Zemkopības ministrija un tās padotības iestādes - Nacionālās apvienības barotava
Pietiek lasītājs22.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstī naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Šai Ministru prezidenta spārnotajai frāzei ir pilnībā jāpiekrīt, raugoties uz Nacionālās apvienības (NA) pārstāvja, zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroju, kurā ir tik daudz labi atalgotu padomnieku kā nevienā citā ministrijā.
Kaspara Gerharda birojā strādā (un uzskata to par normālu esam) Nacionālās apvienības valdes locekļi Jānis Eglītis, Ogres mērs Egils Helmanis, kā arī NA valdes locekļa Jāņa Iesalnieka sieva Aija Iesalniece un NA Rīgas nodaļas priekšsēdētājs Edvards Ratnieks.
Lieki piebilst, ka ministra padomnieki ir dāsni apmaksāti, tiem ir laiks, lai gan strādātu līdztekus citos labi apmaksātos darbos valsts pārvaldē, gan papildinātu savas zināšanas studējot.
Kādus konkrēti pienākumus birojā veic katrs no padomniekiem būtu jājautā pašam Kasparam Gerhardam, kurš noteikti kā partizāns klusētu, jo latvietim parastajam tas nav jāzina.
Ikvienā privātā uzņēmumā, domājot par efektīvu pārvaldību, tiktu izvērtēta katra darbinieka lietderība, atbildība ieņemamajam amatam, bet tikai ne Nacionālās apvienības pārraudzībā esošajā zemkopības ministra birojā, kur padomniekiem algu maksā neviens cits kā tie, kuri šobrīd sūri grūti cīnās par izdzīvošanu privātajā sektorā.
Kaspara Gerharda biroja darbinieku atalgojums par 2020.gadu:
- Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Eglīts – zemkopības ministra biroja vadītājs, alga 39527.97 eur,
- Nacionālās apvienības valdes locekļa Jāņa Iesalnieka sieva Aija Iesalniece – zemkopības ministra biroja vadītāja vietniece – nesen atgriezusies no dekrēta, tāpēc alga tikai 213.43 eur,
- Jānis Grasbegs – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, alga 45 815.02 eur,
- Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs Edvards Ratnieks – zemkopības ministra padomnieks, alga 32 955.12 eur, Rīgas domes Sekretariāta Deputātu darbības nodrošināšanas nodaļas galvenais referents, alga 15 313.25 eur,
- Santa Vaļuma - zemkopības ministra padomniece, alga 39 967.07eur,
- Nacionālās apvienības valdes loceklis un Ogres mērs Egils Helmanis - zemkopības ministra padomnieks, alga 10 873.43 eur,
- Kristīne Kalniņa – zemkopības ministra palīdze, alga 20 454.46 eur,
- Ervīns Grāvītis - zemkopības ministra ārštata padomnieks bez darba algas,
- Edijs Vaznis - zemkopības ministra ārštata padomnieks bez darba algas
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
