Iesaki rakstu: 
Vēlējos dalīties ar to, kādu Ziemassvētku “dāvanu” saņēmu no SEB bankas. Un pie reizes brīdināt līdzcilvēkus.
Tātad 2023.gada septembrī caur internetbanku atvēru krājkontu SEB bankā. SEB banka man izveidoja kontu ar nosaukumu “Krājkonts”. Ik pa laikam tur iemetu pa sotakam vai vairāk.
Šī mēneša sākumā nolēmu pārbaudīt, cik man vairāk par gadu ir sakrājies procentos, jo summai bija jābūt virs 100 euro. Jau domās apsvēru, cik daudz Ziemassvētku dāvanu varēšu par šo procentu naudu iegādāties saviem tuviniekiem.
Taču, ieejot internetbankā, atklāju, ka procentu nav necik. Uzrakstot jautājumu, kāpēc tā, saņēmu no SEB bankas atbildi, ka krājkonta man nemaz nav, bet iepriekš minētais konts esot norēķinu konts.
Uzskatu, ka esmu no SEB bankas puses apkrāpts un maldināts. Proti, mans jau iepriekš esošais konts šajā bankā ir norēķinu konts, kas kā tāds arī saucās un attēlojās internetbankā. Savukārt, ja jau otrs konts:
1) tika izveidots procesā, lai atvērtu krājkontu;
2) pati SEB banka tam piešķīra nosaukumu “Krājkonts”;
3) nosaukums “Krājkonts” visu laiku tiek attēlots internetbankā, tā uzskatāmi atšķiroties no turpat sarakstā blakus esošā norēķinu konta,
tad man nebija nekāda pamata uzskatīt pretējo, proti, ka šis konts tomēr būtu parasts norēķinu konts.
Tā kā ar SEB banku konstruktīvs dialogs neizdevās, tad esmu jau atvēris norēķinu kontu un krājkontu jaunā bankā, uz kuru pēc SEB bankas noteikumos paredzētā 3 dienu termiņa beigām pārcelšu visus naudas līdzekļus, izbeidzot visas attiecības ar šo banku.
Gribēju pabrīdināt visus, kas arī caur internetbanku, sekojot SEB bankas pamācībām, ir atvēruši tur krājkontu – pārbaudiet divreiz, vai tiešām jūsu konts ar nosaukumu “Krājkonts” tiešām ir krājkonts! Savukārt, ja tikai plānojiet atvērt SEB bankā krājkontu, tad pēc tā paveikšanas silti iesaku pieprasīt no viņiem apliecinājumu ar juridisku spēku edoc formātā, ko ir parakstījusi amatpersona ar paraksta tiesībām, ka jūsu atvērtais konts tiešām ir krājkonts ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc būtības.
Tā kā procentu naudiņa manām Ziemassvētku dāvanām ir palikusi SEB bankā, tad novēlu, lai vismaz tā pati to iztērē dāvanām: lai nopērk savu nacionālo ēdienu – pūdētas siļķes konservus – un tad Ziemassvētku* vakarā pie eglītes taisa tos vaļā, lai smaržo pa visu māju!
* Tā kā Zviedrija, kā zināms, ir ļoti musulmaniska valsts, tad, būdams politkorekts, atvainojos SEB bankai, ja arī jūs piederat pie šīs reliģijas un Ziemassvētki jums ir tukša vieta.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
