Zemkopības ministrijas ierēdnes bizness: iepirkt pienu Latvijā, pārdot pārstrādātājiem Lietuvā
L. Lapsa14.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr valsts gatavojas sniegt miljonus latu lielu atbalstu jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Latvijā, kādas Jāņa Dūklava vadītās Zemkopības ministrijas atbildīgas ierēdnes uzņēmums nodarbojas ar ko pilnīgi pretēju - ievērojamos apjomos iegādājas pienu no vietējiem lauksaimniekiem un tad kā starpnieks nodod to Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem, gūstot ievērojamu peļņu.
Runa ir par pašlaik bērna kopšanas atvaļinājumā esošo Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Pārtikas nozares nodaļas vadītājas vietnieci Signi Vīlipu un viņas uzņēmumu Sigilo KV.
Pārtikas nozares nodaļas galvenās funkcijas saskaņā ar ministrijas skaidrojumu cita starpā ir arī koordinēt ministrijas viedokļa sagatavošanu par citu ministriju izstrādātajiem dokumentiem, kas skar pārtikas nozari (tostarp nodrošināt Pārtikas nozares padomes darbību) un izstrādāt un pilnveidot Lauku attīstības programmas pasākuma Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana piemērošanas nosacījumus.
Taču, kamēr nodaļa saskaņā ar oficiālo skaidrojumu rūpējas par Latvijas lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanu, nodaļas vadītāja vietniece savā personiskajā biznesā rūpējas par ko pilnīgi citu – kā gūt peļņu no tā, lai kā starpniece iespējami daudz Latvijā izslaukta piena nogādātu Lietuvas pārstrādātājiem pievienotās vērtības ražošanai kaimiņvalstī.
Kā rāda 1979. gadā dzimušās Vīlipas amatpersonas deklarācija un Lursoft datu bāze, viņai pieder 65% kapitāldaļas Jelgavas uzņēmumā Sigilo KV. Savukārt šī uzņēmuma nodarbe cita starpā ir piena iepirkšana no pašmāju zemniekiem un tā tālākpārdošana Lietuvas pārstrādātājiem.
Uz šo nodarbi norādīts arī abos pēdējos uzņēmuma gada pārskatos, un tā uzņēmuma īpašniekiem ir devusi labu peļņu, - Sigilo KV 2010. gada peļņa bijusi 157 tūkstoši latu, un Zemkopības ministrijas amatpersona no šī privātbiznesa pērn dividendēs saņēmusi nepilnus 47,5 tūkstošus latu.
Interesanti, ka tieši Pārtikas nozares nodaļa saskaņā ar ministrijas skaidrojumu ir bijusi tā, kas 2007. gadā aktīvi līdzdarbojusies Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskās programmas izstrādē.
Pietiek trešdien neizdevās noskaidrot, vai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbalsta to, ka viņa vadītās ministrijas darbinieki nodarbojas ar šādu biznesu, vai viņš par to vispār ir lietas kursā un cik vēl šādu uzņēmēju ir ministrijas darbinieku vidū.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
