ZM netieši apliecina, ka ar fitosertifikāta sadārdzinājumu cer uz zāģbaļķu eksporta samazināšanos uz Ķīnu
PIETIEK10.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan kā oficiālo pamatojumu fitosanitārā sertifikāta cenas pieaugumam zāģbaļķiem Zemkopības ministrija min ar pārbaudēm saistīto izmaksu palielinājumu degvielai, inspektoru aprīkojumam un atalgojumam, tomēr netieši tā apliecina, ka tiek cerēts uz eksporta mazināšanos uz Ķīnu. Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumu cenrāža saskaņošanas procesā Latvijas Kokrūpniecības federācija, kas pazīstama arī kā nevalstiskā organizācija, kas aizstāv Latvijas finiera intereses, norādījusi, ka reizē ar zāģbaļķu un finierkluču eksportu tiek eksportētas darbavietas un nodokļi, jo pievienotā vērtība šai lietkoksnei tiek radīta citur.
Kā Pietiek jau ziņoja, pirms mēneša arapstiprinātais Valsts augu aizsardzības dienesta cenrādis, kurā maksa par fitosanitāro pārbaudi sertifikāta saņemšanai apaļkoka un finierkluču eksportam un reeksportam sadārdzināta 20 reizes, rada aizdomas par mēģinājumu bremzēt šīs produkcijas eksportu un samazināt tās iepirkuma cenu AS Latvijas finieris interesēs. Šo Ministru kabineta noteikumu izstrādē piedalījusies arī Latvijas Kokrūpniecības federācija, kuras lielākais un nopietnākais biedrs ir Latvijas finieris.
ZM apliecina, ka lielākais apaļkoku apjoms, kam nepieciešams fitosanitārais sertifikāts un kuru ietekmē sertifikāta cenas pieaugums, ir eksports uz Ķīnu. Un tieši Kokrūpniecības federācijas viedoklī ieklausījusies ministrija. „Latvijas eksporta statistikā redzams, ka apaļkoks, kas tiek eksportēts uz Ķīnu, būtiski atšķiras no pārējā eksportētā apaļkoka, proti - pamatā no Latvijas tiek eksportēta tā saucamā papīrmalka (maza diametra vai nekvalitatīva apaļkoksne, kuru nevar izmantot dēļu vai finiera ražošanai), kurai Latvijā pagaidām trūkst pārstrādes jaudas, savukārt uz Ķīnu tiek eksportēti augstas kvalitātes zāģbaļķi un finierkluči, kuri varētu tikt pārstrādāti Latvijas uzņēmumos. Kā grozījumu saskaņošanas procesā norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācija, reizē ar zāģbaļķu un finierkluču eksportu tiek eksportētas darbavietas un nodokļi, tāpēc ka pievienotā vērtība šai lietkoksnei tiek radīta citur. Tādējādi valstī varētu samazināties ieņēmumi no neapstrādātas koksnes eksporta, bet palielināties ieņēmumi no apstrādātas koksnes eksporta, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbību Latvijā, jo koksne tiks apstrādāta Latvijā,” norāda ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss apliecina, ka Latvijas kokrūpniekiem pietiktu jaudas pārstrādāt arī to zāģbaļķu un finierkluču apjomu, kas pašreiz tiek eksportēts, taču atklāts paliekot jautājums, vai mūsu ražotāji to spēj izdarīt par globāli konkurētspējīgu cenu.
Kā jau ziņots, eksportētājiem ir aizdomas, ka ar fitosanitāro pārbaužu cenu pieaugumu tiek mēģināts ar administratīvām metodēm samazināt zāģbaļķu iepirkuma cenu, jo pašreiz eksportētāji piedāvā ievērojami labāku cenu nekā vietējie ražotāji. Saskaņā ar Latvijas finiera mājas lapā pieejamo informāciju, B šķiras finierkluči tiek iepirkti par cenu līdz 70 eiro par kubikmetru, bet E šķiras – par 100 eiro. Tikmēr, kā norāda zāģbaļķu eksportētāja SIA IBIZA pārstāvis Toms Pakalns, šis uzņēmums zāģbaļķus iepērk attiecīgi par 85 un 140 eiro par kubikmetru.
ZM uzsver, ka fitosanitārais sertifikāts nav “birokrātisks” dokuments, kas “formāli” jāiegūst eksportētājam vedot preci uz konkrētajām valstīm, bet gan Latvijas Republikas oficiāls apliecinājums, ka konkrētajā kravā neatrodas importētājvalsts definētie kaitīgie organismi, kurus aizliegts ievest šajā valstī. „Ja importētājvalstij izdodas pierādīt, ka Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) nav izkontrolējis un ļāvis uz importētājvalsti aizvest kaitīgos organismus, tad tai ir tiesības aizliegt koksnes produktu eksportu uz šo valsti,” uzsver ministrija.
Jau ziņots, ka, pēc IBIZA pārstāvja sniegtās informācijas, līdz šim nevienā koksnes kravā nav atklāti kaitīgi organismi, neviena valsts nav iesniegusi notifikācijas, kā arī nav atteikusies no kāda konkrēta uzņēmuma iepirkt finierklučus. Nozares pārstāvji uzskata - šis risks vienkārši izdomāts, jo viņi paši ieinteresēti, lai viņu produkciju neizbrāķē, tādēļ koksne pirms izvešanas tiek atbilstoši apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem jeb veikta fumigēšana.
ZM tikmēr sakās esam pārliecināta, ka maksas par fitosanitārajām pārbaudēm palielinājums neatstās būtisku ietekmi uz koksnes eksportu. „Izstrādājot grozījumus, VAAD konsultējās ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju. Pēc šīs biedrības veiktajiem aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada pirmo mēnešu eksporta datiem, fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksu kāpums neatstās nozīmīgu ietekmi uz zāģmateriālu (dēļu) eksportu, jo 14 centu pieaugums veido tikai 0,07% no eksporta cenas. Arī paskatoties uz 2014.gada decembra eksporta datiem, tad 0,28 eiro fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksas veido 0,14%, jo vidējā zāģmateriāla eksporta cena ir 199 eiro/m3. Turklāt fitosanitārie sertifikāti nav jāizņem eksportam uz ES valstīm, kas veido aptuveni vairāk kā 2/3 no visa zāģmateriālu (dēļu) eksporta. Apaļkoks arī pārsvarā (aptuveni 90%) tiek eksportēts uz valstīm, kur nav nepieciešams fitosanitārais sertifikāts,” ziņo ministrija, ne vārda neminot par to, kā fitosanitārā sertifikāta divdesmitkārtīgais pieaugums līdz 2,85 eiro par kubikmetru apaļkokam ietekmēs šī produkta eksportu.
Savukārt Latvijas Finieris kategoriski noraida, ka varētu būt ieinteresēts fitosanitāro pārbaužu cenas palielinājumā, lai samazinātu konkurentu iepirkuma cenas. „Latvijas Finieris pērk pavisam citas kvalitātes sortimentu. Līdz ar to, salīdzinot dažādas kvalitātes produktu cenas, vērtējums nevar būt korekts un objektīvs,” norāda uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne, piebilstot, ka iepirkumu cena atbilst Baltijas valstu tirgus cenai. Latvijas Finiera tirgus daļa bērza koksnes iepirkumā visās Baltijas valstīs ir 10 līdz 12%, uzver Medne, tādēļ uzņēmumu nevarot uzskatīt par monopolistu bērza finiera kluču iepirkumā.
2013.gadā Latvija uz Ķīnu eksportēja koksni un tās izstrādājumus par 28,4 miljoniem eiro. Pēc Kokrūpniecības federācijas sniegtās informācijas, lielākā daļa šīs eksporta veidoja bērza zāģbaļķi.
Kopējais zāģmateriāla ikgadējais eksporta apjoms stabili pārsniedz 2,3 miljonus kubikmetru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
