ZRP ar "Vienotību" vienojušies par Vjatera nomaiņu Ventspils brīvostā; meklē aizstājēju
PIETIEK23.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Zatlera reformu partijas (ZRP) un Vienotības ilgstošām kaislībām ap Rīgas un Ventspils brīvostu valžu locekļu nomaiņu pēdējās nedēļās šis jautājums iesaldēts. Lai gan politiķi neformāli vienojušies par vairākiem kompromisiem, pašlaik tiek gaidīta ZRP iekšējā izšķiršanās par kandidātiem uz ostu valdēm. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, drīzumā varētu tikt nomainīts ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) laikā Ventspils brīvostas valdē ieceltais Antons Vjaters.
Vjatera vietā savu kandidātu virzīs ZRP, kuras pārstāvis Daniels Pavļuts pašlaik vada Ekonomikas ministriju. Visticamāk vienlaikus ar Vjateru tiks nomainīti arī bijušā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā virzītie ar zaļajiem zemniekiem saistītie Artis Stucka Ventspils brīvostas valdē un Juris Vaskāns Rīgas brīvostas valdē.
Kā skaidro koalīcijas politiķi, ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) panākta neformāla vienošanās, ka valžu locekļu nomaiņa nenotiks pa vienam, bet pa vairākiem uzreiz. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Satiksmes ministrijā (SM) lēmums par zaļo zemnieku savulaik virzīto pārstāvju nomaiņu jau ir sagatavots, bet tā virzīšana no nedēļas uz nedēļu tiek atlikta, gaidot, kad par saviem kandidātiem izlems ZRP.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ZRP ir sākusi šaubīties, vai darbam Ventspils brīvostas valdē virzīt ventspilnieku Aivi Landmani. Viņš ir netīkams Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ar kuru asi konfrontē vietējos un nacionālajos medijos. Tāpat Landmanim ir bijis konflikts ar Vienotību, no kuras viņš pārgāja pie ZRP pēc vilšanās Dombrovska otrās valdības kompromisos ar Lembergu. Ja ZRP atkāpsies no Landmaņa kandidatūras, to varēs tulkot kā zināmu kompromisu. Iepriekš zaļais zemnieks Viesturs Silenieks Rīgas brīvostas valdē jau tika nomainīts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) padomnieci Ingu Antāni.
No vienas puses fakts, ka neformālās sarunās panākta Vienotības piekrišana tās pārstāvja Vjatera nomaiņai Ventspils brīvostā, tiek skaidrots kā kompromiss attiecībā pret ZRP. No otras puses, zināms, ka Vjatera nomaiņa Vienotībai ir mazāk sāpīga kā cita Ekonomikas ministrijas deleģētā Rīgas brīvostas valdes locekļa Olafa Pulka nomaiņa. ZRP līderis Valdis Zatlers iepriekš Pietiek pauda viedokli, ka Vienotības asā pretreakcija koalīcijas partiju plāniem reformēt ostu pārvaldi sekojusi pēc tam, kad neformālās sarunās apspriesta Vienotības „neaizskaramo cilvēku” - kā Pulka - nomaiņa. Tādēļ, mainot Vjateru un nevis Pulku, drīzāk var runāt par zināmu ZRP piekāpšanos.
Savukārt ar zaļajiem zemniekiem saistītos Stucku un Vaskānu Ventspils un Rīgas brīvostās nomainīs SM augstākā ierēdniecība – ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. Tas atbilst bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa deklarētajam, ka, viņaprāt, darbam ostu valdēs būtu jāvirza nepolitiski profesionāļi. Neoficiāli šī Roņa pozīcija arī tiek tulkota ar vēlmi izvairīties no grūtā darba samērot tā dēvētā „Olšteina sešinieka” un Vienotības vēlmes abos vakantajos amatos iebīdīt savus cilvēkus. Abiem politiskajiem grupējumiem ir ietekme uz SM lēmumiem, jo to paredz koalīcijas vienošanās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
