Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši jau divarpus gadi un pirms pusgada ar ziņojumu klajā nāca traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija, tomēr joprojām liela daļa komisijas rosināto izmaiņu likumos un Ministru kabineta noteikumos nav izdarīta. Komisijas locekļiem nav pārliecības, ka līdzīga traģēdija nav iespējama ne tikai nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām nav novērstas normatīvajos aktos konstatētās nepilnības.

Tāda pārliecība nevar būt nekad un nekur, neviens no tādām lietām nav simtprocentīgi pasargāts – jautāti, vai ir pārliecināti, ka otra tāda traģēdija kā Zolitūdē nav iespējama, visi kā viens Pietiek atbildēja uzrunātie parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti. Tomēr tautas priekšstāvji norādīja arī uz virkni identificētu, bet neizdarītu darbu, kas agri vai vēlu var novest pie līdzīgas traģēdijas.

Deputāte Inguna Rībena uzsver, ka šāda pārliecība pirmām kārtām nevar būt sabiedrības morālās krīzes dēļ, kas “absolūti nekādā mērā nav apstādināma”. “Viss sākas cilvēku galvās un sirdīs. Visa pārējā pasaule ir tam tikai sekas. Man liekas, ka ar mūsu galvām un sirdīm nenodarbojas itin neviens. Man vienmēr ir bijis pilnīgi skaidrs, ka krietni un godīgi cilvēki pat visnesakārtotāko likumdošana krietni un godīgi apdzīvos, bet ciniķi atradīs spraugas un robus visideālākajos likumos,” uzskata Saeimas deputāte, piebilstot, ka sabiedrības zemo morāli un tās sekas ikdienā var baudīt arī šodien, kaut vai ar notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, Panamas dokumentu skandālu, nodokļu nemaksāšanu un faktu, ka pēkšņi vienā dienā “nesaprotamu” iemeslu dēļ atkāpjas visa Latvijas pasta vadība.

Pēc viņas domām, nav pareizi, ka par ētiskajiem jautājumiem neviens nekad nerunā, jo sabiedrība saprot tikai reāli taustāmas lietas. Rībena esot pārliecināta, ka komisijas secinājumi bija “bezgala jēdzīgi un sakarīgi, konstruktīvi un būtiski. Gudrs premjers to mūsu secinājumu grāmatu turētu sev priekšā uz galda un dien dienā tajā ieskatītos. Bet es to tā nejūtu”. Deputāte piebilst, ka arī tas, ko komisija iniciēja likumdošanā, joprojām nav izdarīts. Viņa uzskata, ka ļembasts ap uzvārdu saukšanu vai nesaukšanu gala ziņojumā nogremdēja visu “fantastiski nopietno, saturīgo darbu komisijā”.

“Turklāt man nav arī pārliecības par Dienvidu tilta drošību. Mani jau tramīgu darīja fakts, ka slogošanas laikā tilts ieliecās un vairs neatgāja atpakaļ. Tagad es ar bažām klausos, ka kaut kādi pleķi ir parādījušies. Lai Dievs dod, ka tie ir nevainīgi pleķi,” bažas pauž deputāte, kura ir pārliecināta, ka visas šīs nebūšanas ir “novirzes no krietnās morāles, tas, ka visus dievus ir aizvietojis viens dievs – nauda”.

Dienvidu tilta problēmas kā vienu no indikatoriem, kas neļauj gūt pārliecību par Zolitūdes traģēdijas atkārtošanās neiespējamību min arī deputāts Mārtiņš Šics. Viņš gan kā augstskolas pasniedzējs atgādina, ka jau statistika vien liecina - no dažādām avārijām mēs neesam pasargāti.

“Reizi trijos gados mums būs avārija ar kādiem 10-15 cietušajiem, bet reizi desmit gados būs kāda lielāka nelaime. Es nevaru pateikt, vai tā būs būve, gāzes sprādziens, no sliedēm nogājis vilciens, spridzināšana vai kas tamlīdzīgs, bet ar mūsu infrastruktūru tādas avārijas ir, bija un būs, vienīgais, ko varam darīt, novērst riskus, lai tās notiktu retāk,” statistikas teoriju atgādina Šics, piebilstot, ka no milzu katastrofas reiz mūs pasargājusi laimīga nejaušība, kad pār Salu tiltu braukusi degvielas mašīna, no kuras lijusi ārā maza benzīna tērcīte. “Tā bija tikai laimīga nejaušība, ka tajā brīdī neviens uz tilta nenometa degošu cigareti. Tur varēja būt traģēdija ar milzu upuriem, jo šim tiltam glābēji nevar piekļūt ne no apakšas, ne augšas, jo helikopteram pietuvoties liedz trolejbusa vadi,” par bīstamību mums visapkārt atgādina katastrofu mediķis.

Taču, arī runājot par celtniecību, viņam, “redzot tos brīnumus, ko dara celtnieki, un tos brāķus, kas atklājas, nav pārliecības, ka nekas līdzīgs nenotiks”. “Kā mēs redzam, uz pasaules dārgākā tilta parādās kaut kādi izsvīdumi, nav izslēgts, ka tur kaut kas sāks plīst un drupt,” uzmanību vērš Šics. Viņam nav arī pārliecības par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju drošību “Manuprāt, bīstams ir viss, kas ir saistīts ar dzīvojamo fondu, daudzstāvu mājām, jo nav pat kvalitatīvas uzraudzības un tajās notiekošo procesu sistematizācijas,” norāda deputāts. Viņš šo bīstamību ilustrē ar teorētisku piemēru, ka kaut kur kādā lifta šahtā kāds vidus stiprinājums ir izkritis, lifts nenogāžas, neviens necieš, bet atnāk kaut kāds meistars, kaut ko piemūrē, kaut ko piestiķē, bet šis lifts kļūst bīstams, un neviens par to nemaz nezina. Turklāt viņš norāda, ka kopš dzīvokļu privatizācijas vairs nav viena konkrēta atbildīgā par visu ēku, jo viss ir privāts.

“Ar šādām potenciāli bīstamām ēkām neviens nevar būt drošs, ka nekas nenotiks. Vēl nav izdarīts arī viss, ko rekomendēja komisija. Arī tajā sadaļā, par ko es atbildu, – civilā aizsardzība un katastrofu sekas - joprojām nav viss izdarīts,” secina Šics. Pēc viņa domām, glābējiem joprojām ir nepietiekams finansējums. Turklāt pie mums neviens nepievērš uzmanību tam, kā tiks organizēta cilvēku evakuācija katastrofu gadījumos. “Mums it kā formāli ir pieņemts, ka ir jābūt darbinieku parakstiem, ka viņi ir informēti par evakuācijas plānu, bet netiek praksē izmēģināts, kā tas strādā. Es studentiem jautāju, vai viņi jelkad ir saskārušies ar evakuācijas izmēģinājuma trauksmi. Izrādās – neviens. Ir tikai formāli paraksti uz papīra. Mēs esam kļuvuši par tādiem kā birokrātiem, kur papīrs un paraksts ir svarīgākais, nevis likuma gars, nevis pati tā jēga. Ja paraksta nebūs, kādu sodīs, bet nevienu neinteresē, vai cilvēki tiešām zina, kas viņiem evakuācijas brīdī jādara,” uz bīstamību norāda katastrofu mediķis.

Komisijas locekle Inguna Sudraba atgādina, ka vienmēr paliks cilvēciskais faktors, tomēr politiķu pienākums ir panākt, lai “likumdošanas prasības ir perfektas”. Pēc viņas domām, Zolitūdes traģēdija ir piemērs tam, ka var kaut ko izdarīt formāli un, ja cilvēkus vada alkatība un paļaušanās, ka nekas slikts jau nenotiks, cilvēcisko faktoru nevar izslēgt.

Fakts, ka valdība parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumus neatsūta atpakaļ uz Saeimu ar norādi, ka tajos viss ir kārtībā un tajos nav nepieciešami uzlabojumi, kā tas izdarīts ar bankas Citadele parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumiem, Sudrabai vieš cerības, ka Zolitūdes komisijas ieteikumi nav vienkārši iegūluši kādā atvilktnē, bet gan pārsūtīti atbildīgajām institūcijām normatīvo aktu pilnveidošanai.

Tomēr liela daļa no ieteikumiem joprojām nav iedzīvināti. Kā piemēru Sudraba min komisijas rosinātās izmaiņas Būvniecības likumā, kas šīs Saeimas laikā nav plenārsēdē skatītas pat pirmajā lasījumā. Arī Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likums vēl nav līdz galam pieņemts. “Kaut kādas aktivitātes tiek veiktas, bet teikt, ka visa likumdošana ir sakārtota, nevar. Ir vēl būtiskas lietas, kas jāsakārto Ministru kabineta noteikumos saistībā ar būvniecību, taču pat Būvniecības likums nav sakārtots,” uzsver Sudraba.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis norāda uz gadījumiem, kad komisijas ieteikums ir formāli izpildīts, taču reāli nekāda uzlabojuma nav. “Ja runājam par Būvniecības kontroles biroju, tad jāsaka, ka mūsos bija liela skepse, kā praksē turpmāk attīstīsies šī biroja darbs. Tajā brīdī, kad notika izmeklēšanas komisijas sēdes, Pēteris Druķis nokļuva Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja amatā. Palasot to komisijas ziņojuma sadaļu, kas vērtē BVKB darbu, tur ir pilnīgi skaidri iekļauts vērtējums, ka šī struktūra nevarēs darboties, ja nebūs fundamentālas Ekonomikas ministrijas uzraudzības pār šo biroju. Pretējā gadījumā viņi var pārvērsties tādos sīkos birokrātos, kas apgrūtinās procesu. Man ir aizdomas, ka tā arī ir izveidojies. Redzot, kas notiek nozarē, var secināt, ka ir noticis vissliktākais, kas varēja notikt,” secina bijušais komisijas vadītājs.

Viņam gan būtu žēl, ja šo iestādi likvidētu tikai sliktās interpretācijas dēļ. “Būtu labi, ja notiktu pārvērtēšana, jo biroja sākotnējais uzdevums bija sekot nozīmīgām valsts ēkām, drošībai, nevis pārvērsties par sīkāku pārbaudītāju, kas dublē būvvalžu darbu. Būtu pienācis laiks Ekonomikas ministrijai izvērtēt šī biroja darbu, izdarīt secinājumus, novērtēt ne tik daudz vadītāju, bet darbu, kas ir veikts,” savu redzējumu izklāsta Balodis.

Savukārt deputāts Ints Dālderis domā, ka bez birokratizēšanās būvniecības nozares sakārtošana nav iespējama. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka pie Zolitūdes traģēdijas vainojama būvvaldes nolaidīgā darbība, tādēļ Būvuzraudzības kontroles biroja izveidošana, pēc viņa domām, ir nepieciešama. “Domāju, ka būvniecības likumdošana, lai arī cik grūti saskaņojama, tomēr iet uz priekšu, tiek uzlabota. Protams, tā top administratīvo slogu palielinoša. Bet, ja mēs gribam būt pārliecināti, ka tas vairs nekad neatkārtosies, tad ir jābūt ciešākai kontrolei un uzraudzībai, tas nozīmē, ka visas procedūras kļūs arvien smagnējākas,” norāda Dālderis.

Savukārt komisijas locekļi Kārlis Seržants un Kārlis Krēsliņš pauž cerību, ka pamazām rosinātās likumu un noteikumu izmaiņas ieraudzīs dienasgaismu, norādot, ka, protams, varētu vēlēties, lai šis process virzās ātrāk, tomēr viņi saprotot, ka normatīvo aktu projektu saskaņošanas darbs nenotiek strauji.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...