Iesaki rakstu: 
2018.gada 15. augustā NĪLA jau rakstīja par “zemes baronu” iespējamu atbalstu Latvijas tiesā un publikācija “Zemes baronu” astoņkājis, vai Latvijas tiesas konsumācija[1]? portālā Pietiek[2] bija pārtulkota arī krievu valodā[3]. Kāda ir situācija šajā jautājumā uz pašlaik?
Pirmkārt, precizēsim NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪLA), kuras dibināšanas pamatmērķis ir visu Latvijas Nekustamā īpašuma (turpmāk – NĪ) lietotāju interešu aizstāvēšana, iepriekšējā publikācijā pieļauto kļūdu. Proti, NĪLA aicināja žurnālistus pieprasīt no Rīgas apgabaltiesas (RAT) un Tiesu administrācijas, kas uztur TIS, informāciju par civillietu sadalīšanas kritērijiem.
Atbilstoši RAT Lietu sadales plānam par procedūru atbildīgā amatpersona - kancelejas vadītāja I.S., iespējams, ar roku atzīmē “īpašus tiesnešus” pirms lietu datorizētās sadalīšanas, tādējādi padarot procedūru par precīzi kontrolējamu, kad katra konkrētā lieta tiek sadalīta konkrētiem tiesnešiem. Tieši publikācijas tapšanas laika periodā kancelejas vadītāja I.S. bija atvaļinājumā, tādējādi par lietu “datorizēto” sadalīšanu tajā laikā ir atbildīga viņas aizvietotāja.
Tas tomēr nemaina lietas būtību: atbilstoši RAT tiesu sēžu kalendāram 2018.gada septembrī un oktobrī, kas ir brīvi pieejams Tiesu informācijas sistēmā (turpmāk - TIS) – skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/index_201808.html, “baronu impērijas” civillietas, kas RAT tiek datorizēti sadalītas “automātiski un nejaušā kārtībā”, dīvainā kārtā nonāk pie vieniem un tiem pašiem 14 (četrpadsmit) no 37 (trīsdesmit septiņiem)[4] RAT tiesnešiem - Civillietu kolēģijas tiesas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai (3 lietas), Laumai Volbergai (3 lietas), Ilzei Ramanei (2 lietas), Olitai Blumfeldei (3 lietas).
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” lietas RAT uzticēts izskatīt arī tiesnešiem Leldei un Inesei Graudai, Ligitai Gavarei, Mārtiņam Sviķim, RAT priekšsēdētājas p.i. viņas prombūtnes laikā Dzintrai Baltai, Mildai Zelmenei, Lidijai Pličai, Inesei Strelčai, Ilzei Celmiņai un Svetlanai Beļajevai – pa vienai lietai katram no tiesnešiem. Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvajai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētās sadalīšanas” rezultātā nav pielaisti.
2018.gada 25.septembrī Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisija asās diskusijās izskatīja jautājumu par tādu “problēmas atrisināšanas” variantu kā piespiedu nomā esošo zemes gabalu izpirkšanu[5]. Ņemot vērā priekšvēlēšanas kampaņu, jautājuma galīga atrisināšana būs, iespējams, jau citu Saeimas deputātu uzdevums, tomēr “baronu” ierosinātie tiesvedības procesi, kuru skaits jau skaitāms simtos.
Šoreiz NĪLA pētīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas (turpmāk – RPVPT) tiesas sēžu kalendāru 2018.gada septembrī[6], oktobrī[7], novembrī[8] un decembrī[9]. Situācija RPVPT ir absolūti līdzīga situācijai RAT un ir sekojoša.
Līdz 2018.gada beigām “jaunbaronu impērijas” 50 (piecdesmit!) lietas tiesa “datorizēti” uzticēja izskatīt šiem 17 (septiņpadsmit) no 43 (četrdesmit trim)[10] RPVPT tiesnešiem: Ina Baiko, Imants Dzenis, Svens Lorencs, Aelita Ignatjeva, Kristīne Zdanovska, Inese Strode, Antra Zute, - pa vienai lietai katram no tiesnešiem, kopā 7 lietas; Agnese Feldmane (2 lietas), Inga Pujate (2 lietas), Inguna Casno (2 lietas), Rinalds Silakalns (3 lietas), Sandra Meliņa (4 lietas), Inese Sniķere (5 lietas), Inga Krigena-Jurkāne (5 lietas), Kristīne Maike (5 lietas), Doloresa Bambere (6 lietas). Visvairāk “zemes jaunbaronu” lietas RPVPT “datorizēti” sadalīja tiesnesei Anitai Moļņikai – 9 lietas(!). Citi tiesneši līdz šai ekskluzīvajai lietu kategorijai “automātiskās un nejaušās lietu datorizētās sadalīšanas” rezultātā, tāpat kā RAT, nav pielaisti.
Atgādināsim, ka šajā gadījumā runa ir par zemi, kas iegūta un ir nevis vēsturisko zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašums likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas izpratnē[11], bet zeme, ko gan no mantiniekiem nopirka komersants komercdarījumu rezultātā un tikai ar mērķi gūt peļņu. Proti, “jaunbaronu” lietās nevar būt ne runas par vēsturisko zemes īpašnieku un/vai viņu mantinieku īpašuma tiesību aizsardzību.
Vēršam valsts tiesībsargājošu institūciju un sabiedrības uzmanību, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir tikai viena no 9 (deviņām) Rīgas tiesu apgabala tiesām (Latvijā ir vēl Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalu tiesas), kurā, kā redzams, “zemes jaunbaronu” lietas, tāpat kā RAT, izskata “tumsā ievēlētie īpaši” tiesneši. Turklāt, “datorizētās un nejaušās” lietu sadales rezultātā dažiem no minētajiem “īpašiem” tiesnešiem “jaunbaronu” lietas bieži vien tiek sadalītas pa divām lietām vienam “īpašam” tiesnesim vienā lietu sadales dienā.
Par to, kādā veidā daži no minētājiem “īpašiem” pieņem lēmumus, rakstīsim nākamajā publikācijā, tomēr aicinām plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai par tādas “nejaušas datorizētās” lietas sadales procedūras pieļaujamību Latvijas tiesu sistēmā.
* Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība
[1] Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer
[2] Skat. https://www.pietiek.com/raksti/zemes_baronu_astonkajis_vai_latvijas_tiesas_konsumacija
[3] Skat. http://www.press.lv/post/sprut-zemelnyh-baronov-ili-konsumatsiya-sudov/
[4] Skat. RAT Lietu sadales plānu šeit: https://www.tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-apgabaltiesa-666/LietuSadale
[5] Skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/saeimas-komisija-asas-diskusijas-par-zemes-piespiedu-atpirksanu-zem-daudzdzivoklu-majam.a29361
[6] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201809.html
[7] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201810.html
[8] Skat.http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201811.html
[9] Skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/cal_32_201812.html
[10] Skat. RPVPT Lietu sadales plānu šeit: https://www.tiesas.lv/tiesas/saraksts/rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-841/LietuSadale
[11] Skat. Tieslietu ministrijas skaidrojums par Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajiem jautājumiem šeit: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/piespiedu-nomas-tiesisko-attiecibu-aktualie-jautajumi
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
