds uzņēmums LTV ēterā varētu ilgstoši izrādīt savu zīmolu, tam parasti ir jāslēdz reklāmas līgums ar LTV atbilstoši Latvijas Televīzijas reklāmas izcenojumiem.
Taču Ir izdevēji panākuši, ka uz tiem šis nosacījums neattiecas, - lielāko daļu no katra raidījuma Skutelis ir studijā LTV ēterā tiek demonstrēts žurnāla Ir logo, par kura izrādīšanu nekādu samaksu LTV nesaņem, un arī LTV un Cita medija noslēgtajā līgumā šāda logotipa izrādīšana nav paredzēta.
AS Cits medijs pārstāve Liene Vilnīte, kas noslēgtajā līgumā minēta kā Ir izdevēju pārstāve, nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai līgumā kas ir minēts par viņas pārstāvētās kapitālsabiedrības iespēju LTV ēterā minētā raidījuma laikā demonstrēt viņas pārstāvētajai kapitālsabiedrībai piederošo zīmolu Ir.
Vilnīte arī nevēlējās paskaidrot,ar kādiem noteikumiem un par kādu samaksu šis zīmols tiek demonstrēts. Uz līdzīgiem jautājumiem nevēlējās atbildēt arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
Tāpat ne Belte, ne Ir pārstāvji Nellija Ločmele un Pauls Raudseps, kuru saņemtā atlīdzība par katru raidījumu ir lielāka nekā tā, ko saņem raidījuma vadītājs Jānis Skutelis, nevēlas sniegt nekādu informāciju par raidījuma finansiālajām izmaksām. Belte to dēvē par sabiedriskā pasūtījuma komercnoslēpuma daļu, savukārt Ločmele atklāj tikai to, ka tiekot saņemts „saprātīgs finansējums”.
Taču medijos jau parādījušās ziņas, ka par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, toties "ideoloģiskajiem sekretāriem" Ločmelei un Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro. Turklāt Citam medijam ir dotas tiesības arī bez maksas izmantot LTV videoarhīva materiālus.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no raidījuma veidotājiem, tam arī it kā noteikts ievērojams sasniedzamās auditorijas lielums – pat līdz 90 tūkstošiem. Taču arī šajā ziņā LTV savam „sponsoram” ir nākusi pretī un nav noteikusi finansiālas sankcijas gadījumam, ja šis auditorijas lielums netiktu sasniegts.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
