Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk
Igors Marders01.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Portāla apmeklējums – gan dienas, gan nedēļas – ir pieaudzis par 50–60%, un līdzīgu tendenci mēs redzam arī DELFI Lietuvā un Igaunijā. Cilvēki izvēlas mūs, jo uzticas.
Mūsu komandas turpina strādāt (attālināti) ar pilnu jaudu un ir gatavas nākt klajā ar jauniem veidiem, kā palīdzēt jums sasniegt mūsu pieaugošo auditoriju. Mēs strādājam jums – vairāk nekā jebkad agrāk.
Dārgie sadarbības partneri! Mēs ceram, ka jums un jūsu kolēģiem, jūsu draugiem un ģimenes locekļiem šajā ārkārtas situācijā klājas labi.
DELFI reklāmas komandas uzmanības centrā ir veiksmīga sadarbība ar klientiem, tāpēc vēlamies jums pastāstīt, kā reaģējam uz koronavīrusa pandēmiju un tās izraisītajiem plaša mēroga efektiem.
Pēdējo divu nedēļu laikā nedēļas apmeklējumu skaits ir teju dubultojies – vairāk nekā 731 tūkstotis cilvēku ik dienu apmeklē portālu, lai sekotu vietējām un pasaules aktualitātēm, kā arī gūtu iedvesmu šajos juku laikos.
Atbildot uz šo pieprasījuma pieaugumu, mūsu ziņu redakcija pēdējās divās nedēļās publicējusi vairāk nekā 1000+ materiālu par koronavīrusu, rūpīgi un dziļi pētot visus tā aspektus un nopietnās ekonomiskās un kulturālās sekas.
Mūsu žurnālisti strādā 24/7 režīmā – jūs varat izlasīt un apskatīt, kā DELFI redakcija darbojas ārkārtas situācijā. Mēs darām savu darbu, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu sabiedrībai uzticamāko informāciju, jo ticam, ka demokrātiskas sabiedrības pamatā ir viedokļu dažādība un pieejamība ziņām un zināšanām.
Tas arī ir iemesls, kādēļ nolēmām, ka visiem rakstiem par koronavīrusu “DELFI plus” sadaļā ir jābūt bez maksas.
Taču ar komandu mēs nedomājam tikai ziņu redakciju, kas rūpējas par sabiedrības informēšanu un izglītošanu, bet arī mūsu reklāmas komandu, kuras uzdevums ir gādāt par sadarbības partneriem. Lai arī saliedētais DELFI kolektīvs šobrīd darbojas attālinātā režīmā, tas nenozīmē, ka mazinājusies darba kapacitāte vai spars. Mēs esam modri un moži, lai ar pilnu jaudu turpinātu darboties mūsu lasītāju un klientu labā.
Mēs saprotam, ka jūsu mārketinga aktivitātes, visticamāk, ir ietekmētas, tāpēc nākam klajā ar vairākiem piedāvājumiem jūsu pašreizējām kampaņām. Piedāvājam papildu atlaides un impresijas, lai jūsu kampaņas varētu sasniegt augstākus ienākumus no ieguldījumiem.
Esam izstrādājuši jaudīgus un efektīvus formātus, lai jūs varētu palielināt savu auditoriju un pārdošanas apjomus:
- Stūra baneris rakstos - vizuāli iespaidīgs risinājums, kurš rada sinhronās zīmola identitātes sajūtu.
- Karuseļa baneris - atraktīvs banera risinājums, kurš ne vien sasniedz 80% redzamību, bet arī pielāgojas jebkura izmēra ekrānam.
- Bukleta baneris ar video - sevī ietver 3 baneru izmēru vienā, jo tas 'atlokās' tiklīdz lietotājs novieto uz tā savu kursoru.
- Giga „peldošais” baneris - iespaidīgs banera risinājums, kurš nodrošina zīmola pamanāmību un augstu lietotāju iesaisti.
Sinhronizēta zīmola reklāma - ir risinājums, kurā iespējams apvienot vairākus elementus, lai sasniegtu lielāku atdevi.
Ja neesam kādu laiku sazinājušies, bet jūs meklējat jaunu partneri, kas varētu palīdzēt pielāgot jūsu stratēģiju vai sasniegt jaunu auditoriju, lūgums vērsties pie mūsu mediju komunikācijas eksperta. Mēs risinām neskaidrības un pielāgojamies pārmaiņām, tāpēc priecāsimies palīdzēt.
Lai arī esam norīkojuši savas komandas strādāt attālinātā režīmā, tomēr mūsu darbs neapstājas, kā arī cītīgi meklējam inovatīvus veidus, kā ieviest nedaudz normālības mūsu un jūsu ikdienā. Apsveram domu par vairākām aktivitātēm, piemēram, rīta kafiju “Google Hangouts” vai “Skype” formātā.
Nākamās nedēļas un mēneši būs maratons, ne sprinta skrējiens, un mēs tajā būsim kopā ar jums ik uz soļa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
