Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan kā oficiālo pamatojumu fitosanitārā sertifikāta cenas pieaugumam zāģbaļķiem Zemkopības ministrija min ar pārbaudēm saistīto izmaksu palielinājumu degvielai, inspektoru aprīkojumam un atalgojumam, tomēr netieši tā apliecina, ka tiek cerēts uz eksporta mazināšanos uz Ķīnu. Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumu cenrāža saskaņošanas procesā Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas pazīstama arī kā nevalstiskā organizācija, kas aizstāv Latvijas finiera intereses, norādījusi, ka reizē ar zāģbaļķu un finierkluču eksportu tiek eksportētas darbavietas un nodokļi, jo pievienotā vērtība šai lietkoksnei tiek radīta citur.

Pietiek jau ziņoja, pirms mēneša arapstiprinātais Valsts augu aizsardzības dienesta cenrādis, kurā maksa par fitosanitāro pārbaudi sertifikāta saņemšanai apaļkoka un finierkluču eksportam un reeksportam sadārdzināta 20 reizes, rada aizdomas par mēģinājumu bremzēt šīs produkcijas eksportu un samazināt tās iepirkuma cenu AS Latvijas finieris interesēs. Šo Ministru kabineta noteikumu izstrādē piedalījusies arī Latvijas Kokrūpniecības federācija, kuras lielākais un nopietnākais biedrs ir Latvijas finieris.

ZM apliecina, ka lielākais apaļkoku apjoms, kam nepieciešams fitosanitārais sertifikāts un kuru ietekmē sertifikāta cenas pieaugums, ir eksports uz Ķīnu. Un tieši Kokrūpniecības federācijas viedoklī ieklausījusies ministrija. „Latvijas eksporta statistikā redzams, ka apaļkoks, kas tiek eksportēts uz Ķīnu, būtiski  atšķiras no pārējā eksportētā apaļkoka, proti - pamatā no Latvijas tiek eksportēta tā saucamā papīrmalka (maza diametra vai nekvalitatīva apaļkoksne, kuru nevar izmantot dēļu vai finiera ražošanai), kurai Latvijā pagaidām trūkst pārstrādes jaudas, savukārt uz Ķīnu tiek eksportēti augstas kvalitātes zāģbaļķi un finierkluči, kuri varētu tikt pārstrādāti Latvijas uzņēmumos. Kā grozījumu saskaņošanas procesā norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācija, reizē ar zāģbaļķu un finierkluču eksportu tiek eksportētas darbavietas un nodokļi, tāpēc ka pievienotā vērtība šai lietkoksnei tiek radīta citur. Tādējādi valstī varētu samazināties ieņēmumi no neapstrādātas koksnes eksporta, bet palielināties ieņēmumi no apstrādātas koksnes eksporta, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbību Latvijā, jo koksne tiks apstrādāta Latvijā,” norāda ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss apliecina, ka Latvijas kokrūpniekiem pietiktu jaudas pārstrādāt arī to zāģbaļķu un finierkluču apjomu, kas pašreiz tiek eksportēts, taču atklāts paliekot jautājums, vai mūsu ražotāji to spēj izdarīt par globāli konkurētspējīgu cenu.

Kā jau ziņots, eksportētājiem ir aizdomas, ka ar fitosanitāro pārbaužu cenu pieaugumu tiek mēģināts ar administratīvām metodēm samazināt zāģbaļķu iepirkuma cenu, jo pašreiz eksportētāji piedāvā ievērojami labāku cenu nekā vietējie ražotāji. Saskaņā ar Latvijas finiera mājas lapā pieejamo informāciju, B šķiras finierkluči tiek iepirkti par cenu līdz 70 eiro par kubikmetru, bet E šķiras – par 100 eiro. Tikmēr, kā norāda zāģbaļķu eksportētāja SIA IBIZA pārstāvis Toms Pakalns, šis uzņēmums zāģbaļķus iepērk attiecīgi par 85 un 140 eiro par kubikmetru.

ZM uzsver, ka fitosanitārais sertifikāts nav “birokrātisks” dokuments, kas “formāli” jāiegūst eksportētājam vedot preci uz konkrētajām valstīm, bet gan Latvijas Republikas oficiāls apliecinājums, ka konkrētajā kravā neatrodas importētājvalsts definētie kaitīgie organismi, kurus aizliegts ievest šajā valstī. „Ja importētājvalstij izdodas pierādīt, ka Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) nav izkontrolējis un ļāvis uz importētājvalsti aizvest kaitīgos organismus, tad tai ir tiesības aizliegt koksnes produktu eksportu uz šo valsti,” uzsver ministrija.

Jau ziņots, ka, pēc IBIZA pārstāvja sniegtās informācijas, līdz šim nevienā koksnes kravā nav atklāti kaitīgi organismi, neviena valsts nav iesniegusi notifikācijas, kā arī nav atteikusies no kāda konkrēta uzņēmuma iepirkt finierklučus. Nozares pārstāvji uzskata - šis risks vienkārši izdomāts, jo viņi paši ieinteresēti, lai viņu produkciju neizbrāķē, tādēļ koksne pirms izvešanas tiek atbilstoši apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem jeb veikta fumigēšana.

ZM tikmēr sakās esam pārliecināta, ka maksas par fitosanitārajām pārbaudēm palielinājums neatstās būtisku ietekmi uz koksnes eksportu. „Izstrādājot grozījumus, VAAD  konsultējās ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju. Pēc šīs biedrības veiktajiem aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada pirmo mēnešu eksporta datiem, fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksu kāpums neatstās nozīmīgu ietekmi uz zāģmateriālu (dēļu) eksportu, jo 14 centu pieaugums veido tikai 0,07% no eksporta cenas. Arī paskatoties uz 2014.gada decembra eksporta datiem, tad 0,28 eiro fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksas veido 0,14%, jo vidējā zāģmateriāla eksporta cena ir 199 eiro/m3. Turklāt fitosanitārie sertifikāti nav jāizņem eksportam uz ES valstīm, kas veido aptuveni vairāk kā 2/3 no visa zāģmateriālu (dēļu) eksporta. Apaļkoks arī  pārsvarā (aptuveni 90%) tiek eksportēts uz valstīm, kur nav nepieciešams fitosanitārais sertifikāts,” ziņo ministrija, ne vārda neminot par to, kā fitosanitārā sertifikāta divdesmitkārtīgais pieaugums līdz 2,85 eiro par kubikmetru apaļkokam ietekmēs šī produkta eksportu.

Savukārt Latvijas Finieris kategoriski noraida, ka varētu būt ieinteresēts fitosanitāro pārbaužu cenas palielinājumā, lai samazinātu konkurentu iepirkuma cenas. „Latvijas Finieris pērk pavisam citas kvalitātes sortimentu. Līdz ar to, salīdzinot dažādas kvalitātes produktu cenas, vērtējums nevar būt korekts un objektīvs,” norāda uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne, piebilstot, ka iepirkumu cena atbilst Baltijas valstu tirgus cenai. Latvijas Finiera tirgus daļa bērza koksnes iepirkumā visās Baltijas valstīs ir 10 līdz 12%, uzver Medne, tādēļ uzņēmumu nevarot uzskatīt par monopolistu bērza finiera kluču iepirkumā.

2013.gadā Latvija uz Ķīnu eksportēja koksni un tās izstrādājumus par 28,4 miljoniem eiro. Pēc Kokrūpniecības federācijas sniegtās informācijas, lielākā daļa šīs eksporta veidoja bērza zāģbaļķi.

Kopējais zāģmateriāla ikgadējais eksporta apjoms stabili pārsniedz 2,3 miljonus kubikmetru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...