Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra atteikšanās no savas zemnieku saimniecības rada neskaidrības

Latvijā amatpersonu vidū pēdējā desmitgadē ir bijis ne mazums cilvēku, kuriem pieder savas zemnieku saimniecības, un nav zināms, ka kāds no viņiem būtu bijis spiests no sava īpašuma atteikties tāpēc, ka to pieprasītu likuma normas vai uzstātu KNAB. Tāpat nav arī zināms, ka kāda amatpersona būtu sodīta par to, ka nav atteikusies no savas zemnieku saimniecības.

Taču, kad sabiedriskais medijs publicēja informāciju par Zilūžu piena produktu tirgošanu bez nepieciešamās atļaujas, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs reizē ar izteikto izbrīnu par to, ka „Rīgā ir vairāki kvartāli”, pavēstīja, ka šī vairs neesot viņa atbildība - „nu jau dažus mēnešus viņa saimniecība juridiski pieder brālim”, jo „normatīvi neļauj politiķim reizē būt arī saimniecības īpašniekam”.

Uzdodot jautājumu par to, kādi gan ir šie normatīvi, vispirms Grasbergs ar ministrijas preses pārstāves starpniecību pavēstīja, ka „amatu savienošana konkrētajā situācijā neatbilstu spēkā esošajam normatīvajam aktam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā”. Precīzāk, šā likuma 6. panta ceturtajā daļā un 7. panta otrajā daļā noteiktajam (https://likumi.lv/doc.php?id=61913)”.

Taču neviens no šiem pantiem neuzliek par pienākumu amatpersonai ne atteikties no sava īpašuma, ne pārtraukt nodarboties ar to, ko Zilūži uzrādījuši savā interneta mājas lapā, - piena lauksaimniecību, no savas fermas 400 govīm iegūstot pienu un pārdodot dažādus piena produktus.

Grasbergs apgalvo, ka, pieņemot lēmumu par atteikšanos no sava īpašuma un savas zemnieku saimniecības nodošanu brālim, viņš „ievērojot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā saņemto konsultāciju”.

Taču, kā izrādās, nekāda rakstiska dokumenta, kas apliecinātu, ka KNAB patiešām liek amatpersonai atteikties no sava īpašuma, Grasbergam nav, - tikai nezināmas amatpersonas telefoniska konsultācija.

„Lai gūtu pārliecību, vai pareizi izprotu likuma normas, vērsos KNAB. Konsultāciju saņēmu telefoniski, zvanot uz KNAB ziņojuma centra tālruni, kur tika nosaukts tālruņa numurs, uz kuru zvanīt. Piezvanot uz norādīto tālruņa numuru, saņēmu no KNAB amatpersonas konsultāciju/informāciju par to, ka šajā konkrētajā situācijā amatu apvienošana nebūtu saskaņā ar normatīvo aktu,” apgalvo Grasbergs.

Tomēr, saņemot oficiālu jautājumu, KNAB neapliecina to, ka būtu uzdevis amatpersonai atbrīvoties no sava īpašuma – zemnieku saimniecības. Vēl vairāk, Grasbergs arī pats varētu turpināt tajā darboties un veikt saimniecisko darbību zemnieku saimniecībā, ja tā tiešām nodarbotos tikai ar lauksaimniecisko ražošanu, kā tas arī uzsvērts Zilūžu mājas lapā.

„Valsts amatpersonām ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar saimniecisko darbību (amatu) sev piederošajā zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kuras ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes vai zvejniecības, un lauku tūrisma, proti, valsts amatpersonām ir atļauts veikt saimniecisko darbību un apsaimniekot savu īpašumu, gūstot ienākumus tikai no IKNL noteiktiem ienākumu gūšanas veidiem,” skaidro KNAB.

Pēc šī KNAB skaidrojuma saņemšanas izrādās, ka patiesībā Zilūžu bizness ir daudz apjomīgāks par piena produktu ražošanu no „pašu gotiņu” dotā piena, - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs ir oficiāli atteicies no daudz plašākas uzņēmējdarbības.

„ZS Zilūži ir daudznozaru saimniecība, kas nodarbojas gan ar graudkopību, lopkopību, piena pārstrādi un tirdzniecību. Līdz ar to, runājot par tirdzniecību, tika tirgoti arī produkti, kas nav saistīti ar piena nozari, piemēram, uzņēmuma veikalā bija iespējams iegādāties kafiju, sadarbības partneru delikateses u.tml.,” skan jaunākais Grasberga skaidrojums.

Par atgadījumu ar piena produktu tirgošanu bez vajadzīgajām atļaujām lasāms šeit.

Novērtē šo rakstu: