Zemi no pašvaldības iznomā par 4130 eiro, nomas tiesības tālāk piedāvā par 100 000 eiro
Pietiek lasītājs25.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saulkrastu deputātes Santas Ancānes brālis Arturs Ancāns savai firmai Katrīnbādes placis, kuru viņš pārstāv uz pilnvaras pamata, sarūpējis no domes zemes nomas līgumu autostāvvietai jūras krastā par 413 eiro gadā - 10 gados tātad 4130 eiro. Pēc tam viņš šīs nomas tiesības, ko ieguvis uz 10 gadiem, pārdod ar sludinājuma palīdzību par 100 000 EUR. Plašāk katrs var aplūkot šim īsajam rakstam pievienotajos dokumentos.
Tāpat ir aizdomas, ka šis pats Ancāns ir organizējis sabotāžu pret domes priekšsēdētāja vietnieku Normundu Līci, ievietojot sludinājumus ar viņa tālruņa numuru. Tā kā sludinājumu teksti bija ārkārtīgi vilinoši, zvanu bija tik daudz, ka telefons zvanīja bez mitas. Arī sludinājumi - pielikumos. Tāpat pielikumā informācija par to, ka policijā sākts kriminālprocess par šo gadījumu.
Šis pats Ancāns ir saņēmis no Sabiedrības integrācijas fonda naudu avīzes Zobrati izdošanai, kura nav reģistrēta kā plašsaziņas līdzeklis, bet nodarbojas ar priekšvēlēšanu aģitāciju Alenam Horstam, kura vēstuli saulkrastiešiem Pietiek publicēja un kurš kandidē vēlēšanās kā pirmais savas partijas sarakstā. Arī avīzes numurs un informācija par finansējumu no Sabiedrības integrācijas fonda - pielikumos.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
