Ziņā par 156 000 eiro auto Lemberga vajadzībām saskata apjomīgas priekšvēlēšanu sazvērestības daļu
PIETIEK19.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu publicēšana par 156 000 eiro vērto luksusauto, kuru Ventspils brīvostas pārvalde iegādājusies Aivara Lemberga vajadzībām, ir apjomīgas priekšvēlēšanu sazvērestības sastāvdaļa, - ar šādu viedokli klajā nācis Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Publicējam šo brīvostas pārvaldes vadītāja paziņojumu pilnībā.
Automašīnas iegāde Ventspils brīvostas vajadzībām, ar kuru brauc arī brīvostas valdes locekļi, ir temats, ko kā vecu zupu pēc burvju mājiena uzsilda ikreiz, kad sāk tikšķēt priekšvēlēšanu laika pulkstenis. Tā, protams, ir tikai sagadīšanās, ka kārtējo “zupas sildīšanu” pietiek.com sāka ar publicēšanos Latvijas Avīzē, kas ir cieši saistīta ar kravu pārkraušanas biznesu Ventspilī, ka gandrīz vienlaicīgi materiālu pārpublicēja tādi portāli kā tvnet.lv un apollo.lv, ka vienlaikus ar žurnālistu sarosīšanos par Ventspili atcerējusies arī Valsts Kontrole.
Automašīna Audi A8L, ko Ventspils brīvostas pārvalde iegādājās gandrīz pirms gada – 2016.gada martā, nav ne pirmā, ne vienīgā šādas klases automašīna, kas iegādāta Ventspils brīvostas vajadzībām. Ar šādas klases auto brauc brīvostas pārvaldes valdes locekļi un darbinieki. Ar šīm automašīnām tiek vadāti investori no Ķīnas, ASV, Eiropas Savienības un citām valstīm, ar ko brīvostas pārvaldei ir regulāras tikšanās. Atbilstoša līmeņa serviss un uzņemšana vienmēr ir bijis un būs būtisks faktors attiecībās ar investoriem.
Šāds auto, ņemot vērā tā tehniskos parametrus, ir vajadzīgs arī tāpēc ka Ventspili no Rīgas šķir 200 kilometru. Brīvostas vadībai, kas regulāri mēro ceļu uz Rīgu, automašīna ir ne vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī darba kabinets 6 stundas dienā, kas jāpavada ceļā uz dažādām sanāksmēm galvaspilsētā.
Autotransportam, kam jāatbilst visiem šiem mērķiem, ir jābūt kvalitatīvam, turklāt bez vērā ņemamām tehniskām problēmām jāspēj nobraukt vismaz pusmiljonu kilometru.
Politžurnālistu mēģinājums automašīnas iegādi sasaistīt ar kravu apgrozījumu uzņēmumos, kas no Ventspils brīvostas pārvaldes nomā teritorijas un piestātnes sava biznesa attīstībai, ir vismaz neloģisks. Kravu apgrozījums nekrīt brīvostas pārvaldē – kravu apgrozījums neveiksmīgi vadītas komercdarbības rezultātā krīt tādos privātos termināļos kā “Kālija parks”, “Baltic Coal Terminal”, “Ventspils tirdzniecības osta”, “”Ventspils nafta” termināls”, “Ventbunkers”. Ventspils brīvostas pārvalde komercdarbību uzņēmumos nevar ietekmēt nekādā veidā. Tie pienākumi, kas jāveic Ventspils brīvostas pārvaldei drošas navigācijas, piestātņu, akvatorijas dziļuma uzturēšanas, loču dienesta, akvatorijas tīrības un ostas teritorijas pārvaldības jomā, tiek pildīti pēc augstākajiem pasaules standartiem neatkarīgi no tā, cik labi vai slikti kāds no komersantiem izmanto tās iespējas, ko sagādā Ventspils brīvostas pārvalde.
Aicinām neiejaukt Ventspils brīvostas pārvaldi dažādos politiskās propagandas pasākumos.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
