Ziņā par 156 000 eiro auto Lemberga vajadzībām saskata apjomīgas priekšvēlēšanu sazvērestības daļu
PIETIEK19.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu publicēšana par 156 000 eiro vērto luksusauto, kuru Ventspils brīvostas pārvalde iegādājusies Aivara Lemberga vajadzībām, ir apjomīgas priekšvēlēšanu sazvērestības sastāvdaļa, - ar šādu viedokli klajā nācis Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Publicējam šo brīvostas pārvaldes vadītāja paziņojumu pilnībā.
Automašīnas iegāde Ventspils brīvostas vajadzībām, ar kuru brauc arī brīvostas valdes locekļi, ir temats, ko kā vecu zupu pēc burvju mājiena uzsilda ikreiz, kad sāk tikšķēt priekšvēlēšanu laika pulkstenis. Tā, protams, ir tikai sagadīšanās, ka kārtējo “zupas sildīšanu” pietiek.com sāka ar publicēšanos Latvijas Avīzē, kas ir cieši saistīta ar kravu pārkraušanas biznesu Ventspilī, ka gandrīz vienlaicīgi materiālu pārpublicēja tādi portāli kā tvnet.lv un apollo.lv, ka vienlaikus ar žurnālistu sarosīšanos par Ventspili atcerējusies arī Valsts Kontrole.
Automašīna Audi A8L, ko Ventspils brīvostas pārvalde iegādājās gandrīz pirms gada – 2016.gada martā, nav ne pirmā, ne vienīgā šādas klases automašīna, kas iegādāta Ventspils brīvostas vajadzībām. Ar šādas klases auto brauc brīvostas pārvaldes valdes locekļi un darbinieki. Ar šīm automašīnām tiek vadāti investori no Ķīnas, ASV, Eiropas Savienības un citām valstīm, ar ko brīvostas pārvaldei ir regulāras tikšanās. Atbilstoša līmeņa serviss un uzņemšana vienmēr ir bijis un būs būtisks faktors attiecībās ar investoriem.
Šāds auto, ņemot vērā tā tehniskos parametrus, ir vajadzīgs arī tāpēc ka Ventspili no Rīgas šķir 200 kilometru. Brīvostas vadībai, kas regulāri mēro ceļu uz Rīgu, automašīna ir ne vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī darba kabinets 6 stundas dienā, kas jāpavada ceļā uz dažādām sanāksmēm galvaspilsētā.
Autotransportam, kam jāatbilst visiem šiem mērķiem, ir jābūt kvalitatīvam, turklāt bez vērā ņemamām tehniskām problēmām jāspēj nobraukt vismaz pusmiljonu kilometru.
Politžurnālistu mēģinājums automašīnas iegādi sasaistīt ar kravu apgrozījumu uzņēmumos, kas no Ventspils brīvostas pārvaldes nomā teritorijas un piestātnes sava biznesa attīstībai, ir vismaz neloģisks. Kravu apgrozījums nekrīt brīvostas pārvaldē – kravu apgrozījums neveiksmīgi vadītas komercdarbības rezultātā krīt tādos privātos termināļos kā “Kālija parks”, “Baltic Coal Terminal”, “Ventspils tirdzniecības osta”, “”Ventspils nafta” termināls”, “Ventbunkers”. Ventspils brīvostas pārvalde komercdarbību uzņēmumos nevar ietekmēt nekādā veidā. Tie pienākumi, kas jāveic Ventspils brīvostas pārvaldei drošas navigācijas, piestātņu, akvatorijas dziļuma uzturēšanas, loču dienesta, akvatorijas tīrības un ostas teritorijas pārvaldības jomā, tiek pildīti pēc augstākajiem pasaules standartiem neatkarīgi no tā, cik labi vai slikti kāds no komersantiem izmanto tās iespējas, ko sagādā Ventspils brīvostas pārvalde.
Aicinām neiejaukt Ventspils brīvostas pārvaldi dažādos politiskās propagandas pasākumos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
