Ziņotājs par Stradiņu valdes priekšsēdētājas Valteres fiktīvo līgumu - viņas pašas "bīdītais" jurists Jevdokimovs?
PIETIEK07.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Acīgais jurists", pateicoties kura ziņojumam pret Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri sākta krimināllieta par fiktīva līguma slēgšanu, visticamākais, bijis pašas Valteres iepriekš "bīdītais" slimnīcas Finanšu un administratīvā departamenta direktors Imants Jevdokimovs, liecina Pietiek rīcībā nonākusī neoficiālā informācija par šī līguma slēgšanas un "atklāšanas" apstākļiem.
Pietiek jau informējis, ka 2012. gada nogalē Valtere atbrīvojās no slimnīcas līdzšinējiem juristiem un Jevdokimovam izveidoja īpašu amatu ar īpašu atalgojumu. Pietiek 2012. gada novembrī publicētā slimnīcas darbinieku atklātā vēstulē šīs norises bija aprakstītas šādi:
"Par no jauna pieņemto darbinieku profesionālajām spējām ir šaubas. Mūsu rīcībā ir valdes lēmums, kas liecina, ka darbinieks tiks pieņemts, pirmkārt, bez konkursa, otrkārt, ar nezināmu atalgojumu, kas spriežot no lēmuma, pārsniegs vienkārša darbinieka atalgojumu. Kā citādi saprast valdes lēmumu - pieņemt 2. līmeņa „Talantu"? Paredzēts, ka šī jaunizveidotā departamenta direktors darbu sāks jau visai drīz un tas būs Imants Jevdokimovs.
Tomēr valdes lēmumā deklamētais, ka atlīdzība tiek noteikta, ņemot vērā „plašās administratīvās, finanšu, juridiskās zināšanas un vadības pieredzi" kritiku neiztur. Diez vai I.Jevdokimova, SIA Latio nekustamā īpašuma daļas jurista ilggadējā pieredze ir tā nepieciešamā pieredze, kas bez konkursa ļauj iecelt amatā slimnīcā. No lēmuma arī redzams, ka lēmuma tapšanas brīdī nemaz vēl nav izveidots šī amata apraksts. Toties algas pamatojums ir!"
Pēc šīm pārmaiņām Valtere ar Jevdokimovu strādājusi ciešā sadarbībā līdz brīdim, kad abi mēģinājuši atbrīvoties no pēdējās slimnīcas juristes, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija: viņa par notiekošo slimnīcā uzrakstīja apjomīgu un diezgan atklātu iesniegumu pašai slimnīcas valdei un slimnīcas arodbiedrībai, gan arī Veselības ministrijas kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim Rinaldam Muciņam.
Neskatoties uz to, ka iesniegumā bijuši atklāti fakti, saistībā ar kuriem ar steigu būtu vajadzējis sākt izmeklēšanu (piemēram, par mahinācijām par slimnīcas apsardzes pakalpojumu saņemšanu, par ko Pietiek jau informējis iepriekš), viss beidzies ar to, ka juristi no darba atbrīvoja, bet Veselības ministrija uz saņemtajiem signāliem nav reaģējusi.
Valtere šajā konfliktā un tā nākšanā atklātībā vainojusi Jevdokimovu un mēģinājusi no viņa atbrīvoties, taču izrādījies, ka Jevdokimovs ir bijis apdomīgāks un jau pagājušā gada vasarā devies uz Veselības ministriju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) ar ziņojumu par Valteres parakstītu, iespējams, fiktīvu līgumu.
Pietiek zināms, ka līgums noslēgts laikā, kad Jevdokimovs oficiāli slimnīcā vēl nav strādājis, - šis līgums Nr. SKUS 1146/12 slēgts par kombinētās un grafiskās preču zīmes reģistrēšanu Patentu valdē, un tā summa bijusi Ls 1280. Iesniegumā norādīts, ka šis līgums bijis fiktīvs, jo lielāko daļu no saņemtās naudas nācies atdot Valterei.
Kā zināms, neviena no šajā lietā iesaistītajām personām nekādu plašāku informāciju sniegt nevēlas, - Valtere ir tikai paziņojusi, ka neredzot nekādu pamatu slimnīcā sāktajai pārbaudei un nekādu naudu nelikumīgi neesot saņēmusi. Publiski jau informēts, ka pagājušā gada 13.decembrī KNAB darbinieki veikuši kratīšanu Valteres darba kabinetā. Valtere pašlaik ir atstādināta no amata.
Foto no medicine.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
