Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

ZRP pret ZZS: dažas pārdomas par 19. augusta diskusiju

ZRP biedrs Tadeušs Seržants (literārs pseidonīms)
21.08.2011.
Komentāri (126)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis raksts ir mans, Zatlera reformu partijas (ZRP) biedra personiskais viedoklis, un tas var nesaskanēt ar ZRP oficiālo nostāju rakstā aprunātajos jautājumos. Šī raksta mērķis ir mēģinājums veikt analīzi 19.08.2011 LTV raidījumā 100.pants translētai diskusijai priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros starp ZRP pārstāvjiem ministru prezidenta amata kandidātu Edmundu Sprūdžu un finanšu ministra amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski no vienas puses un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem Ministru prezidenta kandidātu Aivaru Lembergu un patreizējo satiksmes ministru Uldi Auguli. Diskusijas tēma- abu partiju programmas.

Domāju, ka neatklāšu neko jaunu, ja pateikšu, ka, plānojot šādu vai līdzīgu diskusiju, svarīgi ir izvēlēties pareizu taktiku, kas savukārt atkarīga no oponenta iespējamo atbilžu un uzdoto jautājumu prognozes, respektīvi, šahistu valodā runājot jāplāno trīs gājieni uz priekšu. Tāpat, pats pa sevi saprotams, ka abām pusēm jābūt pilnīgai skaidrībai par diskusijas priekšmetu- konkrētā gadījumā par programmām, gan par oponenta, gan, vēl jo vairāk, par savu.

Kas ir partijas programma manā izpratnē? Tas, pirmkārt, ir definēts konkrēts mērķis un, otrkārt, parādīts ceļš, kā šo mērķi sasniegt. Ja ir tikai pirmā daļa, tad tā vairs nav programma, bet gan deklarācija. Iespējams, kāds demagogs atradīs kaut kādā skaidrojošā vārdnīcā šī termina savādāku skaidrojumu. Tomēr jāskatās pēc būtības. Kā likums, visām partijām deklarētie mērķi ir nevainojami un paraugs cilvēkmīlestībai, taisnīgumam un godīgumam. Tomēr kā var vēlētāju pārliecināt par to, ka deklarētie mērķi tiks sasniegti un solījumi izpildīti, to pašu pierādot arī oponentiem, ja ne parādot izpildes ceļu? Manuprāt, loģiski un saprotami.

Papētot partiju programmas, izskatās, ka tā šķiet nebūt ne visiem. Un nu ir laiks ielūkoties skaidrojošā vārdnīcā: „Populisms (latīņu: populus - tauta) ir politiskā pozīcija vai retorikas stils, kura izmantošanas mērķis ir iegūt plašu tautas masu atbalstu un popularitāti. Populisti savā retorikā piedāvā sociāli pievilcīgas idejas, izmantojot demagoģiju.. Šo lietu ieviešanai tiek piedāvāti ļoti vienkārši risinājumi, kuri bieži vien ir nereāli vai bez jebkādas argumentācijas un pamatojuma, kā to izdarīt.” Avots - Vikipēdija (izcēlums mans). Šeit gribētos piebilst, ka tos, kam risinājumi ir, vieglāk apvainot populismā nekā tos, kuri risinājumus vispār nepiedāvā. Tad kā sauksim tos otros?

Tas ievadam, un tālāk pie lietas.

Diskusijas sākumā abi ZRP pārstāvi pauž viedokli, ka oponenta programmā nav nekas konkrēts pateikts, bet Vj.Dombrovsis piebilst, ka tajā nav ideju (02 :10).

Uz to A.Lembergs oponē, ka E.Sprūdžs nav bijis spējīgs atrast ZZS programmu internetā, jeb, latviski runājot, tīmeklī. Nespējot noticēt tam, ka IT speciālists Sprūdžs nav bijis spējīgs to izdarīt, nolēmu jautājumu pārbaudīt. Atvēru ZZS mājas lapu www.zz.lv, kur atradu dokumentu ar nosaukumu „4000 zīmju programma”. Īpaši neiedziļinoties bija skaidrs, ka tā saucamā „programma” ietver definētus mērķus, bet ne miņas no šo mērķu realizācijas ceļa. Jebkurš interesents var pārliecināties, ka minētais dokuments ZZS mājas lapā ir identisks CVK mājas lapā ievietotam dokumentam ar nosaukumu „Priekšvēlēšanu programma”. Vēl vairāk, salīdzinot pašreizējo ZZS programmu (vārds „programma” lietots nosacīti) ar 10.Saeimas vēlēšanās prezentēto ZZS programmu (http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.sak), jebkurš konstatēs, ka tās ir identiskas, tā teikt Copy-Paste. Var nodomāt, ka pa šo laiku valstī nekas absolūti nav mainījies.

Sāku domāt, ka varbūt eksistē kādi normatīvi akti, kas aizliedz publicēt partiju programmas, kas apjomā ziņā atšķirtos no CVK iesniegtajām. Steidzīgu sameklēju ZRP mājas lapā www.reformupartija.lv atbilstošo dokumentu un konstatēju, ka tikai šīs izvērstās programmas ekonomiskā sadaļa Word formātā aizņem 6-7 lapaspuses. Turklāt man, kaut arī neekonomistam, taču cilvēkam ar augstāko izglītību un šādu tādu dzīves pieredzi, radās iespaids, ka teksts nebūt nav „ūdens gabals.” Savukārt CVK iesniegtais dokuments, kā jau tas paredzēts, satur 4000 zīmes.

Faktiski konkrētai diskusijai šādos apstākļos nebija jēgas, jo tā pārvērstos par „spēli uz vieniem vārtiem” ZRP laukuma pusē, kas arī notika, izņemot sociālo sfēru, par ko runa turpmāk. Nedaudz aizdomājos, kāpēc ZZS nestartē ar izvērstu programmu šī vārda pilnā nozīmē? Pieļāvu divus variantus: 1) ZZS šādas programmas nav un nekad nav bijis, 2) izvērsta programma ir, taču tā ir noslepenota ar mērķi apgrūtināt oponentiem diskusiju, jo skaidrs, ja nav bijis iespējas iepriekš iepazīties ar lietas būtību un skaidrojums tiek pasniegts diskusijas laikā, tad momentā noreaģēt un izvērtēt jautājumu ir ļoti sarežģīti.

Kā parādīja tālāk diskusijas gaita, tad reālāks izrādījās pirmais variants.

Turpinām tālāk.

A.Lembergs, kā ierasts, mēģina iesākt veco dziesmu „jāvērtē pēc darbiem”. Pieminēja man nesaprotamu iemeslu dēļ (iespējams kaut ko saracis) pat privāto dzīvi, kā arī iespējamās aplokšņu algas E.Sprūdža uzņēmumā (03:07) un jau bija gatavs pāriet pie iemīļotās tēmas „Cik labi dzīvot Ventspilī, kur mats nenokrīt bez manas ziņas”, tomēr raidījuma vadītājs ievirzīja sarunu gultnē atbilstoši diskusijas tēmai.

Šeit gan mani darīja uzmanīgu A.Lemberga apgalvojums par aplokšņu algām. Tā kā tas tika izteikts publiskā telpā, domāju, ka būtu pareizi no E.Sprūdža puses sniegt paskaidrojumus ne vien valdē, bet arī pārējiem partijas biedriem, piemēram, ievietojot atbilstošu paziņojumu ZRP mājas lapā un, ja nepieciešams, pievienojot attiecīgas VID izziņas. Pretējā gadījumā var rasties iespaids, ka ZRP Ētikas kodekss uz atsevišķiem partijas locekļiem neattiecas. Atgādināšu, ka minētā kodeksa 4. sadaļas 2. punkts skan: „ZRP biedra komercdarbība ir atklāta, ZRP biedrs negūst ienākumus no komercdarbības shēmām, kuru mērķis ir apiet likuma regulējumu. ZRP biedrs nav patiesā labuma guvējs sabiedrībās, kuru oficiāli reģistrētie īpašnieki ir formāli nesaistīti ar attiecīgo ZRP biedru.”

Kā jau to varēja gaidīt, diskusija turpinājās par ZZS plānotiem pasākumiem sociālā sfērā. Šeit U.Augulim kā bijušajam labklājības ministram bija kas sakāms. Iesākumam gan, pavicināja vienu lapeli ar it kā ZRP programmu (tālāk par CVK mājas lapu, intensīvi sērfojot tīmeklī, laikam nebija ticis), nosaucot to par populistisku (04:00). Kontekstā ar iepriekš minēto „saturīgi-izvērsto” ZZS programmu nāk prāta tautas paruna - „Savā acī baļķi neredz”.

Cenšoties būt objektīvs, tomēr pateikšu, ka es kā vienkāršs vēlētājs maz ko no U.Auguļa teiktā sapratu. Ilgi un sarežģīti runāja par speciālā budžeta tīrīšanu (18:05), rādīja tikai viņam saprotamas diagrammas uz A4 formāta lapām, vēl pārmezdams Sprūdžam, ka šis, skatoties no 1,5m attāluma, neko nesaprot (25:00). Vairāk runāja ne par to, kur ņemt naudu plānotajiem pasākumiem, bet par to, cik daudz ZZS gribēja izdarīt iepriekšējās un tagadējās valdībās un kā viņiem to neļāva. Izskatījās, ka U.Auguļa teiktajā pilnībā varēja „iebraukt” tikai viņš pats un ekonomists Vj.Dombrovskis.

Izvērtējot U.Auguļa runu un diskusiju, kopumā var secināt, ka sociālā sfēra bija vienīgā joma, kur ZZS bija gatavi kaut ko konkrētu piedāvāt - un tikai pateicoties tam, ka visu šo laiku labklājības ministrija bija viņu paspārnē.

Tālāk A.Lembergs runā par pensiju indeksāciju. Pirms tam, protams, neaizmirst atzīmēt, ka V.Zatlers kā bijušais prezidents noteica visu (tātad atbild par visu). Mirkli padomādams, palaboja - „gandrīz visu” (27:45). Šeit atkal gribas pieminēt „baļķi acī”. Kā zināms, Vienotības līderi nevienu vien reizi publiski ir nosaukuši sevi par A.Lemberga ķīlniekiem. „Neapšaubāmi premjera Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība bijusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) oligarha Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) ķīlniece, sestdien partijas Pilsoniskā savienība (PS) kopsapulcē atzina ārlietu ministrs un PS valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis” (LETA 30.07.2011).

Tas sasaucas ar turpmākās diskusijas laikā ZRP paustajiem apgalvojumiem par A.Lemberga ietekmi valdībā. Vai tad ZRP runas vīri cerēja, ka A.Lembergs tam bez ierunām piekritīs, neprasot faktus? Kas liedza ZRP iegūt šos faktus no saviem tuvākajiem sadarbības partneriem - Vienotības pirms diskusijas, ja jau plānoja izvirzīt šāda veida apvainojumus? Vai tad Vienotība būtu atteikusi, ja jau pati publiski atzinās? Tāpēc arī sanāca raidījuma nobeigumā tāds „blā, blā”.

No A.Lemberga teiktā attiecībā uz pensiju indeksāciju tā arī nepalika skaidrs, kur tiks ņemti līdzekļi. Un pavisam nesaprotami ir viņa argumenti pret ZRP piedāvāto indeksācijas piemērošanu mazām pensijām, bet nepiemērojot lielajām (28:45). Vai, piemēram, pašreizējam prezidentam A.Bērziņam ar viņa Ls 4500 pensiju tas būs dzīvības vai nāves jautājums? Jeb varbūt A.Lembergs pats nav neko aiztaupījis vecumdienām? Bērniem esot parādā milzu summas - kā pats apgalvo, Ls 9,5 miljonus. Varbūt baidās, ka sanāks kā pie V.Šekspīra?

Tālāk seko „cepiens” par ZRP paredzēto 9% samazinājumu darbaspēka nodoklim (37:50). Tiek piesaukti miljoni un pašvaldību krahs vai haoss sociālās nodrošināšanas sistēmā, bet neparko „nepielec”, ka tiek paredzēti kompensējošie mehānismi, tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums, vienlaicīgi paredzot pamatotu atlaižu mehānismu, pasākumi aplokšņu algu ierobežošanai un samazināto PVN likmju atcelšana. PVN gan bija piefiksējis, kas ļāva pašausmināties par dārgajām zālēm pensionāriem, vienlaicīgi ignorējot ZRP paredzētās kompensācijas maznodrošinātiem. Par zālēm runājot, būtu vērts papētīt vairumtirgotāju mafijas peļņu: „Latvijas Ārstu biedrību ļoti satrauc jautājums – kāpēc kāpj zāļlīdzekļu cenas Latvijā. Zāļu cenas Latvijā jau ir sasniegušas augstāko līmeni Eiropā. Ievērojams kāpums noticis pēdējā pusgada laikā, tieši pēc tam, kad IX Saeima mums nesaprotamu, iespējams, koruptīvu iemeslu dēļ nolēma mainīt Farmācijas likumu – nepieļaut aptieku nonākšanu aptiekāru īpašumā, bet ar likumu stiprināja vairumtirgotāju īpašumtiesības pār aptiekām. Šobrīd vairāk nekā 85% aptieku ir vairumtirgotāju radītu aptieku ķēžu sastāvā.” Pilns teksts šeit- http://www.arstubiedriba.lv/lv/?&s=1294134566&fu=read&id=32&ln=lv

Nu ko, liekas, ka kritikas ZZS virzienā būs pietiekoši. Laiks pievērsties otrai pusei.

Izskatās, ka puišiem jaunības degsmē un pašpārliecinātībā ir nedaudz sakāpis galvā, kas ļauj dzīvot pārliecībā, ka dabūs tos 30% kā Dieva dāvanu tāpēc, ka cīnās par taisnu lietu (tad jau manīs cik būs taisna). Nedabūs. Raidījuma balsojums varētu būt viens no signāliem (par ZZS - 4219, par ZRP - 2743).

Pasākumam nopietni gatavojušies nebija, par ko daļēji jau minēju iepriekš, nespēja izmantot pilnā mērā trumpjus - savu izvērsto programmu un programmas trūkumu oponentiem.

Pašā sākumā, neļaujot sevi pārtraukt, vajadzēja paziņot: „ZZS publiski pieejamā programma nevar tikt uzskatīta par programmu šī vārda pilnā nozīmē, bet gan par deklarāciju, jo nav parādīti nosprausto mērķu sasniegšanas ceļi. Iespējams, ka ZZS programma izvērstākā veidā eksistē, bet tā mums nebija pieejama līdzīgi kā lielākai sabiedrības daļai, tādēļ spēle būs uz mums neizdevīgiem noteikumiem, bet, neskatoties uz to, no diskusijas neatsakāmies un mēģināsim izvērtēt oponenta programmu bez iepriekšējas sagatavošanās. Un tagad, lūdzu, pa punktiem - prezentējiet jūsu deklarēto mērķu realizācijas ceļus un tikai pēc būtības.”

Un kāpēc uzreiz ļāvāt sākt ar sociālo sfēru, kas ZZS programmas izkārtojumā nebija pirmā? Tātad ne pati svarīgākā. Varbūt tāpēc, ka tā bija vienīgā sadaļa, kur U.Augulis kā bijušais labklājības ministrs varēja kaut ko sakarīgu pateikt (manā vērtējumā nepateica gan). Attiecībā uz pārējiem ZZS deklarētiem mērķiem un to sasniegšanas ceļiem acīmredzot neko nevarēja pateikt ne U.Augulis, ne A.Lembergs.

Un pavisam nelāgs sanāca nobeigums. Bija skaidrs, ka jautājums par sadarbību tiks uzdots ar loģisku nonākšanu pie tēmas „oligarhi un naudas ietekme”. Tāpat bija iepriekš zināms, ka A.Lembergs „oligarhu problēmu” neatzīst un sevi par tādu neuzskata. Nekādā gadījumā nevarēja atsaukties uz baumām vai pieņēmumiem „tāpēc, ka tā runā”. A.Lembergs to nekavējoties izmantoja.

Pamatojot savu nostāju, varēja atsaukties uz morāles normām – A.Lembergs ir smagos noziegumos apsūdzēts, un tiesvedība turpinās. Varēja likt pasvīst U.Augulim un lūgt pastāstīt tuvāk par viņa pārraudzībā esošā LDz rīkoto konkursu šī gada aprīlī par 2 miljoniem USD, kuru A.Lemberga ģimenes uzņēmums novinnēja ar pāris tūkstošu starpību, iesniedzot piedāvājumu pēdējā brīdī, ja var ticēt medijiem (http://www.financenet.lv/zinas/380451). Galu galā varēja atsaukties uz n-tajām apsūdzībām krimināllietās, par kurām informācija ir pieejama tīmeklī.. Protams, kamēr nav notiesāts, nav vainīgs, bet, no otras puses, ja būtu notiesāts, tad nesēdētu vis pie studijas galda, bet pie trešā vai ceturtā galda.

Kāds pateiks „Pēc kautiņa dūres nevicina”. Piekrītu. Tomēr atzīšos, ka sarakstītais nav vienas nakts vai dienas jautājums.

Kāds cits pateiks: „Dīvaini, partijas biedrs tā vietā, lai pārrunātu lietas partijas iekšienē, cepās netā.” Piekrītu, ka dīvaini. Tikai tā nav mana vaina, un tas jau cits pastāsts par tēmu „ZRP - visas tautas partija”. Turklāt neliels „aplauziens” puišiem par ļaunu nenāks, tā teikt - auksta duša.

Jebkurš interesents var noskatīties minēto diskusiju tīmeklī, izmantojot šādu saiti: http://ltvzinas.lv/?n=zinas&id=3682.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...