Ziņotājs par Stradiņu valdes priekšsēdētājas Valteres fiktīvo līgumu - viņas pašas "bīdītais" jurists Jevdokimovs?
PIETIEK07.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Acīgais jurists", pateicoties kura ziņojumam pret Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri sākta krimināllieta par fiktīva līguma slēgšanu, visticamākais, bijis pašas Valteres iepriekš "bīdītais" slimnīcas Finanšu un administratīvā departamenta direktors Imants Jevdokimovs, liecina Pietiek rīcībā nonākusī neoficiālā informācija par šī līguma slēgšanas un "atklāšanas" apstākļiem.
Pietiek jau informējis, ka 2012. gada nogalē Valtere atbrīvojās no slimnīcas līdzšinējiem juristiem un Jevdokimovam izveidoja īpašu amatu ar īpašu atalgojumu. Pietiek 2012. gada novembrī publicētā slimnīcas darbinieku atklātā vēstulē šīs norises bija aprakstītas šādi:
"Par no jauna pieņemto darbinieku profesionālajām spējām ir šaubas. Mūsu rīcībā ir valdes lēmums, kas liecina, ka darbinieks tiks pieņemts, pirmkārt, bez konkursa, otrkārt, ar nezināmu atalgojumu, kas spriežot no lēmuma, pārsniegs vienkārša darbinieka atalgojumu. Kā citādi saprast valdes lēmumu - pieņemt 2. līmeņa „Talantu"? Paredzēts, ka šī jaunizveidotā departamenta direktors darbu sāks jau visai drīz un tas būs Imants Jevdokimovs.
Tomēr valdes lēmumā deklamētais, ka atlīdzība tiek noteikta, ņemot vērā „plašās administratīvās, finanšu, juridiskās zināšanas un vadības pieredzi" kritiku neiztur. Diez vai I.Jevdokimova, SIA Latio nekustamā īpašuma daļas jurista ilggadējā pieredze ir tā nepieciešamā pieredze, kas bez konkursa ļauj iecelt amatā slimnīcā. No lēmuma arī redzams, ka lēmuma tapšanas brīdī nemaz vēl nav izveidots šī amata apraksts. Toties algas pamatojums ir!"
Pēc šīm pārmaiņām Valtere ar Jevdokimovu strādājusi ciešā sadarbībā līdz brīdim, kad abi mēģinājuši atbrīvoties no pēdējās slimnīcas juristes, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija: viņa par notiekošo slimnīcā uzrakstīja apjomīgu un diezgan atklātu iesniegumu pašai slimnīcas valdei un slimnīcas arodbiedrībai, gan arī Veselības ministrijas kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim Rinaldam Muciņam.
Neskatoties uz to, ka iesniegumā bijuši atklāti fakti, saistībā ar kuriem ar steigu būtu vajadzējis sākt izmeklēšanu (piemēram, par mahinācijām par slimnīcas apsardzes pakalpojumu saņemšanu, par ko Pietiek jau informējis iepriekš), viss beidzies ar to, ka juristi no darba atbrīvoja, bet Veselības ministrija uz saņemtajiem signāliem nav reaģējusi.
Valtere šajā konfliktā un tā nākšanā atklātībā vainojusi Jevdokimovu un mēģinājusi no viņa atbrīvoties, taču izrādījies, ka Jevdokimovs ir bijis apdomīgāks un jau pagājušā gada vasarā devies uz Veselības ministriju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) ar ziņojumu par Valteres parakstītu, iespējams, fiktīvu līgumu.
Pietiek zināms, ka līgums noslēgts laikā, kad Jevdokimovs oficiāli slimnīcā vēl nav strādājis, - šis līgums Nr. SKUS 1146/12 slēgts par kombinētās un grafiskās preču zīmes reģistrēšanu Patentu valdē, un tā summa bijusi Ls 1280. Iesniegumā norādīts, ka šis līgums bijis fiktīvs, jo lielāko daļu no saņemtās naudas nācies atdot Valterei.
Kā zināms, neviena no šajā lietā iesaistītajām personām nekādu plašāku informāciju sniegt nevēlas, - Valtere ir tikai paziņojusi, ka neredzot nekādu pamatu slimnīcā sāktajai pārbaudei un nekādu naudu nelikumīgi neesot saņēmusi. Publiski jau informēts, ka pagājušā gada 13.decembrī KNAB darbinieki veikuši kratīšanu Valteres darba kabinetā. Valtere pašlaik ir atstādināta no amata.
Foto no medicine.lv
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
